Tuesday, May 5, 2015

Rogainings platajā galā arī ir rogainings. 12 stundas meža.

"Oh. If life were made of moments,
Even now and then a bad one-!
But if life were only moments,
Then you'd never know you had one."
mūzikls/filma "Into The Woods - Moments In The Woods"

@2015.02.02

Rēzekne, Rāzna un rogainings. Ja neskaita, ka visi vārdi sākas ar burtu R, tad vēl uz visiem labi ķeras skriet griboši aktivitāšu mīļotāji. Pats rogainings gan notiek Adamovas ezera apkārtnē.
Tik tikko kā bija publicēts pirmais biļetes, tā jau notika diskusijas par Eža kažociņa sastāvu. Jautājumu laikam pacēla Artūro, jo viņam bija interese bliezt, bet ar Kristapu runājām, ka jāsāk ar kaujas ratu nodrošināšanu. Tāpēc uzrunājām Gunu ar reklāmrakstu:

"Čau! 

Šodienas aktuālā tēma ir Kažoks Latgalē. Sastāvs tiek formēts. Un mēs arī domājam par dalībnieku ar kaujas ratiem. 
Kristaps teica: "Nu man jau vēlreiz gribētos redzēt kā viņa izņem Tērbatas/Ģertrūdes pagriezienu." 
Tās ir nieka 12h pa nakti svaigā gaisā."

Guna atbildēja, ka mārketings strādājot un āķis lūpā. Kristaps vēl bažījās par to vai aukla (āķim) pareizā uz ko atbildēju - "Bez raizēm!"
Tā nu uzzinājusi interesējošās detaļas Guna jautāja pēc pārdomu laika. Tika dots laiks apdomāties līdz 1. martam. Akurāt vēl 4 mēneši priekšā. Lieki piebilst, ka pēc kāda laika Guna deva apstiprinošu atbildi. Tā ar ierastajā sastāvā arī mierīgi startēsim.


Esam kā visi normālie. Saposušies uz zaļumballi Rēzeknē.
@2015.05.02
Tā diena pienāca un 14:00 no Rīgas startējām kaujas ratos Rēzeknes virzienā. Jau neilgi pirms 17:00 bijām uz vietas. Ēdām vafeļu torti un nobriedām pasākumam. Guna tik aprīkota ar manu ultra vieglo taku skriešanas ekipējumu - somu un lukturi un ne pa kam nevēlējās somā likt manu enerģijas batoniņu. Kristaps paļāvās uz to, ka Gunai tomēr gribēsies skriet un bija paņēmis līdzi nedaudz mazāk drēbju kārtas, kā vajadzētu, tāpēc pēc bridiena nāksies viņam nedaudz pasalt. Es sekojot prognozēm un dažādiem lietus piesolītājiem, somā kā vienmēr salieku baiļu bailes. Ir gan stropa vafeles ar kurām cienāt komandas biedrus, gan želejas konfektes, kuras nelietosim. Ir arī enerģijas batoniņi, tēja, siermaizes, plāksteri, folija sega, kas jau ir somas standarta komplektā kopš neatminamiem laikiem. Ir arī viegla pretlietus drēbju kārta, termokrekls un rezerves cimdi. Kaut kas no tā visa arī noderēs. Ja jau neskrien, tad to visu var nest un tas netraucē.

Plāns negausīgs.
Kartes izsniedz 19:00, tāpēc sporta zālē ieņēmām centra laukumu un meditatīvi pirms tam pasnaudām. Arī kartes paņēmu bez steigas un mierīgi 20 minūšu laikā jau bijām gan "laminējuši" visu karšu malas, gan sazīmējuši plānoto maršrutu. No kaimiņu komandas uzzinu, ka viņi plānoto punktu apmeklējumu raksta atsevišķi uz lapas. Mēs zīmējam uz kartes raustītu līniju ar sarkanu marķieri (melns nav caurredzams), lai nepārsvītrotu kādu vajadzīgu kartes objektu. Laiks paiet un 20:00 kopā ar vēl palielu bariņu entuziastu jau stāvam starta laukumā. Guna vēl nenojauš par to, ka viņa idents finišā nebūs jāatstāj organizatoriem, bet par to viņa uzzinās tikai finišā. Nesanāca gluži kā plānots un pārsteiguma moments par dāvanu sanāca drusku citādāks. Ar Kristapu biju norunājis, ka Gunai uz garajiem gabaliem vajadzētu uzdāvināt identu ar atbilstošu ietilpību. Cik tad var īrēt. Pēc kādām 50 sacensībām jau būs atmaksājies. :)

Sapņu komanda
20:00 Startējam un skrienam diezgan ātri, jo ir ambīcijas izcelt startu..

KP 20 2015-05-02 20:08:54 Ne gluži izdodas būt pirmajiem, bet esam pārliecināti, ka pie pirmā punkta esam otrā komanda, pie tam vēl neesam mērojuši to taisnāko ceļu. Punkts mazas koku rindas galā vēl apdzīvotā vietā.

KP 35 2015-05-02 20:15:18 Pārejam soļos. Mūs apdzen daudzas pazīstamas sejas. Pats punkts nelielā virsotnē, no kuras paveras ainavisks skats. Tādu skatu gan netrūks vēl. Uzkrīt arī pa dažai lietus lāsei. Punktu sasniedzam vēl pa ceļiem.

KP 66 2015-05-02 20:28:00 Arī šo punktu sasniedzam pa ceļiem. Arī atrodams nelielā virsotnē, bet jau mežā. Tālāk mūs vedīs azimuts.
    
KP 42 2015-05-02 20:48:12  Punkts atrodas virsotnē lielās elektrolīnijas malā. Iznākuši no meža, kur jau varēja nedaudz atvēsināt kājas mazā muklājā esam novirzījušies un meklējot sastopam Almu ar Līgu, kuras sastapsim diezgan bieži. Sapratām, ka esam aizgājuši par tālu (uz nākama KP pusi) dodamies maziem pampakiem pāri un rodam punktu cita virsotnē. Dodoties projām pa elektrolīniju sastopam kā allaž, Susura komandu ar Avotiņu priekšgalā. Arī elektrolīnija, kaut gan teju 25 metrus plata un no kokiem atbrīvota josla, nesola sausas kājas un Kristaps te veic momentuzņēmumu, ko nosauc par Mordoras purvu. Tolkīna Gredzenu pavēlnieka zinātāji zinās par ko ir runa, kaut gan atsauce uz vietu nav gluži precīza. Pēc mākoņiem arī var redzēt ka Rēzeknē nelīst.



Mordoras purvi.
KP 34 2015-05-02 21:05:04 Tad pāri šosejai un tiekam priekšā Almai, jo mēs KP sasniedzam pa ceļu un pēc 1h trasē to atzīmējām ar nelielu paskriešanu. Nolemjam arī, ka varētu katru stundu trasē šādi atzīmēt, jo pamatā pārvietojamies raitā iešanas solī. Ceļš ved garām kapiem. Prātojam par to, ka gan sveces ir, gan labierīcības un laukums, kur piestāt. Dienvidu virzienā redzams mēness, kas teju pilns. Lietus mitējies un debesu jumi klāj daži mākoņi. Aiz apvāršņa riet saule.
    
KP 43 2015-05-02 21:23:24  Ceļā uz šo punktu nedaudz sanāk paiet gar dzelzceļu. Gribu jau komandu novest no tā vienu upīti iepriekš, bet tieku atsaukts atpakaļ. Punktu var redzēt jau no uzbēruma. Tālāk taka ved uz Ančupānu skatu torni.
  
KP 86 2015-05-02 21:43:56  Torni reiz apmeklēju pēc Rēzeknes pusmaratona 2014. gadā. Tornī gan nekāpsim, jo punkts ir drusku tālāk. Pie torņa beidzot uzliekam lukturus, jo ir iestājusies krēsla. Satiekam ultralapsu Daci ar komandas biedru. Arī Alma ar Līgu tepat par ko nobrīnījāmies - ar kādiem līkumiem viņas nākušas? Tālāk ceļš ved lejup no kalna uz autodroma trasi un pāri šosejai un kādu KP pie upes.
   
KP 73 2015-05-02 22:09:21 Pretī mums dažbrīd skrien īsāko sacensību dalībnieki, kuriem jau pusnaktī finišs. Raugāmies kā vēl gaišajās debesīs redzama Venēra un nodēvējam šo nakts izklaidi - Eža Kažociņa Venēriskās izklaides Mēness gaismā. Alma ar Līgu zudušas skatam. Punkts mazas elektrostacijas tuvumā. Nedaudz aizskrienam par tālu un te tāds kā otrs misēklis ar precīzu trāpīšanu uz punktu. Kristapam sāk pienākt hokeja rezultāti uz telefonu.
     
KP 64 2015-05-02 22:26:59 Pa taciņu, caur krūmiem un atkal pa taciņu aiz Almas un Līgas. Punkts lauka malā. Lauku izgaismo mēness. Tālāk arī pāri laukiem jādodas.

KP 41 2015-05-02 22:41:41 Punkts sasniedzams viegli. Te jāizlemj vai ejam pēc azimuta pār lauku vai sekojam taciņai. Aplūkojuši sējuma saturu lemjam par labu taisnākam virzienam.
   
KP 49 2015-05-02 23:01:15 Uz šo punktu ejot pie kapiem dzeršanas punkts - aka. Mums gan neko uzpildīt nevajag un ejam garām. Alma aiziet pa kreisi, mēs pēc azimuta. Burtiski noejam garām bebra mājai un pie punkta sastopam arī trīs igauņus. Almas vēl nav. Tālāk vērtīgais astoņus punktus vērtais kontrolpunkts.
 
KP 85 2015-05-02 23:10:36 Punkts virsotnītē, kura gan lai tiktu bija jāizspraucas cauri kārtīgai egļu birstei. Un te tālāk riskējam pēc azimuta ar cerību, ka lielajam grāvim būs pāri kāds koks. Pie grāvja sastopam kādu citu komandu, kas iesaka peldēt, bet paši aiziet gar grāvi pa labi meklēt sausāku ceļu. Es lūkojos pa kreisi un ar Gunu atrodam kaut cik izturīgu koku. Ar atbalsta nūjām tiekam visi pāri, tik Kristaps iemērc vienu kāju.
 
KP 76 2015-05-02 23:52:55 Taču briksnis nebeidzas un lai tiktu pie punkta, neejam pa mežu pāri pauguram, bet veicam nelielu sānkustību pa ceļiem. Te kādu arī kāpjot kāpumā apdzenam un krietns bariņš pēc azimuta ienirstam mežā gar citu pauguru meklēt mazu slīkšņu, kur koku pudurī jābūt punktam. Slīkšņa ir, bet punkta nav. Apeju slīkšņu, eju uz čuju tālāk un uzeju vēl vienu, bet arī te nav punkta. Apcilpojis esmu apkārt. Turos pa labi vairāk un izdodas atrast lielāku peļķi, kur tad arī pa kluso igauņi atraduši punktu. 
 
KP 65 2015-05-03 00:17:03 Briksnis, azimuts, dubļi un tiekam pie ceļa. Pa priekšu mums aizskrien komanda Easy. Mēs brīdi sekojam. 4h laikā pieveikts tikai pusmaratons. Kontrollaikā neiekļaujamies! - pie sevis nosmejamies. Sasnieguši punktu, beidzot uzēdam vafeles un uz brīdi izslēdzam lukturus. Tāpat ir kaut kāda gaisma meža biezoknī.
 
KP 75 2015-05-03 01:05:03 Dzirdam rejam suni. Brienam pa slapju mežu, bet izdodas īpaši neslapināt kājas. Par tik mitru vietu atzīmju kartē nav. Pēc suņu rejām izejam uz mājām, kaut gan nācās uz brīdi izlēkāt pa ciņiem. Te gan nedaudz arī pakavējāmies mežā, sausākas vietas meklēdami. Pats punkts arī uzreiz netika atrasts. Skaties divreiz kartē un tad beidzot saproti, kas dabā jāmeklē un kas jau atrasts. Ar nelielu riņķošanu atrodam un dodamies projām kā atnācām. Sastopam atkal Almu ar Līgu. Min uz papēžiem.

KP 74 2015-05-03 01:32:17 Beidzot kādu brīdi pa ceļiem. Nedaudz rasina. Jūtu, ka man soma vaļā. Palūdzu Kristapam aiztaisīt un ceru, ka nekas nav izkritis. Veiksmīgi pēc azimuta uzejam stigu un punktu paņemam diezgan precīzi. Tālāk pāri cirsmai arī pēc azimuta.

KP 82 2015-05-03 02:05:56 Te gar svaigu sējuma malu. Ceļš, elektrolīnija, skaidrošanās un izvēle iet pa paveciem meža celiņiem, kuri dabā eksistē. Kaut kur rej mazs negantnieks. Noejot jau no ceļa pēc azimuta uz brīdi redzama "bebru" taka, bet novirzos un stāvam pabieza krūmājā. Redzam, ka mums no kreisās puses tuvojas, kraujas lejā, lukturi. Punktu uzreiz neatrodam un sekojam komandas gaitām, kura mums tuvojas. Tā arī tiekam pie punkta. Bijām nogājuši vairāk pa kreisi no tā. Te es noēdu pirmo siermaizi. Kaut kad jau arī tika notiesātas atlikušās vafeles. Ilgi kavēties nevaram, jo kļūst vēsi. Daži atnācēji mums novēl labu apetīti. Te arī esam sākuši dēļ kļūdām atpalikt no plānotā grafika. Arī projām tikt nebija tik viegli.

KP 56 2015-05-03 02:57:33 Sastopam Almu, kas kaut kur atkal pa apvedceļiem apskrējusi un prasa pēc padoma -kur kartē esam? Man jāmaina lukturim baterija. Šoreiz izbeidzās ātrāk nekā plānots. Arī mēs starp diviem pagariem ezerveidīgiem slapjumiem ar pirmo netiekam cauri. Sākumā gar vienu pa taciņu, tad ar trešo piegājienu tik atrodam, kur starp tiem izšmaukt cauri, jo tālāk varam doties pa nosacītiem celiņiem pļavā. Punktu atrodam viegli, tik projām tikt uz dzelzceļu neizvēlamies pareizi virzienu. Jūtams kritums uz leju un tad slapjums. 20 m joslu līdz uzbērumam brienam pa slapju mežu, lai gan varēja pa celiņu vēl. 

KP 68 2015-05-03 03:27:07 Kaut arī ilgu laiku dzirdējām taurējam kaut kur vilcienu, tad kamēr veicām posmu pa celiņu gar to, neviens vilciens nenāca. Tik pretī skrēja kāds bariņš rogaineru un kāda lampa pavīdēja dziļāk mežā lejup no uzbēruma. Pie punkta varēja tikt turp aizskrienot pa ceļiem. Pie punkta lampiņu saiets. Atceļā redzama lampu virtene kas vēl skrien pa uzbērumu, lai dotos šā punkta virzienā.


Pie dzelzceļa pārbrauktuves.
KP 83 2015-05-03 04:14:07 Vietā kur dzelzceļš krustojas ar mūs interesējošo ceļu sastopam Artūru un Edgaru. Top kopīgs pašiņš. Skriešus dodamies līdz lielajai elektrolīnijai. Sāk svīst gaismiņa. Pa labi manāmi lukturi, kuri mums tuvojas. Mēs stāvam bridiena priekšā. Lukturi ir klāt un Nikolajs mums pasaka priekšā - te ir jābrien. Ar kaujas saucieniem dodamies līdz celim ūdenī. Pēc brīža Guna teic, ka paliekot sausāks. Ar to viņa domā, ka ūdens vairs tikai līdz potītei. Rit jau devītā sacensību stunda. Ūdens nav stindzinoši auksts un kustoties tas diskomfortu nerada. Sekojot Nikolajam, atrodam punktu. Tālāk mūsu ceļi šķiras.
  
KP 59 2015-05-03 05:02:03 No meža komandu izvedu pa mazu un maz pamanāmu meža ceļu. Vienu brīdi pat jāšķērso bebru dambis. Pretī nāk kāda komanda. Ejam pa lauku ceļu. Esam kādā augstienē. Drīz jau saule. Apkārt klusums un kādas krāsmatas. Šķērsojam šoseju un nedaudz uzskrienam līdz ceļa līkumam kurā ejam pēc azimuta mežā. Te nu atkal aplauziens, jo kā no ceļa nost tā priekšā brienamais slapjums. Mudinu tomēr iziet uz ceļa atpakaļ, jo nedaudz tālāk izskatās pēc augstākas virsmas un tā arī ir. Tur arī nāk no meža ārā citi rogaineri. Mēs iekšā un te es nez kāpēc vairs neskatos azimutu un aizeju teju pa 50 grādiem no vēlamā virziena. Pēc skata tiekam maldināti un izcirtuma vietā jau cits ceļš. Un esam atkal sabriduši nedaudz kājas. Tad sapratuši, kur esam atrodam izcirtumu un punktu. Bet ārā tikt arī izaicinājums, jo mežs arvien piedāvā iespējas atkal no jauna sabrist kājas. Neesam jau nekādas princeses, bet morāli tā neliekas vēlama opcija, kuru izmantot.
  
KP 81 2015-05-03 05:39:43 Tikuši uz ceļa ejam punkta virzienā. Gunai salst rokas un piedāvāju cimdus. Pēc kāda brīža brokastu pauzē, kad tiek notiesāta otra siermaize, cimdi arī tiek paņemti. Punktu atrodam virsotnes virsotnē. Tad izpētām kā pāri pļavām un pa ceļu tiksim uz nākamo kontrolpunktu.
   
KP 48 2015-05-03 06:14:21 Ejam gar mājām un mūs sagaida nepiesiets suns, kas arī mums velta rīta pārdomas, bet visi tiekam viņam garām. Šķiet saule apspīd tikai ežiņas malu, bet mums vēl kādu brīdi jāpaciešas līdz tiksim saulītē, kurai draud jau aiziet priekšā mākonis. Krāsu gamma ir neaprakstāma, kad uz svaigi zaļi krāsotajiem bērziem spīd rīta saule. Rīts un daba mostas. Adamovas tuvumā klīst rogaineri. Punktu atrodam pie kāda krusta ceļa malā. Ejam garām pamestai lauku mājai.

KP 70 2015-05-03 06:33:13 Seko pārgājiens pāri laukam, caur pašauru meža joslu un tad pa cirsmu uz leju ejot un šķērsojam 20-30 cm garus lazdu "celmus". Pats punkts pie kāda paliela laukakmens. Tālāk jātiek uz apdzīvotu sētu.
  
KP 46 2015-05-03 06:50:50 Te kāda komanda nāk uz punktu un mūs šķir atkal ne visai uzrunājošs un paplats, vienam lēcienam, grāvis. Atrodam pāreju. Šķērsojam šoseju un gar kādu citu lauku sētu, sveicinot saimnieci, ejam garām uz kontrolpunktu. Pārsimt metri no šosejas ir punkts, kas uzlikts ļoti stāvā paugurā. Guna teic, ka arī man beidzot seju nerotaā smaids pēc tāda kāpiena. Tad atgriežamies uz šosejas.

KP 55 2015-05-03 07:17:11 Uz šosejas 42 km atzīme un varen plata ceļa josla autobusa pieturai. Kilometra atzīmi sargā kāds mazs šunelis, bet ceļa otra pusē no augstāka punkta ar viņu sarunājas ciltsbrālis. Runājam par citām komandām un sākam sastapt piesauktos ļautiņus. Pretī nāk nosalusi Linda. No meža izlien Dace. Punktu vajadzēja ņemt jau pa ceļam nevis atpakaļejošā kustībā (pret finišu). Tad cenšamies pielikt soli. Mēģināju pierunāt komandu uz papildus kontrolpunkta paņemšanu, bet tiku nolikts pie vietas. Nebiju novērtējis komandas biedru spējas un finiša laiks pierādīja, ka neskrienot nebūtu iekļāvušies.
   
KP 21 2015-05-03 07:36:31 Punkts, kuru Kristaps atrada pēc cita punkta leģendas. Leģendāri. Pēc iziešanas uz šosejas sējām paniku puskilometru priekšā esošajās komandās un sākām finiša sprintu.
   
F 2015-05-03 07:48:29 Ar pieklājīgu laika rezervi sasniedzam finišu. Apsveicam Gunu ar identu un saņemam savus rezultātus.



Tā mēs plānojam.
Finišā 148 punkti no 321. Un 27 no 60 kontrolpunktiem. 35. vieta kopvērtējumā. Parasti izdodas apmeklēt pusi un vairāk no visiem kontrolpunktiem.

Ir kur augt un attīstīties.
@2015.05.04
Pilnmēness šķiet darīja savu un aplūkojot kā esam riņķojuši un gājuši ar novirzi uz KP var secināt, ka neesam bijuši labākajā mentālajā formā. Arī ar kompasu šoreiz darbojos tikai es. Tātad atbildību par neceļiem atliek vien uzņemties man. Minētās meža cūkas tā ar nesastopam. Kristaps vai Guna teica, ka esot redzējuši rozā pitonu uz klavierēm. Par pitonu jautājumu nav, bet kur gan mežā klavieres? Naktī viss mežā kļūst iespējams. Kristapam bija rīta depresija, kas gandrīz noveda pie komandas izformēšanas. Es tikmēr ar tādu kā pieticīgu nepacietību gaidu LČ 24h rogainingā 18 jūnijā.



Monday, January 19, 2015

Pēdējās nakts sapnis 2014 gadā

"But I'm not crazy, I'm just a little unwell
I know right now you can't tell
But stay awhile and maybe then you'll see
A different side of me"
Matchbox 20 - Unwell

Pie operas satiekas sapņotāji
Jau trešo gadu 30. decembrī (nevis 31. decembrī) iepretīm LNO ēkai lielajā 40 vietīgajā autobusā sakāpj bariņš skriešanas entuziastu, lai dotos uz Igauniju, kur pēdējās gada 12h pirms jaunā gada iestāšanās pavadītu darot, to, kas viņiem vislabāk patīk. Tā nu ir iegājies, ka šim pasākumam ir sava "klases audzinātāja" un brauciens tiek dēvēts par klases ekskursiju uz "Rēzekni makšķerēt". Atgriežoties no ekskursijas, visi dalībnieki parasti ir izturējuši gala eksāmenus un tiek pārcelti nākamajā klasē. Šogad jau visi tiks pārcelti uz ceturto klasi. Klases ekskursijas ir bijušas vairākas, bet pirmā bija pirms diviem gadiem uz jau pieminēto pasākumu un arī tajā, man sanāca būt klāt. Iepazīties ar notikumu gaitu toreiz var šeit, bet par 2014. gada izskaņu var uzzināt turpinot lasīt.

30. decembra pēcpusdiena paiet ar zināmu kņudoņu pēdās. Jau pēc 24h riņķošu Igaunijas mežā pie jūras pretīm Kazas gadam, kurš pēc Ķīniešu kalendāra sāksies gan tikai 2015. gada 19. februārī. Ir sagatavoti plāni D, C, B un A. Galvenais kā vienmēr nav uzvarēt, bet noskriet. Kopš pusdienas ārā snieg sniegs. Palēnām sāk krēslot. Soma tika ilgi (līdz pavēlai nakts stundai) krāmēta un nekas būtisks, līdzi ņemams netika aizmirsts. Klases ekskursija aizbraukusi galā, apmetīsies jau ierastā viesnīcā netālu no Tallinas vecpilsētas. Līdz ar to šim jaunā gada svinēšanas variantam viss ir komplektā - dalības maksa skrējienā ar klātu galdu, transports un divu nakšu nakšņošana. Nedrīkst tik aizmirst skriešanas apavus mājās.

Laika prognoze izpētīta un arī Igauņi steidz informēt Facebook notikumā par trases stāvokli, gan vizuāli, gan ar laika ziņu prognozi. "Viss kārtībā, brauciet tik un skrieniet!", var lasīt "caur ziediem". Būs kaut kāds sniegs, lai gan 31. decembrī sola atkusni. Šogad atkal iespēja skriet pa 1km garo apli, nevis pa vienu taisni turp un atpakaļ. Tāpēc novertējot informāciju, tiek izvēlēti ziemcieīgi apavi ar Gore-Tex, bet ne ar radzēm, par kuru nepieciešamību gan būs viedoklis stundu pirms sacensībām, jo nepilna puse trases pa apledojušu ceļu, kas kaisīts ar smiltīm, bet otra daļa, kad izskriets caur 100 metrus garo meža posmu, pa taisnu stigu, kur vasaras versijā notiek skriešana Laulasmā pusmaratonu garajā cilpā turp un atpakaļ. Šī otrā apļa daļa ir tāda 450 metrus gara taisne, kas ar tumsas iestāšanos un sveču parādīšanos trases malā atgadinās skrejceļu, kur ieskrieties un pacelties spārnos finišā.
Juglas kvartets (3 vīri un tur sakautrējusies labajā pusē ir Vineta)
Atgriežoties pie stāsta par 30. decembri, tad autobuss uzņem arī daļu ekskursantu vēl pa ceļam sākot no VEF, līdz pat Baltezeram. Es ar bariņu citu noskrieniešu gaidu autobusu Teikas pieturā. Krīt lielas pārslas. Nekur nesteidzamies un izbrauksim 1h pēc plānotā grafika. Nav arī nekur jāsteidzas, tik vien kā uz izslavēto pankūku ēstuvi. Jau krietni nosniguši un pasveicinājuši pa Brīvības gatves otro pusi skrienošo Lindu tiekam busā. Visi ekskursanti izskatās priecīgi. Pa ceļam uz Juglu vēl mēģināsim ievilināt Lindu autobusā un ja vien šoferis būtu atvēris durvis, tad ticu, ka tas būtu arī izdevies. Varbūt! Juglā uzņemami teju pēdējie ekskursanti, bet noslēdzošā būs Dace Baltezerā, kura dodas uz Igauniju, lai noslēgtu sezonu Igauņu trīs ultru seriālā un saņemtu par to skaistu godalgu. Šis ir Daces gads un ne tikai viņas.

Kad esam sakāpuši šoferis Dzintars rāmu garu un piesardzīgi ripina autobusu Tallinas virienā. Pa ceļam redzēsim 3 avārijas, kurās spēkrati sastapušies ar neatbilstošiem ceļa apstākļiem, bet ne viens ar otru par laimi. Tikmēr autobusā notiek iepazīšanās. Katrs stāsta, kura tā ir viņam klases ekskursija, kādi plāni rītdienai. Pa laikam Čingons izdala kādu dāvanu. Matīss visus cienā ar lielo kefīra somu no Smiltenes. Raselam nav līdzi lodāmura un, pēkšņi sabojājušos mikrafonu, salabot nevaram. Visi ekskursanti arī tika pie neliela testa ar 25 jautājumiem. Mazāk par 23 punktiem neieguva neviena komanda un spraigā cīņā divas komandas triumfēja ar maksimālo rezultātu, bet dažas nespēja rast vienotu atbildi uz kefīra jautājumu. Sekoja apbalvošana. Papildus tika veikta aptauja par latviešu kopīgi pieveiktajiem kilometriem un arī Broku kopā noskrietajiem kilometriem. Bija arī dziedamdziesmu aptauja, kurā vairākkārt parādījās - Cielaviņa, Skrienu skrienu vēl (igauniski), Tere, tere traktors, Kalniem pāri u.c. latviešu estrādes gaismotās pērles. Tad sākās diskusijas par pankūkotavas apmeklēšanu, bet igauņi bija nepielūdzami un pat necēla vairs Pētera telefona zvanus. Tā nu palikuši bez izslavētajām pankūkam pirms starta (droši vien Igauņu sazvērestības :) ) norunājām ar šoferi vismaz piestāt lielveikalā nedaudz pēc 22:00. Tikmēr noskrien.lv biedru skaits papildinājies par 2, bet šoferim arvien rezervēta vieta un segvārds - Šoferis. Kā jau īsts ultramaratonists, viņš ir pacietīgs un nesteidzas. :) Ir radusies arī doma rītdienas komandu nosaukumus mainīt uz igauņu skrējēju vārdiem, kas arī tiks realizēts un no igauņu puses tiks uztverts ar humoru un sapratni, jo Mari Boikov uzvarēs dubultā. Tikuši viesnīcā, garumā nevilkām un ātri vien devāmies pie miera saskaņojot modinātāja uzlikšanas laikus, jo 9:15 jau izbraucam uz Keilu un Mēremoisu drusku pavingrot.


Tradicionāli no rīta sarunas virtuvē jau sporta tērpā. Kam griķi, kam putra un tēja, kam vēl citi gardumi. Man no vakardienas karbo-loadings tika veikts ar vafelēm, tāpēc no rīta izvēlējos putru. Diezgan precīzi pēc pulksteņa sakāpām busā un ap 10:00 bijām pie Keilas ūdenskrituma. Te viss kā pasakā par Kaju ledus karalienes zemē. Slidot būtu vieglāk. Pēc tradicionālā kopfoto ieejam veikalā un jau dodoties projām pamājam sveicienus ekipāžai, kas tik tikko kā ieradusies no Rīgas - Aivars, Maikijs un Lauma. Viņi vēl uz ūdenskritumu dosies selfiju taisīt.
Tradicionālais kopfoto. Šoreiz ūdenskritums atkal sastindzis laikā.
Jau braucot lejup pa kalnu atceramies, kā pirms diviem gadiem šoferis autobusam lika virsū ķēdes, lai tiktu nelielajā pampaciņā augšā, kad devāmies mājup no garās fizkultūras nodarbības jau 2013. gada 1. janvārī. Šogad viss būs citādāk, bet par to pēc 14h. Šajā vietā akurāt nav būts kopš vasaras, bet atmiņas vēl pavisam svaigas kā jūras gaiss, kas līcī glaužas gar nelielajām priedītēm. Igauņi jau kaisa trases apļa slidenāko daļu. Mēs tikmēr reģistrējamies, tiekam pie jauniem džemperiem un veicam goda izpētes apli. Tiek atvērta bufete un tiek iemalkota arī rīta kafija un uzēstas otrās brokastis, kas tagad populāri tiek sauktas par branču.

12:00, Helēnas uzrunāti, dodamies uz startu. Pērn uzvareja drūpijs, pieveicot 132 km. Kā būs šogad to mēs vēl nezinām, bet pirmo pusi apļa priekšgalā VSK Noskrien pats šefs - Siiiiiiiiigniiiis Vāverēēē (iedomājieties, ka to paziņo kāds profesionāls boksa spēlēs komentētājs, iepazīstinot ar cīkstoņiem ringā). Signim treniņplāns tikt līdz puskliņķim un līdz ar to debitēt ultra distancē. Vai izdosies? Paliec nomodā un turpini lasīt! Kopā ar daiļām dāmām kompānijā var ne to vien izdarīt.

Matīsam šogad vispār debija ziemas versijā. Katram ir savs plāns cik ilgi ballēt pa trasi un kad atvērt šampanieti. Savus divus plānus jau izpaudu autobusā. Laiks arī ar tiem iepazīstināt jūs - lasītājus. D plāns ir noskiet 73km, tādējādi gada laikā tiekot pie 3000 km reģistrētiem kilometriem un virtuālās nozīmītes. Decembra laikā tika ielikti labi pamati, lai šo plānu realizētu, jo jāsaskrien bija ap 300 km mēnesī. C plāns ir noskriet tikpat cik pirmo reizi - 85,2 km. Tad sekoja nekonkrēts blāns B, kas paredzēja kaut ko vairāk par 85 un visticamāk, ka 100 km sasniegšanu, bet A plānu neizpaudu līdz pēdējai stundiņai. Tā bija doma par kliņķa sasniegšanu 12 h laikā, bet ar šo domu es uz startu neizgāju. Lai sasniegtu katru no šiem mērķiem izvēlējos īsākus nogriežņus - pusmaratons, maratons, sacensību numura kilometru skaits (53). Līdz ar to bija daudz mazo uzvaru ceļā uz jaunā gada sagaidīšanu. Neierasti man, jau pašā startā biju nobruņojies ar mp3 atskaņotāju, ko vienā austiņā klausījos gandrīz visu laiku un laiku pa laikam ieliku arī otru un tad nedzirdot līdzskrējējus izbaudīju tuneļa efektu. Jāteic, ka mūzikas skaņas ir novērtējamas, jo pie ātrākām dziesmām arī temps bija ātrāks un tā pirmos kilometrus skrēju vidēji ap 5:20 min/km, līdz tiku līdz tempam 6:00 min/km jau tuvu pie maratona distances sasniegšanas. Skrienas viegli, tikai divi trīs ātrākie skrējēji mani apdzen jau pa vairakiem apļiem un Miķelim pat turos līdzi. Kādu laiku paskrienu kopā arī ar Uldi, bet dziedāšanai nesaņemamies. Patiesībā pat negribas, kad ausī skan jau kāda laba dziesma. Mans mīļākais trases posms ir meža taciņa no ceļa līdz stigai, kas arī ir sava veida ceļš. Trasē šad tad redzama Marta, bet Čingons vizina ragaviņās smiltis un kaisa ne tikai trasi, bet arī pampaciņu, kurā būs jāuzbrauc autobusam naktī. Stigā top skrējējsniegavīrs ar kuru paspēju nofotogrāfēties, kad to kadrā iemūžināja Soldža.
Ar ar lojālo noskrienieti.
Trasē visu laiku kādam aizskrienu garām. Ar dažiem jau bija regulārās tikšanās vietas sarunātas. Līdz pusmaratonam tiku gada TT ātrumā ap 1 h:50 min. Pa laikam apjautājos kā sokas maniem komandas biedriem - diviem Edgariem un Andulim, kas arī raiti pārvietojās pa trasi. Super, visi skrienam.  Komandas biedriem skandēju rīmi - "Skrien cik, var, skrien cik var, zirdziņam ir jāuzvar!" Tas saistībā ar to, ka sākotnējais komandas nosaukums bija - Melnais zirdziņš. Daina trasē visiem parāda, kā ir jāsoļo. Viens igauņu vecītis sparīgi nūjo. Mūsu nūjotājas bez nūjām tapat soļo pa trasi. Ar to es domāju LauruX. Kaut kur trasē zied Vizbulīte, trasē no vasaras iepazītais baltais ultrasuns, kuru uz laiku nomainīs melnis, kurš acīm redzot nav tāds ultra, jo pēc kāda laika atkal trasē atgriezīsies baltais ultrasuns. Varbūt viņi viņu vienkārši krāsoja. Čingons tikmēr bija paspējis arī pabūt jūrā. Bet es savu maratonu finišējot ieskrēju aptuveni laikā 3:45 un, apdzenot motivāciju zaudējušo Voļdu, ierakstījos kā trešais maratona finišētājs. Būt priekšā Voļdam maratonā ne katrās sacensībās izdodas. Pēc maratona gan nolēmu nedaudz atpūtināt kaulus. Paņemu gan citu mp3 atskaņotāju ar citu dziesmu kolekciju, gan pāris apļus pariņķoju soļodams, Tad kaut kad pienāca mazās mājiņas apmeklējums vieglākam solim. Trasē jau zaigoja sveces un skriets bija pāri par 4h. Nolēmu ilgāk neslinkot un līdz 53 km tiku atkal samēra raiti un pat arvien ar tempu, kas videji ap 6:00 min/km. Nosvinēju ar piparkūku un arvien domāju par plānu D un C izpildi. 

Biežāk gan atļāvos pa kādam pastaigas aplim, bet centos lielāko daļu skriet un tā pat nemanot pienāca arī 73 km, kad apdzenot Kristapu aicināju pievienoties uz manu 3000 km gadā finišu. Pēdējos 3 apļus biju noskrējis ar diezgan ātru tempu un jutos nopelnījis nelielu atpūtu, jo priekšā jau vairs tik 12km līdz nākamajam plānam, kad būs sasniegti divi maratoni. Kādā brīdi tika arī sarunāts ar Andri un Gunu kopīgi doties uz Istras ultru aprīļa vidū Horvātijā. Arvien biežāk "iegāju tunelī". Ieskrēju, gan būtu kā naglai uz galvas teikts. Tomēr tunelis paliek tunelis vai nu tu tanī ieej vai ieskrien. Fiziski grūti šķiet ka nebija ne mirkli. Morāli? Iespējams. Dažādos kilometru desmitos mani piemeklēja nelielu diskomfortu radošas sāpes, kas ātri vien pazuda. Jūtu arī ka labā kāja ir mitra, bet neko no apģērba nemainīju, tikvien ka uzģērbu vakarā vēl pa virsu TT kreklu. Turpināju skriet, atbalstīt un motivēt Voļdu kurš mani laist garām sev nebija apņēmies. Voļdam starp citu tāpat kā Matīsam ir kaķa acis, jo viņus manīju skrienam bez luktura. Bija jau arī patīkams mēness un nebija apmācies uz nakti. No jūras gan vējš pieņēmās spēkā. Bija arī viens aplis, kad sacensību centrā bija izdzisušas visas gaismas izņemot ugunskuru. Skrējiena sākumā bieži uzmundirnāju arī igauņu Helēnu un vēl igauņu Pēteri, kuru satiku arī Grieķijā, kad viņš ar latviešu Pēteri dzīvoja vienā numuriņā.
Sacensība ar Voļdu
Nez par kādiem nopelniem, bet pēc 11 h skriešanas Garmin nobeidzās. Tas bija zināms pārsteigums zinot, ka maksimālais laiks jaunam pulkstenim ir 20 h, bet palietotam varētu būt ap 17-18 h. Zināju vien to, ka esmu noskrējis 92 km un atlikusi nepilna stunda, lai tiktu līdz 100 km. Centos arī neslinkot un rezultātā uz savu 100 apli finišā biju 9 minūtes pirms kotrollaika beigām, kas neatstāja nekadu variantu, kā vien doties vēl vienā aplī, kura izskaņu gan finišēju mierīgi, kompānijā. Tas arī statisktikā mani pabīdīja par vietu zemāk, bet ne par to stāsts, jo neviens jau tāpat nezina, cik kuram ir apļi. Man pašam bija pārsteigums, ka esmu pat noskrējis par apli vairāk nekā pats skaitīju. Dēļ tā, ka ēšanas pauzēs nepauzēju pulksteni, Garmin savā aprēķinā tika pie liekas kilometru astes, ko vienā aplī matemātikas vienkāršošanai izlīdzināju izskrienot apli ar nopauzētu pulksteni. Tādu variantu izstāstīju arī vienā aplī Maikijam.
Finiša paklājs. Laiks šampanietiem.
Pēc finiša sekoja salūts jūras krastā un tad, pēc pārģērbšanās, apbalvošana šī skrējiena ietvaros un katrs tika pie diploma un piemiņas medaļas. Tāpat tik apbalvotas labāko trijnieks un uzvarētājkomandas katrā komandu grupā. Šoreiz 7 no 9 medaļām vedam uz Latviju. Apbalvoti tiek arī Igaunijas 3 ultru kopvertējuma uzvarētāji, kur mūsu dāmas tiek pie balvām. Visu cieņu šīm dāmām. Atliek vien secināt, ka kaimiņu piedāvātie pasākumi mums šķiet varen gardi, jo braucam ciemos skriet gan maratonus, gan ko garāku, vairākas reizes gadā. Izaicinājumu netrūkst un arī es nākamgad plānoju paviesoties pasākumā, kurā vēl neesmu bijis - Haanja 100 km skrējienā, kas norisinās rudenī.

Pēc kārtīgas apbalvošanas atvadāmies un turam īkšķus, ka buss tiks augšā Laimoņa smilšu pampakā, kas arī notiek un jau nedaudz pēc 2:00 esam viesnīcā, kur gan dušas apmeklējums, gan pēcpasākums ar sarunām par jaunā gada mērķiem un plāniem. Ap 5:00 gaismas izdziest un visi dodas pie miera. Ap 9:00 lielākā daļa dodas uz tradicionālo treniņu - "Lēni un bez želastības". Atsaucība ir liela. 10:00 tiekam izrakstīti no viesnīcas un dodamies aplūkot Tallinas vecpilsētu un 11:47 piestāt slavenajā pankūku ēstuvē, kur aizpildām lielāko pusi telpas. Bijām pirmie, tāpēc igauņiem nācās uzgaidīt, bet neskatoties uz to, tikām ļoti ātri apkalpoti. Šodien lielākai daļai tāds gurdens tas solis un kā zināms Tallinas vecpilsēta arī nav nekādā līdzenumā.
Lēni un bez žēlastības
Atceļā uz Rīgu autobusā tiek apkopota statistika par skriešanu un noskaidrots prognožu konkursa uzvarētājs - Andris, ka kļūdījies vien par 1,8 kilometriem. Varēja jau gan uzminēt.

Nedaudz statistikas:
Finālā man 10 vieta kopvērtējumā. 100 km robežu pieveica 13 skrējēji un 7 no tiem klases ekskursanti. Tāpat no drošiem avotiem zināms, ka uz startu izgāja 38 igauņi un 39 latvieši, kas vidēji spēja katrs noskriet 78,25 km. Par igauņiem datu nav. No latviešiem startēja 13 dāmas un 26 kungi. 19 skrējēji noskrēja vairāk nekā pirms gada, bet 16 piedalījās pirmo reizi. Signis sasniedza puskliņķi.

Man pašam vēl tika viena miniatūra tulzna. Neizbēgami iesnas un papildus neliels klepus, kas katrā ziņā ir labāk nekā situācija pirms diviem gadiem, kad janvāra sākums tika pavadīts stipri vārgākā stāvoklī.

Svinību rezultāts
Tikpat eksistenciāls jautājums kāds ir par to vai vēl kur kosmosā rodama dzīvība un saprātīgas būtnes, ir jautājums vai vēl kaut kur pasaulē mīt skrējēji, kuri vecā gada izskaņā un nedēļu pirms saulgriežiem brauc pie kaimiņiem skriet ultras un sapņot lielus sapņus. Bet tas nav tik būtiski, jo es zinu vismaz vairākus desmitus normālu cilvēku, kuri to dara.
Salūta vietā
Skaitītājs ar 1. janvāri noskrien.lv ir nonullēts. Jāsāk atkal viss no jauna! Lai piedzīvojumiem bagāts un skaistiem mirkļiem piepilīts šis gads! Neaizmirstiet skaistos mirkļus iemūžināt arī kādā stopkadrā, lai ir uz ko atskatīties un par ko pasmaidīt, kad ar savu jaunības dienu fotoalbumu mēģināsiet nomocīt kādu no mazbērniem, kurus jums vēlīgi pieskatīšanai būs atstājuši jūsu bērni. ;)

Saturday, December 13, 2014

Rīgas rogainings

"Ko gaida Eža kažociņš
Kad rogainingam smaida viņš
Es biju, tāds es mazliet biju

Man punktus meklēt ir liels prieks
Es biju meža pavēlnieks
Ik mirkli, katru mīļu mirkli


Ar seju kartē
Ar seju kartē-ēēē-ēēē-ēēē"
Kristaps - Sāk pāriet bailes no rogaininga


Gads jau nebūtu noslēdzies, ja uz šogad pēdējo pieejamo rogainingu nebūtu pieteikta dalība. Sākumā pat pretendējām uz vienu no kuplākajām komandām, bet biedram nr.5 citas sportiskas darīšanas gadījās, atrādot mūžgudrajiem vīriem savas prasmes. Tā nu Eža kažociņš startēja 3 adataiņu un 1 kažoka sastāvā. Kažoks jāteic pie -6 grādiem tieši laikā. Sagaidām no kažoka karstus apskāvienus un citas sildošas aktivitātes. Jau ierasts, ka elektroniskās sarakstes rezultātā gatavojāmies pargājienam, bet dzīvē viss ir savādāk, nekas nav mainījies un pa trasi jožam raitu soli.

Uz rogainingu ar tramvaju vēl nebija gadījies doties, tāpēc nelaidu garām šo iespēju un tā pat kaimiņš Kristaps. Tā kā kartes izsniedz 11:30, tad sarunājām visi kopā tikties 11:00 akurāt pie numuru izdales. Neiztika arī bez brīvdienu trillera. Savlaicīgi izdrukāto pieteikuma anketu aizmirsu darbā, tāpēc paļāvāmies (ar 50% balsojumu tika pieņemts vakara sapulcē Ģertrūdes namā) uz sacensību centra resursiem. Kristaps stājas garajā rindā uz starta pakas izņemšanu, bet es īsajā uz pieteikuma izdruku. Bet tiklīdz tiku līdz savai rindas kārtai Laimonis ar čaiņiku "izsita korķus". Elektrības nav un meitene kas par izdruku bija atbildīga, pozitīvi visiem solīja drīzu elektronu plūsmas atgriešanos vara stieplēs. Tikmēr Kristaps un komandas daiļā daļa jau bija dažu cilvēku attālumā no starta pakas izņemšanas. Tiku pie citai komandai sagatavotas formas, kurā vajadzēja ātri svītrot visu, kas jau sadrukāts un rakstīt iekšā mūsu komandas datus. Iesniedzām un tikām atzīti par gana normāliem, lai mums izsniegtu starta paku.
Pirmā versija un par 85% arī galīgā.
Kaujas rati minūtes gājienā no sacensību centra. Tur vēl dažas aktivitātes un tulīt arī jau tiek dalītas kartes. Paņemu rullīti un dodos uz ratu pusi. Tā kā līdz startam jau mazāk par pusstundu un mērot lieki ceļu, lai plānošanu veiktu siltās telpās, lemjam par nejēdzīgu padarīšanu, visu paveicam uz mašīnas kapota. Saspraužam KP, nelielās kopīgās pārdomās iztinam kamolu pa trasi, izlemjam, ka tālākos un iespējami slapjākos nostūrus neapmeklēsim un apstirpinām 5h maršrutu ar nezināmu izskaņu. Šoreiz kartes malas ar skoču nelīmējam, jo ne lietu sola, ne arī meži gaidāmi kur karti varētu nodriskāt. Karti šoreiz katrs sazīmē pats. Gunai tradicionāli dzeramais pats izzadzies ārā no trauka. Iemesls tam gan ātri tiek noskaidrots - tējas maisiņa diegs, kas atstāts ārpusē. :) Tad nu droši tomēr atlikumu varam ņemt līdzi.

Pirms starta ieskrienam uz brīdi apsildīt nosalušos degunus Alfā. Top versijas par jauniem komandas nosaukumiem - "Eži kažokā", "Vieglā ceļa gājēji". Bet tad jau 12:00 draudzīgā bariņā startējam un dodamies Biķernieku mežā iekšā uzreiz aiz t/c Alfa. Pirmais punkts elektrolīnijas malā. Bet otrs netālu no Biķernieku "kamieļa" virsotnes - malā. Te satiekam Mārtiņu ar mammu. Tikmēr paši dodamies uz Biķernieku trasi, kur pieveicot augstuma metrus rāpjoties pāri žogam tuvojamies punktam vienā no trases ieskautajiem meža ielokiem. Un tad tāds pagarāks pārskrējiens uz Ēbreju memoriālu otrā Biķernieku ielas pusē. Te es esmu pirmo reizi. Pirmo reizi arī situācija, ka KP stacija nedarbojas, bet organizatori jau to paredzējuši un ir iespēja komandai kontrolpunktā atzīmēties ar īssziņas palīdzību. Tālāk pilsētvide. Punkts Teikā. Tad skrienam garām vienai no manām Rīgas bijušajām dzīves vietām. Teju vai katram no komandas bija kādā no trases posmiem stāstāms par kādu vietu, kur netālu ir dzīvots. Tad 66 KP pie Garmin veikala t/c Domina. Raitā solī arī izskrienam cauri Dominai un esam ceļā uz "Saulkrastiem", jeb esam uz Latvijas kontūrskrējiena trases. Tad viesojamies Lindas rajonā. Tiekam izvadāti pa vietējām promenentajām vietām un tad ceļš ved Mežaparka virzienā. Pirmā nelielā pusdienu pauze ar tēju un līdzpaņemtajiem gardumiem. Pēc 40 KP apmeklēšanas ceļs ved gar jauno VID ēku un pa nezināmu mums laukumu, kur kādreiz bijusi industriālā apbūve. Mežapārkā mūs gaida četri KP ar kuru atrašu viss vedas raiti. Uz mirkli piestājam pusdienu pauzē pie Jaunlaulāto kalniņa. Tēja un uzkodas. Apēdu arī vienu želeju mundrumam. Sajūtas šodien kā skrietu uz maksimumu. Komandas biedrenei atkal kāja dod par sevi ziņu, bet kustēties uz priekšu varam. Dažos posmos izveidojas pat jūtama attālumu starpība starp ātrākajiem (vai salīgākajiem) un ne tik steidzīgajiem komandas biedriem. Beidzot esam pie Kābo un domājam, ka varētu jau te arī palikt, bet nu vēl KP japaņem un tad komandas kopbilde jāuzņem, kamēr vēl ir gaišs. Pīles arī ļoti rosīgi ņemas pa ezeru. Esam arī priekšā plānotajiem laikiem. Ilgi gan pauzēt nevar, jo tad aukstums arī piezogas
Aizsedzam citām komandām skatu uz KP
Tālāk uz Bābelīša pusi uz bunkuru, kur atrodas viens KP un tad uz Juglu, kur viens no KP gaida Juglas ezera un Ķīšezera savienojošā kanāla malā. Te pauze un lukturu izvikšana. Arī neliela lakstošanās ar draudzīgo runci. Tikuši Juglā arī sākam domāt ko no atlikušajiem punktiem nepilnā pusotrā stundā vēl varam paņemt. 68 KP Juglas ezera krastā jau bija plānā un ar intuitīvu aci to nepalaidām garām, jo lukturim tik spožī tas nesmaidīja pretīm ar atstarojošo elementu. Tad uz Velnezeru un KP, kas atrodas pašā Stikla kalna pakājē pie Gaiļezera. Līdz finišam aptuveni stunda un drusku par ātru iemaldījušies Gaiļezera piekrastē tiekam pie slapjām kājām, jo ledus pietiekoši stiprs te nav. Guna vienīgā izspruka cauri sveikā. Tad dodamies uz Šmerļa mežu, kur jau pretīm spīd lukturi un nāk suņu staidzinātāji. Nolemjam neņemt meža vidū pie Smerļa "krusta" esošo punktu, bet izmanot laiku un maksimāli daudz pārvietoties pa skrienamākiem ceļiem. Tā pa veloceliņu dodamies uz Brīvības ielas pusi. Pa ceļam vēl iebrienot mežā pēc KP grāvju krstojumā. Te uz punktu laužas rogaineru armādas. No puses no kuras piegājām ledus vēl stiprs un arī uz grāvja tā biezums ir lielāks. Te kājas vairs nemērcējam. Tad paliek vien trīs 2 punktus vērti KP. Ar visiem tiekam galā un finišā ierodamies ar cienījamu rezervi. Tad ātri pārgērbšanās, zupa teltī un nozaudēto kaloriju atgūšana Chilli pica ar komandas biedriem.
Ar B vitamīna dzērienu jo īpaši baudama šī 4 sieru pica.
Pilsetvidē viss pavisam citādi. 6h laikā tikām galā ar vairākiem litriem tējas, aptuveni 46 kilometriem un mieŗīgā garā iepauzējām vismaz 3 reizes. No 158 punktiem savācām 129 jeb 32 no 39 KP. Šīs dienas fiziskā forma neko vairāk nepiedāvāja, bet vispār pie vēl labākas plānošanas ticu, ka komandas biedri ir spējīgi tikt galā ar lielāku distanci un uzlabot rezultātu. Bet tāpat no visiem rogainingiem, šis pēc statistikas ir viens no labākajiem. 22 vieta kopvērtējumā un 6 vieta Xo grupā. Kas jauzlabo? Tieši tā spēja kartes novērtēšanai ir jāuztrenē. Un kamola iztīšana pa punktiem ar. Viss parējais ir baudāms un vēlreiz baudāms.

Kamēr godalgoto vietu ieguvēji vēl tuvojas finišam, mēs pozējam fotogrāfam.

Monday, November 10, 2014

Ko saka lapsa 2014. gadā? Vaidavas rogainings 12h

"Bez sarunām ar sevi pašu
Ir rāmāk, bet nav dzīvot vērts."

Dons - Pēdējā vēstule


Eža kažociņa piedzīvojumi Vaidavā. Uz oktobra  izskaņu sāku domāt par to, kādā tad sastavā šogad startēt Vaidavas rogainingā 12h pastaigā pa mežu. Kristaps jau komandā ir pēc noklusējuma, tāpēc kompānijai vēl piemeklējām daiļo dzimumu un Guna ilgi netielējās. Tāds nu šogad sastāvs, kas jau sevi pārbaudījis Oravas mežos EČ ietvaros. Atminu, ka komandas biedrus uzrunāju ar dzejas rindām:

"Kad azimuts ved taisni purvā,
Un Vaidava vien šķiet kā urga,
Tad kontrolpunkts mūs mežā sauc
Un eži pāri sūnām mauc."
(te gan jāpiemin ka Vaidavas upei ar Vadavas ciema atrašanās vietu ir kilometrus 80 attāla radniecība.)

Piektdienas vakars māc lielāko daļu komandas biedru ar savu nenovēršamo galu un domām par nākāmā rīta agro celšanos. Es sakārtoju somu (salieku iekšā visu, ko plānots ēst ar rezervīti, lukturus, plānošanai paredzētās lietas) un vēl sazinos ar Gunu un pēc tam ar Kristapu. E-pastā Guna ziņo, ka no rīta ieradīsies ugunīgos kaujas ratos. Pēc 6h caura miega (kā pirms gada) ar Kristapu stāvam pie namdurvīm, gaidīdami žilbinošo ierašanās skatu, ar ko Guna nepieviļ. Liesmas gan jau pa ceļam rimušas un atripo līdz mums vien sarkanīgā tonī Gunas vadīts auto. Pa ceļam laiku īsinām ar Dona Varanasi un fonda Viegli makslinieku izpildītās Ziedoņa dzejas - Vakars. Pietura. Jasmīns. Nekautrējamies iedziedāties kopkorī tā ievingrinot balsis gaidāmajai 12h pastaigai.

Vaidavā tikuši, sekojot satiksmes organizatora instruktāžai, tiekam norīkoti uz stāvvietu futbola laukumā. Līdz karšu izsniegšanai vēl 30 minūtes. Satiekam dažus labi zināmus un rūdītus rogainerus, kā arī jaunpienācējus. Saņemam numurus un citu aprīkojumu un 9:00 bez stresa sporta zālē paņemu 503. komandai domātās kartes. Viena plānošanai, kuru nekavējoties ar saspraudem caurduram pie kartona loksnītes, lai nedomā kur bēgt un atzīstas, kur labākais marsruts. Tikmēr tiek apstrādātas līdzņemamo karšu malas ar caurspīdīgu līmelentu, bet es domīgi raugos uz karti un cenšos saprast vai mana plānojamā diega mērogs ir atbilstošs, kā arī nevaru nemaz saprast, kur tad īsti doties. Ar komandas biedriem pieņemam lēmumu izstaigāt kartes apakšdaļu un nedaudz galvā piemetam arī iespējamos finiša plānus gan sliktāko, gan labāko variantu. Es uz aci salieku aptuveno laiku, kad un kur kartē plānojam būt. Vēlreiz pārliecinos, ka ar komandas biedriem modes ziņā solidarizēties nevaru, jo man Inov8 X-talon arvien spiež papēžus un izvēlos tā vietā doties ar jau pārbaudītiem Asics Gel Torana, kas man kalpojušas godam jau vairāk kā 3 gadus. Gunai skāde ka viss dzeramais ūdens izlijis pa somu un samitrinājis līdzņemamās sausās drēbes. Tiek nolemts, ka pie vainas ir bijis sistēmas korķis, kurš varētu būt bijis ne līdz galam aizskrūvets, un sistēma tiek uzpildīta no jauna ar tēju un Darida mineralūdeni.

Pūļa aimugurē 10:00 startējam plānotā kontrolpunkta virzienā. Nepaiet ne 10 metri, kā jau laižam vaļā pirmo dziesmu. Tā arī nevar saprast, kas tur tanī Gunas rīta tējā ar kuru viņa mūs tik labprātīgi cienāja bija, bet optimisms smeļas pāri ka prieks. Jau apmeklejot pirmos KP (kontrolpunkts) mijamie sar citām komandām, kurās zināmi cilvēki. Arī solis ir gana raits un pat iesildīšanās nolūkos lēnā solīti skrienam, ko arī turpināsim darīt, kur vien reljafs un segums atļaus. Jau pēc 3 KP kad saprotam, ka esam ietaupījuši uz laiku nolemjam mainīt vienu KP un vērtību summai pieplusojām +1. Laiks ir nomācies, bet kaut kur pamalē redzami saules apspīdēti pakalni. Pretīm skrien komanda, kuras sastāvā mūsu šoferis no vasaras piedzīvojuma Liepājā, tāpēc sapņodami par alu finišā gandrīz vai pierunājam uz atkārtotu mūsu šoferēšanu. Tomēr tas viss paliek tikai tā pus pa jokam, Viss norit pēc plāna un runājam par mazo pusdienu pauzi ap otro stundu pie viena no KP, kurā es notiesāju vienu no siermaizēm.

Foto: Jānis Līgats Un no labās viens Resnā susura biedrs iemaldījies kadrā.
Kontrolpunktu atskaite (lasāma kā papildinājums stāstam)
  1. KP 22 - Uz šo punktu dodas vairums. Punkts sasniedzams pa ceļu un atrodas ēkas ziemeļu pusē.
  2. KP 25 - Uz šo punktu dodamies pāri laukam pa taisnāko un nemaz ne tik lēnāko ceļu. Te pi e punkta šķērsojam tiltiņu un jau pirmais fotomirklis, kurā arī drosmīgi pozējam un smkaidām.
  3. KP 45 - Tālāk pa meža celiņu kopā ar citām komandam. Pirmā iespēja saslapināt kājas. Neliels bridiens pa slapjāku vietu un punkts arī sastapts.
  4. KP 52 - Tā kā esam priekšā laikam, tad nolemjam šo punktu ņemt viena četrpunktīgā vietā. Resnais susurs (komanda kuru bieži sastapsim) gan beidzot ar mums šķir ceļus un dodas citā virzienā. Šo punktu atrodam karjera rietumu augšpusē.
  5. KP 37 - Kādu gabaliņu atpakaļ pa ceļu pa kuru atskrējām un tad pa laukmali. Lauks nesen uzarts. Tad pa mēslojumam paredzētu kāļa vai redīsveidīga auga lauku un atkal esam pie punkta. Te jau ar dziesmu ņemam punktu.
  6. KP 67 - Uz šo punktu pēc azimuta un arī vadoties no tā, ka pretīm jau dodas citi "sēņotāji". Un mums jau ar beidzot tā kā laiks griezties Burtnieku novada virzienā un doties pēc Valmiermuižas produkcijas. :) Tas gan kaut ka azartā izslīd no prāta.
  7. KP 56 - Ripojam no kalna lejā. Pa ceļam apspriežot, ka komandu varētu pārsaukt par "Nīkuļi". Tāpēc jo vairāk pieliekam raito soli un skrienam. Te sasnieguši punktu, kas pēc apraksta ir karjera un stigas krustojums, bet realitātē ir bedre stigas malā, ieturam pirmo maltīti.
  8. KP 49 - Šis punkts nāk viegli. Jāiet tik taisni pa stigu. Beidzot izvelku kameru un filmēju kā mēs rāpjamies pāri upītei. Šķērsojam to pa to pašu koku, kur pirms gada un šoreiz uz Gauju dodas Gunas karte. Laicīgi paspēju to glābt no pērnā gada likteņa, kad palikām bez Kristapa kartes.
  9. KP 53 - Ceļā uz šo punktu viss pazīstams un izejam ļoti ekonomiski nevis, kā pērn, metot lieku līkumu. Punkts gan škiet nolikts ne gluži, kur kartē iezīmēts.
  10. KP 58 - Tad diskutējam par vienu 2 puntkus vērta KP ņemšanu. Taujāju arī vai ņemsim to vienu citu plānoto divpunktnieku, bet kad jau esot maršrutā ieplānots, tad esot jāņem. Tā līdz šīm punktam aizstaigājām, bet atpakaļ jau izdevās biedrus pierunāt uz nelielu riksi. Te kolorīta mazmājiņa ar ainavisku skatu. Guna teic, ka puišiem skats izpaliekot.
  11. KP 60 - Pa meža celiņiem lieliski un laicīgi saorientejamies. Pie punkta priekšā Resnais susurs. Man top mīkla - Tek pa mežu Avotiņš. Uzmini nu kas tas ir. Atbilde - Resnais susurs Vaidavas rogainingā. Apmaināmies laipnībām un ceram atkal drīz tikties.
  12. KP 29 - Uz šo punktu dodamies uzēzdami kādu našķi un plānojam arī kārtīgas pusdienas pie punkta. Punkts pēc leģendas - bedre bedru laukā. Viss pēc plāna un ļoti raiti. Atkal dziesmas. Plānojam pasūtīt picu uz punktu no Valmieras vai Cēsīm. Kārtējā nerealizetā ideja.
  13. KP 59 - Šis punkts lauka vidū pie medību torņa kas sašķiebies un drīzu nogāšanos.
  14. KP 64 - Uz šo jau pēc azimuta. Pēc apbūves, ko sastopam klajumā, esmu nedaudz apmulsis, tāpēc izejot pa taisnāko ceļu nedaudz iebremzējam pret gravu. Tad par agru dodos vecupes virzienā un dažas minūtes sekojām vadātājam. Pa ceļu kreisajā pusē redzamas komandas, kuras dodas uz šo punktu. Arī mēs to sasniedzam un esam ātrāk par visiem ceļa jozējiem. Pirmie velo-rogaineri sastapti.
  15. KP 32 - Pēc azimuta kāpjam kalniņā, līdz izejam uz "šosejas" pa kuru nopakāļ diebj Resnais susurs. Nākamo slapjo puntku ņemsim kopā. Izdevās viņus pat apdzīt. Varbūt tomēr viņi mūs palaida. Katrā ziņā veselīga konkurence. Guna tikmēr klāstīja savus novērojumus par rogaineriem, kuri smaržo te pēc Perwoll, te pēc želejas. Laikam esot tāds nerakstīts likums iesmaržoties. Aiz punkta mūs sagaida draudzīgs pelēks šunelis un dzeršanas punkts.
  16. KP 51 - Šo punktu tad sasniedzam skriešus. Pamalē daiļš, jo daiļš skats ziemelu virzienā. Uzņemu nelielu video un skrienam tālāk.
  17. KP 21 - Šo punktu ar nelielu līkumu sasniedzam un sastopam atkal mūsu jau ierasto draudzīgo Resno susuru. Kopā tiksim arī līdz nākamajam punktam.
  18. KP 38 - Šo punktu sasnieguši atkal tuvojamies Gaujai un šajā punktā slēdzam iekšā tuvās un tālās gaismas.
  19. KP 65 - Sietiņiezis. Fotogrāfs un tēja pēc visu trepju beigām. Te pasmejam par to, ka varētu aizņemties uguni lāpai.
  20. KP 26 - Šis punkts netālu pie paliela akmens.
  21. KP 44 - Tālāk ejam un skrejam pa ceļiem. Nogriežoties uz stigas pa labi to stigu neredzu. Gandrīz aizejam kartē uz leju. Te arī iešana pēc azimuta kā paraugstunda. Tik perfekti un paralēli kādus 20 metrus skrienamai stigai nebiju vēl nogājis, jo beigās pie grāvja jau tieši pie punkta arī izgājām. Starp citu esmu iemanījies vadīties pareizajā virzienā kompasā, kas uz rokas kā pulkstenis aplikts, vien ielūkojoties nevis grozot virzienu pret ziemeļu līnijām.
  22. KP 66 - Šajā punktā arvien esam ar stundas rezervi. Punktā ierodamies pa stigām un kopā ar vienu velo komandu, Punkts protams paugura virsotnē.
  23. KP 30 - Ceļā uz šo palīdzēja lukturi tuvu punktam, jo uz brīdi pazaudējām precīzu atrašanās vietu un stigu sazarojums dzīvē nebija pamanāms. Arī jaunie ceļi un meža tīrīšanas darbos iebrauktās meža traktora rises rada maldīgu priekšstatu par apkārtni. Pie šī punkta mums plānojums griežas uz mājām, bet tā kā tuvumā ir vel 4 un 6 punktus vērti KP, kurus varam paspēt apmeklēt dēl laika rezerves, tur tad arī dodamies.
  24. KP 46 - Punktu atrodam daļēji sekojot iepriekš satiktajiem lukturīšiem. Viņi gan kā nojaušam dodas uz finiša pusi šo punktu paņēmuši, bet mēs tālāk uz ziemeļiem. 
  25. KP 62 - Nedaudz pamaldāmies pa nogāzi, bet tad atrodam meklēto un pa ceļiem diebjam uz punktu gravas lejā. Tur iedzeram tēju. Iekožam želejkončas. Es vēl parēķinu vai nevaram vēl ko paņemt ar uzviju, tomēr biedri teic, ka viņiem tā neesot. Iesim tālāk uz finiša pusi.
  26. KP 42 - Ar dziesmu izdziedajušies no meža biezokņa, pa celiņiem sasniedzam šo punktu netālu no lielās elektrolīnijas.
  27. KP 57 - Šo punktu bija interesanti meklēt, jo ceļš elektrolīnijai vienā pusē, bet pirmā stiga otrā pusē naktī nepamanāma un trāpam tik uz otro stigu vēlamo. Punktā jau viesojas citi lukturi. Esmu uzņēmis raitu soli.
  28. KP 47 - Šis punkts arī ārpus plāna. Pa ceļam uz šo beidzot iespēja nomazgāt apavus, kurus vēlāk jau atkal nāksies sasmēret dubļaino ceļu brienot.
  29. KP 34 - Pārskrējiens, kura laikā visa komanda sasparojās. Skrējiens mēness gaismā. Gunai rosinu pēdējo želeju netaupīt, jo gan jau noderēs vēl finiša sprintam, kurš neizpaliks. Arī pats apēdu batoniņu. Matemātiski izdomājām šo punktu, krustcelēs nonākuši, tomēr paņemt. Un tad no punkta devāmies uz līkumu ap ezeru, kur vēl vadoties no pieejamā laika mēģinājām paņemt 31 KP, bet diemžēl čujs nedaudz aizveda tālāk un nācās pieņemt lēmumu skriet tik uz finišu to izvēršot par vēl nebijušu trilleri. Beigas ar to tad man arī patika, ka komanda parādīja ļoti labu sagatavotību un spējas izrēķināt precīzi, ko varam paveikt. Finišējām kontrollaikā.

(atpakaļ pie stāsta vulgaris)

Laiks iet nemanot un nonākam vietā, kur šķērsojām Stŗīķupīti arī pirms gada Cēsu rogaininga pasākumā. Mērojam kādu kilometru pa jau zināmu stigu. Jokojam par tur atrodamajiem pampakiem. Guna cer, ka tiešām jokojam, kad skatam ieraugāms patiesais reljefs viņas cerības sagrauj. Šoreiz šeit esam nevis ap krēslas laiku, bet vēl dienvidū. Nedaudz vairāk laika atrašanai prasa pie Gaujas izvietotais KP, kas pēc kartes skatoties neatradās gluži kur tam paredzēts būt. Tomēr arī tas tiek atrasts. Tā nu raitu soli arvien turpinam uz priekšu, gan soļojot, gan pamīšus paskrienot. Sarunās un dziesmās laiks iet nemanot. Arvien satiekam komandu Resnais Susurs. Kamēr gaišs iemūžinu mūsu gaitas dažos video.

Pēc 4h mums pusdienu pauze pie KP, kas pēc leģendas nosaukts, kā bedre bedru laukā. Uz kartes var ērti piesēst. Arvien ēdu savas siermaizes. Vēl kaut kad iestiprinos ar  hematogenu vai isostar enerģijas batoniņu, bet tas notiek pa ceļam. Un te pie šī punta pienāk tikai viens no komandas Resnais Susurs dalībniekiem. Sasmejamies, ka abi biedri uz brīdi pašķirušies. Taču veiksmīgi nodibinājuši mobilos sakarus un vienojušies par kopīgo tikšanas punktu viņi satiksies, bet mēs nu gan dodamies tālāk. Resno susuru vēl gan kādas 3h arvien sastapsim trasē mijot takas un meža ceļus kopā. 

Ir vairākkārt jāiet pēc azimuta, jo nav tuvumā pieejamu un ērtu meža celiņu. Sastopam arī pirmos velo orientieristus. Apmeklējam dzeršanas punktu, kurā Guna no jauna uzpilda sisēmu. Es notiesāju pēdējo siermaizi un arī papildinu savus ūdens krājumus kaut gan dzert daudz negribās un izdzēru kopumā vienu 750 ml isostar dzēriena un tikpat (750 ml) ūdeni. Kristaps norāda, ka līdz āakamajma punktam nevarot būt jāmēro 1h kā manas laika atzīmes norāda un tā būs tiesa, jo 2,5 km veiksim raitā skriešanas solī aptuveni 15 minūtēs un rezultātā no plānotā iegūsim rezervē vienu stundu. Tā tā stunda pagāja. :) Arvien ir gaišs. Vēl priekšā divi KP un tad bruņojamies ar lukturiem. Punkts paugura virsotnē, kur tad arī izvelkam gaismekļus. Tad šķērsojam nelielu upīti un dodamies uz Sietiņieža KP. 

Pie šī punkta arī sastopams fotogrāfs, bet nedaudz tālāk Gaujas malā atpūtas vietā kuras ugunskurs un pieejams vesels lielais grāpis ar tēu, kuru baudām. Cukura gan vairs nav, bet tēja silta. Te notiesājam pie tejas Kristapa šokolādi. Smejamies, ka varētu paņem no ugunskura kādu degošu pagali un kontrolpunktus ar dzīvu uguni meklēt. Un tad dodamies tālāk un nākamo punktu pie akmens, Te ar pēdējā reize, kad pirms finiša redzam Resno susuru. Arvien ir vēl 5h laika un pa ceļiem skrienam. Ir jau piķa melna nakts un nav vēl noskriets 10 pāru kedu. Taciņas mazas gan ved gar Gauju. Nenomaldīties dažkart palīdz kaut kur mežā spīdošie lukturīši un ticība kompasam, jo stigas aprises dažviet nemaz nav pamanāmas. Saprotot, ka mums arvien ir laika rezerve ieskatāmies kartē un nolemjam paņem ārpus plāna vēl trīs KP. Pie tālākā punkta vēl novērtējam vai varam mainīt maršruta beigu plānojumu, bet tomēr nolemjam, ka labāk lieki neriskēt, jo nav vēlmes pēc lielas skriešanas un Kristaps sūdzas pa jocīgu sajūtu vienā no kājām. Pie punkta vēl iemalkojam manis līzpaņemto pirpamētru (kumelīšu) tēju gardo. Izvelku gumijlāčus un tad no meža tiekam ārā ar teju vai dziesmusvētku cienīgu repertuāru.

Tālāk seko elektrolīnija un vairākas stigas no kuram pie pēdējās stundas iestāšanās saslapinām kājas pie viena grāvja šķersošanas. Novērtējot karti ierosinu uz finišu doties pa ceļu paņemot vienu cietu KP kas pēc vērības ir tāds pats, kā neceļos ieplānotais. Menesgaismas apspīdeti skrienm pa dubļainu lauku ceļu. Es uz laiku izslēdzu savu lukturi. Izdodas skubināt komandu uz skrienošu soli, lai tikuši tuvāk finišam spētu lemt ko darīt ar tur tuvumā esošajiem diviem KP. It kā riskēt negribas, bet rīcībā esošais laiks un atlikusī kilometrāža ļauj saņemties uz abu KP apmeklēšanu. Ar pirmo viss vedas raiti, bet ar pēdējo nē. Es uzskrienu virsotnē to meklēt 10 metrus tālāk kā nepieciešams un laiks tiek zaudēts. Nedomājot daudz ar komandu skrienošā solī dzenam trilleri līdz pat finišam. Līdz kontrollaika beigām atlika vien nepilnas 3 minūtes. 

Pēc finiša tiku uzteikts par raitu rogaininga soli, kuru īsti nezinu, kur būtu uztrenējis. Bet patiesi izdevās ātrs soļojums pa stigām, kamēr komandas biedri tipinājam no mugurpuses. Par to man pašam liels prieks.

Dārzeņu zupa finišā un saldais. Gaidot apbalvišanu izdzeram visas pieejamas tējas un notiesājam cepumus, kurus visu ceļu izstaipīju līdzi. Ap pusnakti dodamies mājup jau zināmo mākslinieku dziesmu izkalaidēti. Stāstam pasacinu viens otram, kamēr braucam, lai neaizmigtu. Ap pusdiviem esmu ticis līdz savai gultai. Diena aizvadīta lieliski.

Rezultāts ir šāds: Finišējām pēc 11:57:16 stundām, savācot summā 120 punktus (no 200) 29. kontrolpunktos (no 50), kas kopvērtējumā ir 22. vieta, bet XO12 grupā esam 9. vietā.  Gaisa līnijā 48.7 km, bet realitātē 67.46 km. Šajā reizē esam tikuši pie ~39% distances uzcenojuma, kas, manuprāt, arvien ir daudz par daudz un ir jāsamazina, bet tas katrā ziņā nemazina prieku par 12h skrējienpastaigu mežā. Tiekamies jau citā Eža kažociņa piedzīvojumā, kas jau pavisam drīz, šī mēneša beigās tiks piedzīvots Rīgas 6h rogainingā. Varu vien teikt, ka rogainings ir mana stihija (pēc uguns). Tā ir iespēja pabūt pie dabas vairāku stundu garumā, apskatot skaistas vietas. Un nav nekādu sportisko ambīciju. Vērojot apbalvošanas ir skaidrs, ka vēl gadus 10 šo ambīciju arī nebūs.

Statistikas daļa:
Paņemto KP sadalījums
5/10 - 2 punktu vērtībā = 10 punkti
5/10 - 3 punktu vērtībā = 15 punkti
6/10 - 4 punktu vērtībā = 24 punkti
7/10 - 5 punktu vērtībā = 35 punkti
6/10 - 6 punktu vērtībā = 36 punkti

Punkti un maršruts tos apmeklējot.

Jaunās mācības:
Var nesprast plānošanas kartē mazvērtīgos punktus. Ar šādu taktiku dalījās Ivars no Valmieras. Alus jāiegādā savlaicīgi šajā rudens izskaņas rogainingā, lai finišā ir ar ko apdzēst "ogles". Tā kā šoreiz maz fotomirkļu, tad jāapņemas vairāk veikt momentuzņēmumus. Šoreiz aŗi nedaudz veliju laiku un sasmēreju iepriekšējā vakara un sacensību rītā kājas ar bebīšiem paredzetu smēri, kas rada mitrumu aizturošo kartiņu. Izvelējos arī SealSkinz zeķes, kas protams ar laiku uzņēma sevī ūdeni. To mitrumituriba ir pārvērtēta via arī nav rogainingam tās zeķes paredzētas. Bet tulznu tomer nebija un kājas dzīvas.