Saturday, December 13, 2014

Rīgas rogainings

"Ko gaida Eža kažociņš
Kad rogainingam smaida viņš
Es biju, tāds es mazliet biju

Man punktus meklēt ir liels prieks
Es biju meža pavēlnieks
Ik mirkli, katru mīļu mirkli


Ar seju kartē
Ar seju kartē-ēēē-ēēē-ēēē"
Kristaps - Sāk pāriet bailes no rogaininga


Gads jau nebūtu noslēdzies, ja uz šogad pēdējo pieejamo rogainingu nebūtu pieteikta dalība. Sākumā pat pretendējām uz vienu no kuplākajām komandām, bet biedram nr.5 citas sportiskas darīšanas gadījās, atrādot mūžgudrajiem vīriem savas prasmes. Tā nu Eža kažociņš startēja 3 adataiņu un 1 kažoka sastāvā. Kažoks jāteic pie -6 grādiem tieši laikā. Sagaidām no kažoka karstus apskāvienus un citas sildošas aktivitātes. Jau ierasts, ka elektroniskās sarakstes rezultātā gatavojāmies pargājienam, bet dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies un pa trasi jožam raitu soli.

Uz rogainingu ar tramvaju vēl nebija gadījies doties, tāpēc nelaidu garām šo iespēju un tā pat kaimiņš Kristaps. Tā kā kartes izsniedz 11:30, tad sarunājām visi kopā tikties 11:00 akurāt pie numuru izdales. Neiztika arī bez brīvdienu trillera. Savlaicīgi izdrukāto pieteikuma anketu aizmirsu darbā, tāpēc paļāvāmies (ar 50% balsojumu tika pieņemts vakara sapulcē Ģertrūdes namā) uz sacensību centra resursiem. Kristaps stājas garajā rindā uz starta pakas izņemšanu, bet es īsajā uz pieteikuma izdruku. Bet tiklīdz tiku līdz savai rindas kārtai Laimonis ar čaiņiku "izsita korķus". Elektrības nav un meitene kas par izdruku bija atbildīga, pozitīvi visiem solīja drīzu elektronu plūsmas atgriešanos vara stieplēs. Tikmēr Kristaps un komandas daiļā daļa jau bija dažu cilvēku attālumā no starta pakas izņemšanas. Tiku pie citai komandai sagatavotas formas, kurā vajadzēja ātri svītrot visu, kas jau sadrukāts un rakstīt iekšā mūsu komandas datus. Iesniedzām un tikām atzīti par gana normāliem, lai mums izsniegtu starta paku.
Pirmā versija un par 85% arī galīgā.
Kaujas rati minūtes gājienā no sacensību centra. Tur vēl dažas aktivitātes un tulīt arī jau tiek dalītas kartes. Paņemu rullīti un dodos uz ratu pusi. Tā kā līdz startam jau mazāk par pusstundu un mērot lieki ceļu, lai plānošanu veiktu siltās telpās, lemjam par nejēdzīgu padarīšanu, visu paveicam uz mašīnas kapota. Saspraužam KP, nelielās kopīgās pārdomās iztinam kamolu pa trasi, izlemjam, ka tālākos un iespējami slapjākos nostūrus neapmeklēsim un apstirpinām 5h maršrutu ar nezināmu izskaņu. Šoreiz kartes malas ar skoču nelīmējam, jo ne lietu sola, ne arī meži gaidāmi kur karti varētu nodriskāt. Karti šoreiz katrs sazīmē pats. Gunai tradicionāli dzeramais pats izzadzies ārā no trauka. Iemesls tam gan ātri tiek noskaidrots - tējas maisiņa diegs, kas atstāts ārpusē. :) Tad nu droši tomēr atlikumu varam ņemt līdzi.

Pirms starta ieskrienam uz brīdi apsildīt nosalušos degunus Alfā. Top versijas par jauniem komandas nosaukumiem - "Eži kažokā", "Vieglā ceļa gājēji". Bet tad jau 12:00 draudzīgā bariņā startējam un dodamies Biķernieku mežā iekšā uzreiz aiz t/c Alfa. Pirmais punkts elektrolīnijas malā. Bet otrs netālu no Biķernieku "kamieļa" virsotnes - malā. Te satiekam Mārtiņu ar mammu. Tikmēr paši dodamies uz Biķernieku trasi, kur pieveicot augstuma metrus rāpjoties pāri žogam tuvojamies punktam vienā no trases ieskautajiem meža ielokiem. Un tad tāds pagarāks pārskrējiens uz Ēbreju memoriālu otrā Biķernieku ielas pusē. Te es esmu pirmo reizi. Pirmo reizi arī situācija, ka KP stacija nedarbojas, bet organizatori jau to paredzējuši un ir iespēja komandai kontrolpunktā atzīmēties ar īssziņas palīdzību. Tālāk pilsētvide. Punkts Teikā. Tad skrienam garām vienai no manām Rīgas bijušajām dzīves vietām. Teju vai katram no komandas bija kādā no trases posmiem stāstāms par kādu vietu, kur netālu ir dzīvots. Tad 66 KP pie Garmin veikala t/c Domina. Raitā solī arī izskrienam cauri Dominai un esam ceļā uz "Saulkrastiem", jeb esam uz Latvijas kontūrskrējiena trases. Tad viesojamies Lindas rajonā. Tiekam izvadāti pa vietējām promenentajām vietām un tad ceļš ved Mežaparka virzienā. Pirmā nelielā pusdienu pauze ar tēju un līdzpaņemtajiem gardumiem. Pēc 40 KP apmeklēšanas ceļs ved gar jauno VID ēku un pa nezināmu mums laukumu, kur kādreiz bijusi industriālā apbūve. Mežapārkā mūs gaida četri KP ar kuru atrašu viss vedas raiti. Uz mirkli piestājam pusdienu pauzē pie Jaunlaulāto kalniņa. Tēja un uzkodas. Apēdu arī vienu želeju mundrumam. Sajūtas šodien kā skrietu uz maksimumu. Komandas biedrenei atkal kāja dod par sevi ziņu, bet kustēties uz priekšu varam. Dažos posmos izveidojas pat jūtama attālumu starpība starp ātrākajiem (vai salīgākajiem) un ne tik steidzīgajiem komandas biedriem. Beidzot esam pie Kābo un domājam, ka varētu jau te arī palikt, bet nu vēl KP japaņem un tad komandas kopbilde jāuzņem, kamēr vēl ir gaišs. Pīles arī ļoti rosīgi ņemas pa ezeru. Esam arī priekšā plānotajiem laikiem. Ilgi gan pauzēt nevar, jo tad aukstums arī piezogas
Aizsedzam citām komandām skatu uz KP
Tālāk uz Bābelīša pusi uz bunkuru, kur atrodas viens KP un tad uz Juglu, kur viens no KP gaida Juglas ezera un Ķīšezera savienojošā kanāla malā. Te pauze un lukturu izvikšana. Arī neliela lakstošanās ar draudzīgo runci. Tikuši Juglā arī sākam domāt ko no atlikušajiem punktiem nepilnā pusotrā stundā vēl varam paņemt. 68 KP Juglas ezera krastā jau bija plānā un ar intuitīvu aci to nepalaidām garām, jo lukturim tik spožī tas nesmaidīja pretīm ar atstarojošo elementu. Tad uz Velnezeru un KP, kas atrodas pašā Stikla kalna pakājē pie Gaiļezera. Līdz finišam aptuveni stunda un drusku par ātru iemaldījušies Gaiļezera piekrastē tiekam pie slapjām kājām, jo ledus pietiekoši stiprs te nav. Guna vienīgā izspruka cauri sveikā. Tad dodamies uz Šmerļa mežu, kur jau pretīm spīd lukturi un nāk suņu staidzinātāji. Nolemjam neņemt meža vidū pie Smerļa "krusta" esošo punktu, bet izmanot laiku un maksimāli daudz pārvietoties pa skrienamākiem ceļiem. Tā pa veloceliņu dodamies uz Brīvības ielas pusi. Pa ceļam vēl iebrienot mežā pēc KP grāvju krstojumā. Te uz punktu laužas rogaineru armādas. No puses no kuras piegājām ledus vēl stiprs un arī uz grāvja tā biezums ir lielāks. Te kājas vairs nemērcējam. Tad paliek vien trīs 2 punktus vērti KP. Ar visiem tiekam galā un finišā ierodamies ar cienījamu rezervi. Tad ātri pārgērbšanās, zupa teltī un nozaudēto kaloriju atgūšana Chilli pica ar komandas biedriem.
Ar B vitamīna dzērienu jo īpaši baudama šī 4 sieru pica.
Pilsetvidē viss pavisam citādi. 6h laikā tikām galā ar vairākiem litriem tējas, aptuveni 46 kilometriem un mieŗīgā garā iepauzējām vismaz 3 reizes. No 158 punktiem savācām 129 jeb 32 no 39 KP. Šīs dienas fiziskā forma neko vairāk nepiedāvāja, bet vispār pie vēl labākas plānošanas ticu, ka komandas biedri ir spējīgi tikt galā ar lielāku distanci un uzlabot rezultātu. Bet tāpat no visiem rogainingiem, šis pēc statistikas ir viens no labākajiem. 22 vieta kopvērtējumā un 6 vieta Xo grupā. Kas jauzlabo? Tieši tā spēja kartes novērtēšanai ir jāuztrenē. Un kamola iztīšana pa punktiem ar. Viss parējais ir baudāms un vēlreiz baudāms.

Kamēr godalgoto vietu ieguvēji vēl tuvojas finišam, mēs pozējam fotogrāfam.