Rogainings platajā galā arī ir rogainings. 12 stundas meža.

"Oh. If life were made of moments,
Even now and then a bad one-!
But if life were only moments,
Then you'd never know you had one."
mūzikls/filma "Into The Woods - Moments In The Woods"

@2015.02.02

Rēzekne, Rāzna un rogainings. Ja neskaita, ka visi vārdi sākas ar burtu R, tad vēl uz visiem labi ķeras skriet griboši aktivitāšu mīļotāji. Pats rogainings gan notiek Adamovas ezera apkārtnē.

Tik tikko kā bija publicēts pirmais biļetes, tā jau notika diskusijas par Eža kažociņa sastāvu. Jautājumu laikam pacēla Artūro, jo viņam bija interese bliezt, bet ar Kristapu runājām, ka jāsāk ar kaujas ratu nodrošināšanu. Tāpēc uzrunājām Gunu ar reklāmrakstu:

"Čau! 

Šodienas aktuālā tēma ir Kažoks Latgalē. Sastāvs tiek formēts. Un mēs arī domājam par dalībnieku ar kaujas ratiem. 
Kristaps teica: "Nu man jau vēlreiz gribētos redzēt kā viņa izņem Tērbatas/Ģertrūdes pagriezienu." 
Tās ir nieka 12h pa nakti svaigā gaisā."

Guna atbildēja, ka mārketings strādājot un āķis lūpā. Kristaps vēl bažījās par to vai aukla (āķim) pareizā uz ko atbildēju - "Bez raizēm!"

Tā nu uzzinājusi interesējošās detaļas Guna jautāja pēc pārdomu laika. Tika dots laiks apdomāties līdz 1. martam. Akurāt vēl 4 mēneši priekšā. Lieki piebilst, ka pēc kāda laika Guna deva apstiprinošu atbildi. Tā ar ierastajā sastāvā arī mierīgi startēsim.

Esam kā visi normālie. Saposušies uz zaļumballi Rēzeknē.

@2015.05.02

Tā diena pienāca un 14:00 no Rīgas startējām kaujas ratos Rēzeknes virzienā. Jau neilgi pirms 17:00 bijām uz vietas. Ēdām vafeļu torti un nobriedām pasākumam. Guna tik aprīkota ar manu ultra vieglo taku skriešanas ekipējumu - somu un lukturi un ne pa kam nevēlējās somā likt manu enerģijas batoniņu. Kristaps paļāvās uz to, ka Gunai tomēr gribēsies skriet un bija paņēmis līdzi nedaudz mazāk drēbju kārtas, kā vajadzētu, tāpēc pēc bridiena nāksies viņam nedaudz pasalt. Es sekojot prognozēm un dažādiem lietus piesolītājiem, somā kā vienmēr salieku baiļu bailes. Ir gan stropa vafeles ar kurām cienāt komandas biedrus, gan želejas konfektes, kuras nelietosim. Ir arī enerģijas batoniņi, tēja, siermaizes, plāksteri, folija sega, kas jau ir somas standarta komplektā kopš neatminamiem laikiem. Ir arī viegla pretlietus drēbju kārta, termokrekls un rezerves cimdi. Kaut kas no tā visa arī noderēs. Ja jau neskrien, tad to visu var nest un tas netraucē.

Plāns negausīgs.

Kartes izsniedz 19:00, tāpēc sporta zālē ieņēmām centra laukumu un meditatīvi pirms tam pasnaudām. Arī kartes paņēmu bez steigas un mierīgi 20 minūšu laikā jau bijām gan "laminējuši" visu karšu malas, gan sazīmējuši plānoto maršrutu. No kaimiņu komandas uzzinu, ka viņi plānoto punktu apmeklējumu raksta atsevišķi uz lapas. Mēs zīmējam uz kartes raustītu līniju ar sarkanu marķieri (melns nav caurredzams), lai nepārsvītrotu kādu vajadzīgu kartes objektu. Laiks paiet un 20:00 kopā ar vēl palielu bariņu entuziastu jau stāvam starta laukumā. Guna vēl nenojauš par to, ka viņa idents finišā nebūs jāatstāj organizatoriem, bet par to viņa uzzinās tikai finišā. Nesanāca gluži kā plānots un pārsteiguma moments par dāvanu sanāca drusku citādāks. Ar Kristapu biju norunājis, ka Gunai uz garajiem gabaliem vajadzētu uzdāvināt identu ar atbilstošu ietilpību. Cik tad var īrēt. Pēc kādām 50 sacensībām jau būs atmaksājies. :)

Sapņu komanda

20:00 Startējam un skrienam diezgan ātri, jo ir ambīcijas izcelt startu..

KP 20 2015-05-02 20:08:54 Ne gluži izdodas būt pirmajiem, bet esam pārliecināti, ka pie pirmā punkta esam otrā komanda, pie tam vēl neesam mērojuši to taisnāko ceļu. Punkts mazas koku rindas galā vēl apdzīvotā vietā.

KP 35 2015-05-02 20:15:18 Pārejam soļos. Mūs apdzen daudzas pazīstamas sejas. Pats punkts nelielā virsotnē, no kuras paveras ainavisks skats. Tādu skatu gan netrūks vēl. Uzkrīt arī pa dažai lietus lāsei. Punktu sasniedzam vēl pa ceļiem.

KP 66 2015-05-02 20:28:00 Arī šo punktu sasniedzam pa ceļiem. Arī atrodams nelielā virsotnē, bet jau mežā. Tālāk mūs vedīs azimuts.

    
KP 42 2015-05-02 20:48:12  Punkts atrodas virsotnē lielās elektrolīnijas malā. Iznākuši no meža, kur jau varēja nedaudz atvēsināt kājas mazā muklājā esam novirzījušies un meklējot sastopam Almu ar Līgu, kuras sastapsim diezgan bieži. Sapratām, ka esam aizgājuši par tālu (uz nākama KP pusi) dodamies maziem pampakiem pāri un rodam punktu cita virsotnē. Dodoties projām pa elektrolīniju sastopam kā allaž, Susura komandu ar Avotiņu priekšgalā. Arī elektrolīnija, kaut gan teju 25 metrus plata un no kokiem atbrīvota josla, nesola sausas kājas un Kristaps te veic momentuzņēmumu, ko nosauc par Mordoras purvu. Tolkīna Gredzenu pavēlnieka zinātāji zinās par ko ir runa, kaut gan atsauce uz vietu nav gluži precīza. Pēc mākoņiem arī var redzēt ka Rēzeknē nelīst.

Mordoras purvi.

KP 34 2015-05-02 21:05:04 Tad pāri šosejai un tiekam priekšā Almai, jo mēs KP sasniedzam pa ceļu un pēc 1h trasē to atzīmējām ar nelielu paskriešanu. Nolemjam arī, ka varētu katru stundu trasē šādi atzīmēt, jo pamatā pārvietojamies raitā iešanas solī. Ceļš ved garām kapiem. Prātojam par to, ka gan sveces ir, gan labierīcības un laukums, kur piestāt. Dienvidu virzienā redzams mēness, kas teju pilns. Lietus mitējies un debesu jumi klāj daži mākoņi. Aiz apvāršņa riet saule.

    
KP 43 2015-05-02 21:23:24  Ceļā uz šo punktu nedaudz sanāk paiet gar dzelzceļu. Gribu jau komandu novest no tā vienu upīti iepriekš, bet tieku atsaukts atpakaļ. Punktu var redzēt jau no uzbēruma. Tālāk taka ved uz Ančupānu skatu torni.

  
KP 86 2015-05-02 21:43:56  Torni reiz apmeklēju pēc Rēzeknes pusmaratona 2014. gadā. Tornī gan nekāpsim, jo punkts ir drusku tālāk. Pie torņa beidzot uzliekam lukturus, jo ir iestājusies krēsla. Satiekam ultralapsu Daci ar komandas biedru. Arī Alma ar Līgu tepat par ko nobrīnījāmies - ar kādiem līkumiem viņas nākušas? Tālāk ceļš ved lejup no kalna uz autodroma trasi un pāri šosejai un kādu KP pie upes.

   
KP 73 2015-05-02 22:09:21 Pretī mums dažbrīd skrien īsāko sacensību dalībnieki, kuriem jau pusnaktī finišs. Raugāmies kā vēl gaišajās debesīs redzama Venēra un nodēvējam šo nakts izklaidi - Eža Kažociņa Venēriskās izklaides Mēness gaismā. Alma ar Līgu zudušas skatam. Punkts mazas elektrostacijas tuvumā. Nedaudz aizskrienam par tālu un te tāds kā otrs misēklis ar precīzu trāpīšanu uz punktu. Kristapam sāk pienākt hokeja rezultāti uz telefonu.

     
KP 64 2015-05-02 22:26:59 Pa taciņu, caur krūmiem un atkal pa taciņu aiz Almas un Līgas. Punkts lauka malā. Lauku izgaismo mēness. Tālāk arī pāri laukiem jādodas.

KP 41 2015-05-02 22:41:41 Punkts sasniedzams viegli. Te jāizlemj vai ejam pēc azimuta pār lauku vai sekojam taciņai. Aplūkojuši sējuma saturu lemjam par labu taisnākam virzienam.

   
KP 49 2015-05-02 23:01:15 Uz šo punktu ejot pie kapiem dzeršanas punkts - aka. Mums gan neko uzpildīt nevajag un ejam garām. Alma aiziet pa kreisi, mēs pēc azimuta. Burtiski noejam garām bebra mājai un pie punkta sastopam arī trīs igauņus. Almas vēl nav. Tālāk vērtīgais astoņus punktus vērtais kontrolpunkts.

 
KP 85 2015-05-02 23:10:36 Punkts virsotnītē, kura gan lai tiktu bija jāizspraucas cauri kārtīgai egļu birstei. Un te tālāk riskējam pēc azimuta ar cerību, ka lielajam grāvim būs pāri kāds koks. Pie grāvja sastopam kādu citu komandu, kas iesaka peldēt, bet paši aiziet gar grāvi pa labi meklēt sausāku ceļu. Es lūkojos pa kreisi un ar Gunu atrodam kaut cik izturīgu koku. Ar atbalsta nūjām tiekam visi pāri, tik Kristaps iemērc vienu kāju.

 
KP 76 2015-05-02 23:52:55 Taču briksnis nebeidzas un lai tiktu pie punkta, neejam pa mežu pāri pauguram, bet veicam nelielu sānkustību pa ceļiem. Te kādu arī kāpjot kāpumā apdzenam un krietns bariņš pēc azimuta ienirstam mežā gar citu pauguru meklēt mazu slīkšņu, kur koku pudurī jābūt punktam. Slīkšņa ir, bet punkta nav. Apeju slīkšņu, eju uz čuju tālāk un uzeju vēl vienu, bet arī te nav punkta. Apcilpojis esmu apkārt. Turos pa labi vairāk un izdodas atrast lielāku peļķi, kur tad arī pa kluso igauņi atraduši punktu. 

 
KP 65 2015-05-03 00:17:03 Briksnis, azimuts, dubļi un tiekam pie ceļa. Pa priekšu mums aizskrien komanda Easy. Mēs brīdi sekojam. 4h laikā pieveikts tikai pusmaratons. Kontrollaikā neiekļaujamies! - pie sevis nosmejamies. Sasnieguši punktu, beidzot uzēdam vafeles un uz brīdi izslēdzam lukturus. Tāpat ir kaut kāda gaisma meža biezoknī.

 
KP 75 2015-05-03 01:05:03 Dzirdam rejam suni. Brienam pa slapju mežu, bet izdodas īpaši neslapināt kājas. Par tik mitru vietu atzīmju kartē nav. Pēc suņu rejām izejam uz mājām, kaut gan nācās uz brīdi izlēkāt pa ciņiem. Te gan nedaudz arī pakavējāmies mežā, sausākas vietas meklēdami. Pats punkts arī uzreiz netika atrasts. Skaties divreiz kartē un tad beidzot saproti, kas dabā jāmeklē un kas jau atrasts. Ar nelielu riņķošanu atrodam un dodamies projām kā atnācām. Sastopam atkal Almu ar Līgu. Min uz papēžiem.

KP 74 2015-05-03 01:32:17 Beidzot kādu brīdi pa ceļiem. Nedaudz rasina. Jūtu, ka man soma vaļā. Palūdzu Kristapam aiztaisīt un ceru, ka nekas nav izkritis. Veiksmīgi pēc azimuta uzejam stigu un punktu paņemam diezgan precīzi. Tālāk pāri cirsmai arī pēc azimuta.

KP 82 2015-05-03 02:05:56 Te gar svaigu sējuma malu. Ceļš, elektrolīnija, skaidrošanās un izvēle iet pa paveciem meža celiņiem, kuri dabā eksistē. Kaut kur rej mazs negantnieks. Noejot jau no ceļa pēc azimuta uz brīdi redzama "bebru" taka, bet novirzos un stāvam pabieza krūmājā. Redzam, ka mums no kreisās puses tuvojas, kraujas lejā, lukturi. Punktu uzreiz neatrodam un sekojam komandas gaitām, kura mums tuvojas. Tā arī tiekam pie punkta. Bijām nogājuši vairāk pa kreisi no tā. Te es noēdu pirmo siermaizi. Kaut kad jau arī tika notiesātas atlikušās vafeles. Ilgi kavēties nevaram, jo kļūst vēsi. Daži atnācēji mums novēl labu apetīti. Te arī esam sākuši dēļ kļūdām atpalikt no plānotā grafika. Arī projām tikt nebija tik viegli.

KP 56 2015-05-03 02:57:33 Sastopam Almu, kas kaut kur atkal pa apvedceļiem apskrējusi un prasa pēc padoma -kur kartē esam? Man jāmaina lukturim baterija. Šoreiz izbeidzās ātrāk nekā plānots. Arī mēs starp diviem pagariem ezerveidīgiem slapjumiem ar pirmo netiekam cauri. Sākumā gar vienu pa taciņu, tad ar trešo piegājienu tik atrodam, kur starp tiem izšmaukt cauri, jo tālāk varam doties pa nosacītiem celiņiem pļavā. Punktu atrodam viegli, tik projām tikt uz dzelzceļu neizvēlamies pareizi virzienu. Jūtams kritums uz leju un tad slapjums. 20 m joslu līdz uzbērumam brienam pa slapju mežu, lai gan varēja pa celiņu vēl. 

KP 68 2015-05-03 03:27:07 Kaut arī ilgu laiku dzirdējām taurējam kaut kur vilcienu, tad kamēr veicām posmu pa celiņu gar to, neviens vilciens nenāca. Tik pretī skrēja kāds bariņš rogaineru un kāda lampa pavīdēja dziļāk mežā lejup no uzbēruma. Pie punkta varēja tikt turp aizskrienot pa ceļiem. Pie punkta lampiņu saiets. Atceļā redzama lampu virtene kas vēl skrien pa uzbērumu, lai dotos šā punkta virzienā.

Pie dzelzceļa pārbrauktuves.

KP 83 2015-05-03 04:14:07 Vietā kur dzelzceļš krustojas ar mūs interesējošo ceļu sastopam Artūru un Edgaru. Top kopīgs pašiņš. Skriešus dodamies līdz lielajai elektrolīnijai. Sāk svīst gaismiņa. Pa labi manāmi lukturi, kuri mums tuvojas. Mēs stāvam bridiena priekšā. Lukturi ir klāt un Nikolajs mums pasaka priekšā - te ir jābrien. Ar kaujas saucieniem dodamies līdz celim ūdenī. Pēc brīža Guna teic, ka paliekot sausāks. Ar to viņa domā, ka ūdens vairs tikai līdz potītei. Rit jau devītā sacensību stunda. Ūdens nav stindzinoši auksts un kustoties tas diskomfortu nerada. Sekojot Nikolajam, atrodam punktu. Tālāk mūsu ceļi šķiras.

  
KP 59 2015-05-03 05:02:03 No meža komandu izvedu pa mazu un maz pamanāmu meža ceļu. Vienu brīdi pat jāšķērso bebru dambis. Pretī nāk kāda komanda. Ejam pa lauku ceļu. Esam kādā augstienē. Drīz jau saule. Apkārt klusums un kādas krāsmatas. Šķērsojam šoseju un nedaudz uzskrienam līdz ceļa līkumam kurā ejam pēc azimuta mežā. Te nu atkal aplauziens, jo kā no ceļa nost tā priekšā brienamais slapjums. Mudinu tomēr iziet uz ceļa atpakaļ, jo nedaudz tālāk izskatās pēc augstākas virsmas un tā arī ir. Tur arī nāk no meža ārā citi rogaineri. Mēs iekšā un te es nez kāpēc vairs neskatos azimutu un aizeju teju pa 50 grādiem no vēlamā virziena. Pēc skata tiekam maldināti un izcirtuma vietā jau cits ceļš. Un esam atkal sabriduši nedaudz kājas. Tad sapratuši, kur esam atrodam izcirtumu un punktu. Bet ārā tikt arī izaicinājums, jo mežs arvien piedāvā iespējas atkal no jauna sabrist kājas. Neesam jau nekādas princeses, bet morāli tā neliekas vēlama opcija, kuru izmantot.

  
KP 81 2015-05-03 05:39:43 Tikuši uz ceļa ejam punkta virzienā. Gunai salst rokas un piedāvāju cimdus. Pēc kāda brīža brokastu pauzē, kad tiek notiesāta otra siermaize, cimdi arī tiek paņemti. Punktu atrodam virsotnes virsotnē. Tad izpētām kā pāri pļavām un pa ceļu tiksim uz nākamo kontrolpunktu.

   
KP 48 2015-05-03 06:14:21 Ejam gar mājām un mūs sagaida nepiesiets suns, kas arī mums velta rīta pārdomas, bet visi tiekam viņam garām. Šķiet saule apspīd tikai ežiņas malu, bet mums vēl kādu brīdi jāpaciešas līdz tiksim saulītē, kurai draud jau aiziet priekšā mākonis. Krāsu gamma ir neaprakstāma, kad uz svaigi zaļi krāsotajiem bērziem spīd rīta saule. Rīts un daba mostas. Adamovas tuvumā klīst rogaineri. Punktu atrodam pie kāda krusta ceļa malā. Ejam garām pamestai lauku mājai.

KP 70 2015-05-03 06:33:13 Seko pārgājiens pāri laukam, caur pašauru meža joslu un tad pa cirsmu uz leju ejot un šķērsojam 20-30 cm garus lazdu "celmus". Pats punkts pie kāda paliela laukakmens. Tālāk jātiek uz apdzīvotu sētu.

  
KP 46 2015-05-03 06:50:50 Te kāda komanda nāk uz punktu un mūs šķir atkal ne visai uzrunājošs un paplats, vienam lēcienam, grāvis. Atrodam pāreju. Šķērsojam šoseju un gar kādu citu lauku sētu, sveicinot saimnieci, ejam garām uz kontrolpunktu. Pārsimt metri no šosejas ir punkts, kas uzlikts ļoti stāvā paugurā. Guna teic, ka arī man beidzot seju nerotaā smaids pēc tāda kāpiena. Tad atgriežamies uz šosejas.

KP 55 2015-05-03 07:17:11 Uz šosejas 42 km atzīme un varen plata ceļa josla autobusa pieturai. Kilometra atzīmi sargā kāds mazs šunelis, bet ceļa otra pusē no augstāka punkta ar viņu sarunājas ciltsbrālis. Runājam par citām komandām un sākam sastapt piesauktos ļautiņus. Pretī nāk nosalusi Linda. No meža izlien Dace. Punktu vajadzēja ņemt jau pa ceļam nevis atpakaļejošā kustībā (pret finišu). Tad cenšamies pielikt soli. Mēģināju pierunāt komandu uz papildus kontrolpunkta paņemšanu, bet tiku nolikts pie vietas. Nebiju novērtējis komandas biedru spējas un finiša laiks pierādīja, ka neskrienot nebūtu iekļāvušies.

   
KP 21 2015-05-03 07:36:31 Punkts, kuru Kristaps atrada pēc cita punkta leģendas. Leģendāri. Pēc iziešanas uz šosejas sējām paniku puskilometru priekšā esošajās komandās un sākām finiša sprintu.

   
F 2015-05-03 07:48:29 Ar pieklājīgu laika rezervi sasniedzam finišu. Apsveicam Gunu ar identu un saņemam savus rezultātus.

Tā mēs plānojam.

Finišā 148 punkti no 321. Un 27 no 60 kontrolpunktiem. 35. vieta kopvērtējumā. Parasti izdodas apmeklēt pusi un vairāk no visiem kontrolpunktiem.

Ir kur augt un attīstīties.

@2015.05.04

Pilnmēness šķiet darīja savu un aplūkojot kā esam riņķojuši un gājuši ar novirzi uz KP var secināt, ka neesam bijuši labākajā mentālajā formā. Arī ar kompasu šoreiz darbojos tikai es. Tātad atbildību par neceļiem atliek vien uzņemties man. Minētās meža cūkas tā ar nesastopam. Kristaps vai Guna teica, ka esot redzējuši rozā pitonu uz klavierēm. Par pitonu jautājumu nav, bet kur gan mežā klavieres? Naktī viss mežā kļūst iespējams. Kristapam bija rīta depresija, kas gandrīz noveda pie komandas izformēšanas. Es tikmēr ar tādu kā pieticīgu nepacietību gaidu LČ 24h rogainingā 18 jūnijā.

Pēdējās nakts sapnis 2014 gadā

"But I'm not crazy, I'm just a little unwell
I know right now you can't tell
But stay awhile and maybe then you'll see
A different side of me"
Matchbox 20 - Unwell

Pie operas satiekas sapņotāji

Jau trešo gadu 30. decembrī (nevis 31. decembrī) iepretīm LNO ēkai lielajā 40 vietīgajā autobusā sakāpj bariņš skriešanas entuziastu, lai dotos uz Igauniju, kur pēdējās gada 12h pirms jaunā gada iestāšanās pavadītu darot, to, kas viņiem vislabāk patīk. Tā nu ir iegājies, ka šim pasākumam ir sava "klases audzinātāja" un brauciens tiek dēvēts par klases ekskursiju uz "Rēzekni makšķerēt". Atgriežoties no ekskursijas, visi dalībnieki parasti ir izturējuši gala eksāmenus un tiek pārcelti nākamajā klasē. Šogad jau visi tiks pārcelti uz ceturto klasi. Klases ekskursijas ir bijušas vairākas, bet pirmā bija pirms diviem gadiem uz jau pieminēto pasākumu un arī tajā, man sanāca būt klāt. Iepazīties ar notikumu gaitu toreiz var šeit, bet par 2014. gada izskaņu var uzzināt turpinot lasīt.

30. decembra pēcpusdiena paiet ar zināmu kņudoņu pēdās. Jau pēc 24h riņķošu Igaunijas mežā pie jūras pretīm Kazas gadam, kurš pēc Ķīniešu kalendāra sāksies gan tikai 2015. gada 19. februārī. Ir sagatavoti plāni D, C, B un A. Galvenais kā vienmēr nav uzvarēt, bet noskriet. Kopš pusdienas ārā snieg sniegs. Palēnām sāk krēslot. Soma tika ilgi (līdz pavēlai nakts stundai) krāmēta un nekas būtisks, līdzi ņemams netika aizmirsts. Klases ekskursija aizbraukusi galā, apmetīsies jau ierastā viesnīcā netālu no Tallinas vecpilsētas. Līdz ar to šim jaunā gada svinēšanas variantam viss ir komplektā - dalības maksa skrējienā ar klātu galdu, transports un divu nakšu nakšņošana. Nedrīkst tik aizmirst skriešanas apavus mājās.

Laika prognoze izpētīta un arī Igauņi steidz informēt Facebook notikumā par trases stāvokli, gan vizuāli, gan ar laika ziņu prognozi. "Viss kārtībā, brauciet tik un skrieniet!", var lasīt "caur ziediem". Būs kaut kāds sniegs, lai gan 31. decembrī sola atkusni. Šogad atkal iespēja skriet pa 1km garo apli, nevis pa vienu taisni turp un atpakaļ. Tāpēc novertējot informāciju, tiek izvēlēti ziemcieīgi apavi ar Gore-Tex, bet ne ar radzēm, par kuru nepieciešamību gan būs viedoklis stundu pirms sacensībām, jo nepilna puse trases pa apledojušu ceļu, kas kaisīts ar smiltīm, bet otra daļa, kad izskriets caur 100 metrus garo meža posmu, pa taisnu stigu, kur vasaras versijā notiek skriešana Laulasmā pusmaratonu garajā cilpā turp un atpakaļ. Šī otrā apļa daļa ir tāda 450 metrus gara taisne, kas ar tumsas iestāšanos un sveču parādīšanos trases malā atgadinās skrejceļu, kur ieskrieties un pacelties spārnos finišā.

Juglas kvartets (3 vīri un tur sakautrējusies labajā pusē ir Vineta)

Atgriežoties pie stāsta par 30. decembri, tad autobuss uzņem arī daļu ekskursantu vēl pa ceļam sākot no VEF, līdz pat Baltezeram. Es ar bariņu citu noskrieniešu gaidu autobusu Teikas pieturā. Krīt lielas pārslas. Nekur nesteidzamies un izbrauksim 1h pēc plānotā grafika. Nav arī nekur jāsteidzas, tik vien kā uz izslavēto pankūku ēstuvi. Jau krietni nosniguši un pasveicinājuši pa Brīvības gatves otro pusi skrienošo Lindu tiekam busā. Visi ekskursanti izskatās priecīgi. Pa ceļam uz Juglu vēl mēģināsim ievilināt Lindu autobusā un ja vien šoferis būtu atvēris durvis, tad ticu, ka tas būtu arī izdevies. Varbūt! Juglā uzņemami teju pēdējie ekskursanti, bet noslēdzošā būs Dace Baltezerā, kura dodas uz Igauniju, lai noslēgtu sezonu Igauņu trīs ultru seriālā un saņemtu par to skaistu godalgu. Šis ir Daces gads un ne tikai viņas.

Kad esam sakāpuši šoferis Dzintars rāmu garu un piesardzīgi ripina autobusu Tallinas virienā. Pa ceļam redzēsim 3 avārijas, kurās spēkrati sastapušies ar neatbilstošiem ceļa apstākļiem, bet ne viens ar otru par laimi. Tikmēr autobusā notiek iepazīšanās. Katrs stāsta, kura tā ir viņam klases ekskursija, kādi plāni rītdienai. Pa laikam Čingons izdala kādu dāvanu. Matīss visus cienā ar lielo kefīra somu no Smiltenes. Raselam nav līdzi lodāmura un, pēkšņi sabojājušos mikrafonu, salabot nevaram. Visi ekskursanti arī tika pie neliela testa ar 25 jautājumiem. Mazāk par 23 punktiem neieguva neviena komanda un spraigā cīņā divas komandas triumfēja ar maksimālo rezultātu, bet dažas nespēja rast vienotu atbildi uz kefīra jautājumu. Sekoja apbalvošana. Papildus tika veikta aptauja par latviešu kopīgi pieveiktajiem kilometriem un arī Broku kopā noskrietajiem kilometriem. Bija arī dziedamdziesmu aptauja, kurā vairākkārt parādījās - Cielaviņa, Skrienu skrienu vēl (igauniski), Tere, tere traktors, Kalniem pāri u.c. latviešu estrādes gaismotās pērles. Tad sākās diskusijas par pankūkotavas apmeklēšanu, bet igauņi bija nepielūdzami un pat necēla vairs Pētera telefona zvanus. Tā nu palikuši bez izslavētajām pankūkam pirms starta (droši vien Igauņu sazvērestības :) ) norunājām ar šoferi vismaz piestāt lielveikalā nedaudz pēc 22:00. Tikmēr noskrien.lv biedru skaits papildinājies par 2, bet šoferim arvien rezervēta vieta un segvārds - Šoferis. Kā jau īsts ultramaratonists, viņš ir pacietīgs un nesteidzas. :) Ir radusies arī doma rītdienas komandu nosaukumus mainīt uz igauņu skrējēju vārdiem, kas arī tiks realizēts un no igauņu puses tiks uztverts ar humoru un sapratni, jo Mari Boikov uzvarēs dubultā. Tikuši viesnīcā, garumā nevilkām un ātri vien devāmies pie miera saskaņojot modinātāja uzlikšanas laikus, jo 9:15 jau izbraucam uz Keilu un Mēremoisu drusku pavingrot.

Tradicionāli no rīta sarunas virtuvē jau sporta tērpā. Kam griķi, kam putra un tēja, kam vēl citi gardumi. Man no vakardienas karbo-loadings tika veikts ar vafelēm, tāpēc no rīta izvēlējos putru. Diezgan precīzi pēc pulksteņa sakāpām busā un ap 10:00 bijām pie Keilas ūdenskrituma. Te viss kā pasakā par Kaju ledus karalienes zemē. Slidot būtu vieglāk. Pēc tradicionālā kopfoto ieejam veikalā un jau dodoties projām pamājam sveicienus ekipāžai, kas tik tikko kā ieradusies no Rīgas - Aivars, Maikijs un Lauma. Viņi vēl uz ūdenskritumu dosies selfiju taisīt.

Tradicionālais kopfoto. Šoreiz ūdenskritums atkal sastindzis laikā.

Jau braucot lejup pa kalnu atceramies, kā pirms diviem gadiem šoferis autobusam lika virsū ķēdes, lai tiktu nelielajā pampaciņā augšā, kad devāmies mājup no garās fizkultūras nodarbības jau 2013. gada 1. janvārī. Šogad viss būs citādāk, bet par to pēc 14h. Šajā vietā akurāt nav būts kopš vasaras, bet atmiņas vēl pavisam svaigas kā jūras gaiss, kas līcī glaužas gar nelielajām priedītēm. Igauņi jau kaisa trases apļa slidenāko daļu. Mēs tikmēr reģistrējamies, tiekam pie jauniem džemperiem un veicam goda izpētes apli. Tiek atvērta bufete un tiek iemalkota arī rīta kafija un uzēstas otrās brokastis, kas tagad populāri tiek sauktas par branču.

12:00, Helēnas uzrunāti, dodamies uz startu. Pērn uzvareja drūpijs, pieveicot 132 km. Kā būs šogad to mēs vēl nezinām, bet pirmo pusi apļa priekšgalā VSK Noskrien pats šefs - Siiiiiiiiigniiiis Vāverēēē (iedomājieties, ka to paziņo kāds profesionāls boksa spēlēs komentētājs, iepazīstinot ar cīkstoņiem ringā). Signim treniņplāns tikt līdz puskliņķim un līdz ar to debitēt ultra distancē. Vai izdosies? Paliec nomodā un turpini lasīt! Kopā ar daiļām dāmām kompānijā var ne to vien izdarīt.

Matīsam šogad vispār debija ziemas versijā. Katram ir savs plāns cik ilgi ballēt pa trasi un kad atvērt šampanieti. Savus divus plānus jau izpaudu autobusā. Laiks arī ar tiem iepazīstināt jūs - lasītājus. D plāns ir noskiet 73km, tādējādi gada laikā tiekot pie 3000 km reģistrētiem kilometriem un virtuālās nozīmītes. Decembra laikā tika ielikti labi pamati, lai šo plānu realizētu, jo jāsaskrien bija ap 300 km mēnesī. C plāns ir noskriet tikpat cik pirmo reizi - 85,2 km. Tad sekoja nekonkrēts blāns B, kas paredzēja kaut ko vairāk par 85 un visticamāk, ka 100 km sasniegšanu, bet A plānu neizpaudu līdz pēdējai stundiņai. Tā bija doma par kliņķa sasniegšanu 12 h laikā, bet ar šo domu es uz startu neizgāju. Lai sasniegtu katru no šiem mērķiem izvēlējos īsākus nogriežņus - pusmaratons, maratons, sacensību numura kilometru skaits (53). Līdz ar to bija daudz mazo uzvaru ceļā uz jaunā gada sagaidīšanu. Neierasti man, jau pašā startā biju nobruņojies ar mp3 atskaņotāju, ko vienā austiņā klausījos gandrīz visu laiku un laiku pa laikam ieliku arī otru un tad nedzirdot līdzskrējējus izbaudīju tuneļa efektu. Jāteic, ka mūzikas skaņas ir novērtējamas, jo pie ātrākām dziesmām arī temps bija ātrāks un tā pirmos kilometrus skrēju vidēji ap 5:20 min/km, līdz tiku līdz tempam 6:00 min/km jau tuvu pie maratona distances sasniegšanas. Skrienas viegli, tikai divi trīs ātrākie skrējēji mani apdzen jau pa vairakiem apļiem un Miķelim pat turos līdzi. Kādu laiku paskrienu kopā arī ar Uldi, bet dziedāšanai nesaņemamies. Patiesībā pat negribas, kad ausī skan jau kāda laba dziesma. Mans mīļākais trases posms ir meža taciņa no ceļa līdz stigai, kas arī ir sava veida ceļš. Trasē šad tad redzama Marta, bet Čingons vizina ragaviņās smiltis un kaisa ne tikai trasi, bet arī pampaciņu, kurā būs jāuzbrauc autobusam naktī. Stigā top skrējējsniegavīrs ar kuru paspēju nofotogrāfēties, kad to kadrā iemūžināja Soldža.

Ar ar lojālo noskrienieti.

Trasē visu laiku kādam aizskrienu garām. Ar dažiem jau bija regulārās tikšanās vietas sarunātas. Līdz pusmaratonam tiku gada TT ātrumā ap 1 h:50 min. Pa laikam apjautājos kā sokas maniem komandas biedriem - diviem Edgariem un Andulim, kas arī raiti pārvietojās pa trasi. Super, visi skrienam.  Komandas biedriem skandēju rīmi - "Skrien cik, var, skrien cik var, zirdziņam ir jāuzvar!" Tas saistībā ar to, ka sākotnējais komandas nosaukums bija - Melnais zirdziņš. Daina trasē visiem parāda, kā ir jāsoļo. Viens igauņu vecītis sparīgi nūjo. Mūsu nūjotājas bez nūjām tapat soļo pa trasi. Ar to es domāju LauruX. Kaut kur trasē zied Vizbulīte, trasē no vasaras iepazītais baltais ultrasuns, kuru uz laiku nomainīs melnis, kurš acīm redzot nav tāds ultra, jo pēc kāda laika atkal trasē atgriezīsies baltais ultrasuns. Varbūt viņi viņu vienkārši krāsoja. Čingons tikmēr bija paspējis arī pabūt jūrā. Bet es savu maratonu finišējot ieskrēju aptuveni laikā 3:45 un, apdzenot motivāciju zaudējušo Voļdu, ierakstījos kā trešais maratona finišētājs. Būt priekšā Voļdam maratonā ne katrās sacensībās izdodas. Pēc maratona gan nolēmu nedaudz atpūtināt kaulus. Paņemu gan citu mp3 atskaņotāju ar citu dziesmu kolekciju, gan pāris apļus pariņķoju soļodams, Tad kaut kad pienāca mazās mājiņas apmeklējums vieglākam solim. Trasē jau zaigoja sveces un skriets bija pāri par 4h. Nolēmu ilgāk neslinkot un līdz 53 km tiku atkal samēra raiti un pat arvien ar tempu, kas videji ap 6:00 min/km. Nosvinēju ar piparkūku un arvien domāju par plānu D un C izpildi. 

Biežāk gan atļāvos pa kādam pastaigas aplim, bet centos lielāko daļu skriet un tā pat nemanot pienāca arī 73 km, kad apdzenot Kristapu aicināju pievienoties uz manu 3000 km gadā finišu. Pēdējos 3 apļus biju noskrējis ar diezgan ātru tempu un jutos nopelnījis nelielu atpūtu, jo priekšā jau vairs tik 12km līdz nākamajam plānam, kad būs sasniegti divi maratoni. Kādā brīdi tika arī sarunāts ar Andri un Gunu kopīgi doties uz Istras ultru aprīļa vidū Horvātijā. Arvien biežāk "iegāju tunelī". Ieskrēju, gan būtu kā naglai uz galvas teikts. Tomēr tunelis paliek tunelis vai nu tu tanī ieej vai ieskrien. Fiziski grūti šķiet ka nebija ne mirkli. Morāli? Iespējams. Dažādos kilometru desmitos mani piemeklēja nelielu diskomfortu radošas sāpes, kas ātri vien pazuda. Jūtu arī ka labā kāja ir mitra, bet neko no apģērba nemainīju, tikvien ka uzģērbu vakarā vēl pa virsu TT kreklu. Turpināju skriet, atbalstīt un motivēt Voļdu kurš mani laist garām sev nebija apņēmies. Voļdam starp citu tāpat kā Matīsam ir kaķa acis, jo viņus manīju skrienam bez luktura. Bija jau arī patīkams mēness un nebija apmācies uz nakti. No jūras gan vējš pieņēmās spēkā. Bija arī viens aplis, kad sacensību centrā bija izdzisušas visas gaismas izņemot ugunskuru. Skrējiena sākumā bieži uzmundirnāju arī igauņu Helēnu un vēl igauņu Pēteri, kuru satiku arī Grieķijā, kad viņš ar latviešu Pēteri dzīvoja vienā numuriņā.

Sacensība ar Voļdu

Nez par kādiem nopelniem, bet pēc 11 h skriešanas Garmin nobeidzās. Tas bija zināms pārsteigums zinot, ka maksimālais laiks jaunam pulkstenim ir 20 h, bet palietotam varētu būt ap 17-18 h. Zināju vien to, ka esmu noskrējis 92 km un atlikusi nepilna stunda, lai tiktu līdz 100 km. Centos arī neslinkot un rezultātā uz savu 100 apli finišā biju 9 minūtes pirms kotrollaika beigām, kas neatstāja nekadu variantu, kā vien doties vēl vienā aplī, kura izskaņu gan finišēju mierīgi, kompānijā. Tas arī statisktikā mani pabīdīja par vietu zemāk, bet ne par to stāsts, jo neviens jau tāpat nezina, cik kuram ir apļi. Man pašam bija pārsteigums, ka esmu pat noskrējis par apli vairāk nekā pats skaitīju. Dēļ tā, ka ēšanas pauzēs nepauzēju pulksteni, Garmin savā aprēķinā tika pie liekas kilometru astes, ko vienā aplī matemātikas vienkāršošanai izlīdzināju izskrienot apli ar nopauzētu pulksteni. Tādu variantu izstāstīju arī vienā aplī Maikijam.

Finiša paklājs. Laiks šampanietiem.

Pēc finiša sekoja salūts jūras krastā un tad, pēc pārģērbšanās, apbalvošana šī skrējiena ietvaros un katrs tika pie diploma un piemiņas medaļas. Tāpat tik apbalvotas labāko trijnieks un uzvarētājkomandas katrā komandu grupā. Šoreiz 7 no 9 medaļām vedam uz Latviju. Apbalvoti tiek arī Igaunijas 3 ultru kopvertējuma uzvarētāji, kur mūsu dāmas tiek pie balvām. Visu cieņu šīm dāmām. Atliek vien secināt, ka kaimiņu piedāvātie pasākumi mums šķiet varen gardi, jo braucam ciemos skriet gan maratonus, gan ko garāku, vairākas reizes gadā. Izaicinājumu netrūkst un arī es nākamgad plānoju paviesoties pasākumā, kurā vēl neesmu bijis - Haanja 100 km skrējienā, kas norisinās rudenī.

Pēc kārtīgas apbalvošanas atvadāmies un turam īkšķus, ka buss tiks augšā Laimoņa smilšu pampakā, kas arī notiek un jau nedaudz pēc 2:00 esam viesnīcā, kur gan dušas apmeklējums, gan pēcpasākums ar sarunām par jaunā gada mērķiem un plāniem. Ap 5:00 gaismas izdziest un visi dodas pie miera. Ap 9:00 lielākā daļa dodas uz tradicionālo treniņu - "Lēni un bez želastības". Atsaucība ir liela. 10:00 tiekam izrakstīti no viesnīcas un dodamies aplūkot Tallinas vecpilsētu un 11:47 piestāt slavenajā pankūku ēstuvē, kur aizpildām lielāko pusi telpas. Bijām pirmie, tāpēc igauņiem nācās uzgaidīt, bet neskatoties uz to, tikām ļoti ātri apkalpoti. Šodien lielākai daļai tāds gurdens tas solis un kā zināms Tallinas vecpilsēta arī nav nekādā līdzenumā.

Lēni un bez žēlastības

Atceļā uz Rīgu autobusā tiek apkopota statistika par skriešanu un noskaidrots prognožu konkursa uzvarētājs - Andris, ka kļūdījies vien par 1,8 kilometriem. Varēja jau gan uzminēt.

Nedaudz statistikas:

Finālā man 10 vieta kopvērtējumā. 100 km robežu pieveica 13 skrējēji un 7 no tiem klases ekskursanti. Tāpat no drošiem avotiem zināms, ka uz startu izgāja 38 igauņi un 39 latvieši, kas vidēji spēja katrs noskriet 78,25 km. Par igauņiem datu nav. No latviešiem startēja 13 dāmas un 26 kungi. 19 skrējēji noskrēja vairāk nekā pirms gada, bet 16 piedalījās pirmo reizi. Signis sasniedza puskliņķi.

Man pašam vēl tika viena miniatūra tulzna. Neizbēgami iesnas un papildus neliels klepus, kas katrā ziņā ir labāk nekā situācija pirms diviem gadiem, kad janvāra sākums tika pavadīts stipri vārgākā stāvoklī.

Svinību rezultāts

Tikpat eksistenciāls jautājums kāds ir par to vai vēl kur kosmosā rodama dzīvība un saprātīgas būtnes, ir jautājums vai vēl kaut kur pasaulē mīt skrējēji, kuri vecā gada izskaņā un nedēļu pirms saulgriežiem brauc pie kaimiņiem skriet ultras un sapņot lielus sapņus. Bet tas nav tik būtiski, jo es zinu vismaz vairākus desmitus normālu cilvēku, kuri to dara.

Salūta vietā

Skaitītājs ar 1. janvāri noskrien.lv ir nonullēts. Jāsāk atkal viss no jauna! Lai piedzīvojumiem bagāts un skaistiem mirkļiem piepilīts šis gads! Neaizmirstiet skaistos mirkļus iemūžināt arī kādā stopkadrā, lai ir uz ko atskatīties un par ko pasmaidīt, kad ar savu jaunības dienu fotoalbumu mēģināsiet nomocīt kādu no mazbērniem, kurus jums vēlīgi pieskatīšanai būs atstājuši jūsu bērni. ;)