Neesmu orientierists, nemāku teikt! Jeb Pražská Stovka 2012

"Kvēla saule, kvēla saule mežu galos
Apvij tavu, apspīd manu sapņu salu,
Un pa pļavu silta migla, 
Un pa pļavu silta migla balta palo,
Aiziet vasara pa gaišu debess malu."

Starta laiks: 22:00 piektdienas vakarā

Datums: 7.-9. decembris, 2012. gads

Notikuma vieta: Prāga, Prāgas pievārte, Čehija

Pieveicamais attālums: 122 km un 4200 augstuma metri

Laika apstākļi: Līdz mīnuss 10 grādiem pēc celsija. Vēja ātrums ~3m/s. Sasnidzis 2-4 cm sniegs. Bez nokrišņiem. Lielākoties ir tumšs. Cīņa par 3 Monblāna punktiem var sākties.

Skats no viena no kontrolpunktiem. Tur lejā otrā krastā pa nakti skriesim.

... aiz saprāta robežas. Otrais dublis.

Viss ko jūs sakāt sacensību dienā ir laižams gar ausīm. Pēc Siguldas kalnu maratona biju pārliecināts, ka šogad ko līdzīgu piedzīvot es visticamāk negribēšu. Bet tā nenotika. Pēc SKM 2012 jau pēc nedēļas likās, ka vajag atkārtojumu. Latvijā nekas tāds 2012. gadā vairs nav gaidāms, bet Čehijā ir ļoti liberāla attieksme un var pieteikties līdz pat pēdējam brīdim. Bija arī laiks apdomāties un tika pieņemts lēmums doties šajā avantūrā.

Prāgas ultra uzmanības lokā parādījās jau kaut kad vasaras beigu pusē, bet tik izskatīta, kā diezgan nereāls variants. Gribējās uz Somiju, bet tur tika septembrī aizpildītas visas vietas. Pēc tam, kad sapratu, ka UTMB punktus tik ļoti nevajag, jo kalnam apskriet apkārt gribētos, bet ne par katru cenu jau 2013. gadā, arī atslābu. Tomēr runas par Prāgu nerimās un jau pirms Siguldas noskrien.lv forumā Matīss aģitēja šo pasākumu uz velna paraušanu. Dažas nedēļas pēc Suguldas kalnu maratona, kad jau biju dabūjis apstiprinājumu brīvdienām arī es pieteicos. Ja jau visi brauc, tad visi brauc. Kopīgi aizbraukt uz šādām sacensībām ir gan interesantāk, gan izdevīgāk. Mērķis man tikai viens - trasē turēties kopā. Finišēt nebija primārais uzdevums, tāpēc tas varbūt arī palika nepiepildīts.

Sākās brauciena organizēšana, cilvēki arvien vairāk tika saintriģēti un pieteicas braukt līdzi. Kāds laiku pa laikam arī izlēma nebraukt. Beigās uz Prāgu aizbrauca 12 letiņi. Uz ko tad mēs braucām? 122 km  gara distance ar kāpumu summu ~4,2 km.

Turpceļš

Hostelis rezervēts, nauda samainīta, informācija izstudēta, kartes izdrukātas. Noteipota arī kreisā roka, jo pēc SKM 2012 nūjošanas uz divām nedēļām dabūju sastiepumu vai ko līdzīgu, ko jau es kā medicīnas iestādes ne visai mīlošs cilvēks necentos noskaidrot (pamati jau tika ielikti vasara, kad diezgan sparīgā Daugavas loku airējienā samocīju to roku). Negribēju riskēt arī pēc Prāgas saķert šo kaiti, kas arī izdevās. Roka nesāpēja pēc sacensībā. Vēl aizlienēta skrienamsoma, kurā bez sistēmas var salikt tā pavairāk mantu. Un ilgi gaidītais trešdienas vakars bija pienācis un 22:30 es biju pēdējais kurš piebiedrojās ekipāžai. Ceļš ved vienīgi Prāgas virzienā cauri Lietuvai un Polijai. Tas ilgst 18-19 h. Kaut kur priekšā jau startējusi kompānija busiņā. Mūsu kompānija Aigars, Vilmārs, Lauma un es. Arī Latvijā sākas ziema un naktī to pa ceļam izbaudām visā krāšņumā. Kaut kur Lietuvā pie stūres sēžas Vilmārs, bet pārēji cenšamies cik nu iespējams gulēt, jo drīz arī kādam no no mums laiks būs šoferēt. Es pie stūres piesēdos ap 7 neilgi pirms Varšavas. Nostūrēju kādas stundas 6 un netālu no robežas ar Čehiju nodevu šofera pozīciju Laumai. Ap 17 vēl ar gaismiņu iebraucam Prāgā. Jau braucot pa Čehiju apjūsmoju kalniņus šosejas malā. Pa ceļam laiku pa laikam piestājām kāda benzīntankā, kur paņēmām ko siltu dzeramu, bet ēst ēdām visu, kas līdzpaņemts. Prāgā gandrīz nemaz nav sniega, bet auksts gan. Ierakstījāmies viesnīcā. Izrādās bijām ātrāki par otru letiņu kompāniju. Sekoja neliela pastaiga pa pilsētu. Kārļa tilts naktī un Ziemassvētku tirdziņš. Pelnīta atpūta gultā pēc garā ceļa. Gulējām vismaz 8h. Tad devāmies dienas gaismā skatīt vēlreiz pilsētu, baudīt tās piedāvātos skatus un labumus. Nobaudīju kaut kādu baltmaizi, kas cepta uz atklātas uguns uz koka ruļļa. Arī karstus kastaņus nobaudīju. Starts paredzēts 22:00. Diena paiet pastaigā. atgriezušies viesnīcā virtuvīte taisām pusdienas un mēģinām vēl kādu stundiņu nosnausties pirms doties uz sacensību centru, kurš iekārtots kāda skolā. Pagulēt neizdodas, jo hostelī kaut ko diezgan paskaļi runā un staigā kaimiņi.

Maize uz ruļļa

Tūlīt sāksies ...
Ap 20:30 dodamies uz starta vietu. To atrodam diezgan veiksmīgi. Ierodamies un saņemam numurus un leģendu pirmajam 60 km posmam. Te arī pirmais izbrīns. Punktos jāatzīmējas aizpildot punktu anketēšanas lapu. Hmmm, orientēties atbraucām? Nu labi. Vēl kopējās panikas vadīti skrienam uz vietējo veikalu pirkt karti, bet to mums tā arī neizdodas nopirkt, jo vajadzīgās kartes nav pārdošanā. Laumai gan visa trase ir ielādēta GPS iekārtā un baterijas līdzi ir gana, lai pietiktu līdz galam. Sākas gaidīšana. Tiek kaut kas apēsts, tiek ar apkārtējo palīdzību iztulkota leģenda no čehu valodas. Saprotam, ka trases ir marķētas ar krāsām. Kaut kādi tūristu ceļi un takas. Te arī atklāsme, ka ņemot vērā niecīgo dalības maksu un distances garumu, nevar cerēt uz to, ka visa trase bus īpaši marķēta visā tās garumā. Uzzinām, ka būs arī slepenie punkti, kaut kur trasē. Tas lai skrējēji nešmauktos. Neilgi pirms 22:00 dodamies uz nepilnus 2km attālo starta punktu zem ceļa pārvada. Starts pie upes. Uzņemam pirms-starta foto, novēlam izturību un norunājam turēties kopā. Pats Matīss reklamējot pasākumu teicās, ka finišēs aiz pēdējā latvieša. To viņš gan neizdarīja.

Es, Vilmārs un Aigars dažas min. pirms starta.

Sacensības - pirmie 60 km

Karte: Karte 1 Kartes es pirms aizbraukšanas biju papētījis un dažas izdrukājis. detalizāciju gan gribējās lielāku, bet tad nāktos drukāt ļoti daudz lapu. Tāpat jau kādas 10 paņēmu līdzi.
Un tā 22:00 tika dots starts. Pirmie 3 km pa veloceliņu. Iet diezgan raiti, bet tas līdz pirmajam pagriezienam uz kontrolpunktu. Laumai pastāv risks, ka sāks sāpēt potīte un tas nozīmētu vien to, ka labākajā gadījumā distanci veiksim raitā soļošanas solī. Pa laikam pabļaustos vai visi esam kopā, jo kaut ko saprast nakts melnumā nu nevar nemaz. Jau pirmajā pagriezienā uz kontrolpunktu novirzāmies pavisam nedaudz no maršruta. Kontrolpunktu tomēr atrodam un atzīmējām katrs savā leģendā, ka esam to atraduši.

Pie viena no pirmajiem KP

Dodamies tālāk uz nākamo. Esam kaut kur manāmi uzrāpušies, jo pilsētas gaismas palikušas lejā. Gaismas ir tik cik katram lukturītis uz pieres rāda. Man ir aptuvena nojausma kurā posmā esam, bet ejam pēc GPS. Nākamais kontrolpunkts arī atrasts. Te jau letiņi sadalās divās grupās. Mēs skaitāmies nedaudz lēnāki. Pamanāmies nomaldīties no trases, bet arī pēc leģendas un GPS skrienot sanāca, ka gājām pa pareizo ceļu. Ceļš ved augšup un visi pa taku rindiņā kopā ar citiem dalībniekiem dodamies atrast kārtējo kontrolpunktu. Pēc šī kontrolpunkta atkal pietuvojamies upei un seko plakanais posms pirms kāpuma. Te arī pirmais slepenais punkts un ēdināšanas punkts un silta tēja. Tas ir ap 14-15 km trasē. Lieki piebilsts, ka dzeršanas sistēma aizsala pirmajās 30 minūtēs. Aizsala gan tikai caurulīte, jo somā saturs neaizsalst dēl siltuma no muguras. Lai atkausētu caurulīti tā tiek ielikta somā, kur muguras siltums to atkausēs, bet padzerties gan tā nav ērti. Pēc šī viesmīlīga ēšanas punkta tā arī paliek, ka lielāka letiņu grupa dodas raiti uz priekšu. Taka ved diezgan stāvā kalnā augšup. Atskatoties aiz muguras paliek Prāga un vietējā pilsēta. Varētu būt ap 1:00 naktī. Nūjas ļoti palīdz kāpjot kalnā. Pēc šī kalna pieveikšanas turpmāk turpināsim ātri ejot ne vairs skrienot. Man arī ķibele klāt. Vēders kaut kā nelāgi tiek gala ar pārtiku un prasās pēc labierīcībām, bet ko gan var gribēt meža vidū ziemā. Jāciešas līdz kontrolpunktam pilsētiņā, kur būs gan ēšana un cerams labierīcības.
Līkumojam pa pakalnu un dodamies lejup. Šad tad sastopam kādu lukturi, kas nomaldījies meklējot ceļu. Paši čehi kas piedalās, ceļu šķiet zin diezgan labi. Un tā mēs lavierējot pa celiņiem un takām nonākam pie kādas mājas vai vairākām un es sāku justies kā slepenā misijā otrajā pasaules karā ienaidnieka aizmugurē. Šāda doma mani neatstās līdz pat nākamās dienas vidum. Savā ziņā jau misijā mēs esam, tikai mūsu mērķis nav atrast kādu slepenu vietu, bet gan punktus kartē.
Nokļuvusi atkal līdz upei nonākam līdz punktam, kur viena upe ietek otra un mēs virzāmies pa plakanu taku uz nākamo kontrolpunktu. Kad ierodamies, tad siltā tēja vēl ir, bet diezgan maz. Labierīcību nav un jādodas vien patālāk pļavā. Uz laiku tas palīdz, bet kopumā sacensības dēl vēdera graizēm nav īpaši baudāmas, ja neskaita, ka vispār ir sasnidzis sniegs, ir mīnusi, ir nakts.
Pametot kontrolpunktu, kuru sasniedzot pa tādu kā gājēju tiltu bija jāšķērso upe turp un atpakaļ dodamies uz ziemeļiem. Pieveikti ap 27 km. Ciemats uz kuru dodamies ir Petrova. Turos vairāk grupas aizmugurē un cik iespējams pa laikam uzturu sarunas ar grupu. Zinu ka ejam uz vienu no tālākajiem un augstākajiem punktiem pirmajā trases daļā un vēl būs jānāk atpakaļ. Pārsvara ejam pa takām ir kāpumi un tad atkal uz leju. Sastopam pa laikam kādus čehus. Domāju par to, ka nakts vidu ejam pa Prāgas pievārti un ceru, ka vēders saņemsies. Upe ir kaut kur salīdzinoši netālu, pa laikam izlienam zem tiltu apakšām, kas man šķiet bija dzelzceļa tilti, kas būvēti kalnu ieplakās. Atkal viena pilsētiņa. Atkal zaļā pietura eglītēs un dodamies tālāk. Salsti tikai rokas. Ir tā, ka tas uzsilst un tad atkal kaut kad atdziest, līdz atkal sasilst.

Aust rīts. Drīz nākamais kontrolpunkts. 9h trasē.

Jau diezgan ilgi nav bijis kontrolpunkta. Ir rīts un drīz ausīs saule. Ir trase pavadītas jau 9h, pieveikti 44 km. Kādā pilsētiņa meklējam pareizo virzienu, kad pretī skrien kāds pāris, kas saka, ka esot palaiduši garām iepriekšējo kontrolpunktu un nu dodas tam pakaļ. Turp un atpakaļ tie ir vēl 20 km. Izklausās diezgan skarbi. Mēs meklējam ceļu Gryplas nacionālajā parkā, kurā ir kontrolpunkts, kas atrodas stāvas kraujas malā, un viena no augstākajām trases virsotnēm. Kontrolpunktā vērojam saullēktu. Te jau smukas taciņas redzamas un nav īpaši jādomā par navigāciju. Kaut gan Aigars ar GPS iekārtu visu laiku mūs lieliski navigēja cauri naktij un mežu masīviem. Tālāk atkal gājiens caur mežu. Pie 54 km mūs sagaidīs upes šķērsošana un tilta gāja šajā pilsētiņā būs dzeršanas un ēdināšanas punkts. Līdz tam vēl paspēsim izbaudīt lieliskos meža skatus un pavērot tūrisma taku apzīmējumus. Top daži foto. Ar dienas sākumu ir enerģijas pieplūdums. Zinu, ka pēc šīs pilsētas vēl nepilni 10 km veicami līdz starpfinišam. Trase ved pa takām, gar upi un skati ir brīnišķīgi. Vispār to skatu ir tik daudz, ka pasākumu būtu jārīko ap vasaras saulgriežiem, lai spētu izbaudīt krāšņās ainavas vēl dienasgaismā. Vienā vietā piestājam uz nelielu foto pauzi. Daži sāk runāt par rozā bebriem un dzeguzēm. Pats cik zinu, tad neko ārpus kārtas neesmu redzējis un mentāla forma ir laba.

Trase ap 61 km un pēc 13 h kopš starta.

Vēl tikai daži kilometri līdz starpfinišam. Šajā pilsētā jau bijām uz brīdi ap 25 km, bet tad kontrolpunkts bija ārā. Tagad ir iespēja doties iekšā kāda palielā iestādījumā, kurā, tad var atpūsties. Visu ko var pasūtīt pa naudu. No organizatoru puses pieejama tikai tāda pašķidra vistas-nūdeļu zupa ar maizi. Ēdam arī savu pārtiku un uzpildām dzeršanas sistēmas. Priekšā arī ātrākā letinu grupa ar Matīsu un "Gotiņām' kuras viņš dala. Kopumā uzturējāmies šeit kādu stundu. Centos arī izmantot labierīcības un sagrābos pēc iespējas vairāk tualetes papīra turpmākajiem kilometriem.
Aigars jau iedzēra ibumetīnu, cik zināms arī Laumas potīte nebija sportiskā formā, bet man apavos spieda labās kājas papēdi un sāku svaru pārnest uz kreiso kāju, bet tad kaut kad sapratu, kā tā ir vēl grūtāk otrai kājai un vienkārši iemācījos par sāpēm īpaši nedomāt vairs, bet iet normālā gaitā.
Un tā kopējā neprata vadīti ap 13:00 devāmies tālāk. Ja starpfinišā mēs būtu ienākuši naktī tad visticamāk mentālais stāvoklis būtu daudz zemāks un iespēja, ka mēs apsvērtu iespēju neturpināt. būtu lielāka, manuprāt.

Abi posmi.

Sacensības - otrie 62 km

Karte: Karte 2

Mans Garmin vēl nav izlādējies tāpēc Lauma savu vēl neslēdz iekšā. Nedaudz jāpaskrien pa taku pa kuru atnācām un tad diezgan garš kāpums. Dienas posms iet enerģiski. Pa laikam pārdomāju kura trases vietā aptuveni esam un kas mūs vēl sagaida. Pārvietojamies pa asfaltētu ceļu cauri kādam ciematiņam. Andris teic, ka esot kaut ko jāapēd, lai varētu turpināt, bet dēl vēdera neko jau ļoti negribas. Tomēr vienu batoniņu apēdu. Pēc ceļa lejup atkal ceļš augšup un tiek sasniegts kontrolpunkts no kura paveras skaista ainava uz upes loku. Šī ainava redzēta arī mājas lapā. Ir pieveikti 73.5 km. Laiks distancē 17 stundas un 20 minūtes. No šejienes ceļš ved lejup un kaut kad arī būsim kāda pilsētā atkal, kur jāšķērso upe pa lielu dambi vai tiltu. Kaut kur te skrienot mums līdzās aizskrēja buks vai pat divi. Secinājām, ka varēja nedaudz pa taisnāku cēlu iziet, bet ko nu vairs. Un līdz ar satumšanu dodamies lejup gravā. Pagrieziens, atkal eglīšu pieturvieta. Ieslēdzam lukturus un ejam tik tālāk. Viegli jau nav, bet katram sava cīņa iekšā norisinās. Man pat vienu brīdi bija pilnīga pārliecība, ka esam uzņēmuši labu tempu, vēders ar uz brīdi bija mitējies un biju apņēmības pilns posmu pa posmam to pasākumu pieveikt, ko arī teicu pārējiem.

Garam stirnu bukiem uz saulaino tāli. Saule dodas uz rietu.

Ja pamanījāt, tad jau kādu laiku nestāstu par katru kontrolpunkta atrašanu, jo tas viss gluži vienkārši ir piemirsies. Ir jāskatās leģendā un sekojot GPS failā esošajai kartei jāmēģina atcerēties kas tad tur bija vai nebija tik īpašs. Atšķirīgais bija flomāsteru vai zīmuļu krāsas katrā no šiem punktiem.
83 km beidzot šķērsojam upi un ierodamies vienā no kontrolpunktiem, kas iekārtot kādā mazā veikaliņā. Dabūjam zīmodziņu. Jā, dažos kontrolpunktos tomēr bija arī zīmodziņi. Te izskatās, kā kara hospitālī. Vietu nav, skrējēji sildās un atpūšas. Mēs nolemjam nekavēties un 10 minūšu laikā dodamies tālāk. Acīm redzot iedvesmodami visus citus, jo pēc brīža viss bars mums sekoja, kad gājām pa akmeņainām takām gar pašu upes krastu. Dibenu neredz, kur kristu, ja paslīdētu kāja. Ejam visi uzmanīgi. Bet skaidri apzināmies, ka lejā ir upe. Pa vidu pauzējām un čehu grupa dodas tālāk. Ātri vien iestājas klusums un nav ne jausmas kurp viņi palikuši. Andris pa priekšu pēta tūrisma taku zīmes. Ap 90 km jāsāk rāpties atkal stāvumā. tad būs ceļš lejup un kaut kāda pilsēta. Jau kāpjot kalnā rodas viedoklis, ka jāaiziet līdz pilsētai un jāskatās, jo Aigaram ibumetīns beidzies (tā iedarbība) un lejupceļš ir grūts. Es arī jūtu, ka kājas īsti netur. Laumai nobeidzas aizmugurejās ceļa saites, lai gan kāja jau tā bija drošībai noteipota. Tā arī pēc kontrolpunkta un nokļūšanas pilsētiņā ieejam kādā vietā, kurā apsildīties. Izskatās pēc oficiālās vietas, bet dalībnieku gan maz un izskatās, ka vieta tūlīt vērsies ciet. Ir trase pavadītas 23 stundas un 20 minūtes. Es, Lauma un Aigars pieņem lēmumu ka pietiks. Andris un Vilmārs atrod rūķīšu pāri - čehus, kas par cepurēm izvēlējusies rūķīšu cepures. Viņi kopīgiem spēkiem dodas tālāk. Mēs izdzeram pa divām tējām. Pēc mums vēl ienāk čehu četrotne, kas izskatās diezgan nosaluši, bet arī apņēmības gatavi turpināt. Mēs saģērbjamies. Ar angļu valodu ir diezgan švaki un tikai kāds apmeklētājs, kas šķiet pazīst pārdevēju mums palīdz kaut ko saprast par autobusiem. Nav nekādas nojausmas cik liela pilsētā esam, tik ir skaidrs, ak esam kādus 25 km no Prāgas. Apmēram kaut ko saprotam un dodamie sameklēt pieturu, jo atlicis tikai viens autobuss uz Prāgu. Mums ir paveicies, jo pulkstenis ir ap 22:00 vakarā. Ja nebūtu šī autobusa, būtu jāturpina. Jau tuvojoties pilsētai rēķinājām, ka atlikušie it kā 30 km noteikti paņems savas 5-6 h ja ne pat vairāk. Kā vēlāk izrādīsies uz saguruma un nakts fona tas prasīs vēl 9 h Andrim un Vilmāram, kuri tomēr finišēja, jo Andrim bija apņemšanas tikt pie tiem 3 Monblāna punktiem.

Leģendas abām trases daļām

Mēs savukārt iekāpām autobusā un visu ceļu ar mums nopļāpāja kāda čehiete, kura bija manāmi sagatavojusies sestdienas vakaram ar ko tādu, kas sirdi dara jautrāku. Uzzināju dažus vēsturiskus faktus. Viņa arī teica, ka varam diezgan droši riskēt un braukt ar tramvaju tāpat. Noskaidrojām ari ar kuru tramvaju jābrauc, kaut gan to jau ari biju izpētījis vēl Latvija esot. Prāgā jau sagaidījuši tramvaju devāmies ar to uz starta vietu. Labi, ka biju arī papētījis karti un jau pieļāvis iespēju ka jābrauc ar tramvaju. kartes noderēja, lai orientētos dzīvojamo māju masīvā un atrastu starta centu, kur atstats ari auto. Ieejot paziņojām par savu izstāšanos un sastapām Ilmāru, kurš pavisam nesen bija finišējis. Starp citu laiku pa laikam jau sazvanījāmies latviešu grupiņu starpā lai saprastu kā kuram iet un kāda situācija. Tā nu paņēmām Ilmāru un devāmies uz viesnīcu paēst, atsildīties dušā un gulēt. Kad pamodos pa durvīm ienāca Vilmārs. Kāpnēs sastapu Andri, kurš izskatījās īsti zombijiski, kā jau tas divu diennakšu garumā var būt.

Šādu iedeva organizatori, kad pieteicam savu izstāšanos. Vēl tika ari piespraudīte.

Rīta cēlienā. Lielākā daļa nebija gulējusi jau gandrīz 2 diennaktis. Izcepām pankūkas, pārrunājam piedzīvoto un ap pusdienas laiku devāmies atceļā uz Latviju.

Atpakaļceļš

Diena saulaina. Vilmārs uzreiz aizmiga. Līdz mājām atkal 18 h brauciens. Vēl pa gaismu izbraucam no Čehijas. Visa nakts tika pavadīta Polijas autobāņos un Lietuvu šķērsojot. Sanāca arī nedaudz nomaldīties dēļ remonta darbiem, kā arī novērot ka navigatorā karte taisīta priekšdienām, bet reāli dzīvē ceļa tur vēl nemaz nav, bet ir projekts. Vien pirms pusnakts piestājam McDonalda nestiprināties. Patīkama ir iespēja izvēlēties kādā valūtā varēs nerēķināties maksājot ar karti.
Jo tuvāk Latvijai jo vairāk sniega arīdzan. Pirms iebraukšanas Latvijā tiku pie stūrēšanas. Ap pulksten 8:00 bijām jau Rīgā un pēc pusstundu garas atpūtas pauzes devos uz darbu. Bija tāda gausāka darbadiena, bet pavisam negulējis ar nebiju.

Ekipējums
Aizlienēta 20l ietilpības soma. Līdzi 2l ūdens sistēma ar ūdeni. Daudz un dažādi enerģijas un mušļu batoniņi. Bija vēl ibumetīns, folija sega, tualetes papīrs. Par rezerves drēbēm neatceros, bet kājās bija Solomoni (apavi), kas likās nedaudz par cietiem ilgtermiņā, neoprēna zeķes un siltās zeķes, plānā termobikšu kārta un viena kārta ar parastām garajām skrienam-biksēm. Šķiet apakšā bija kādas 2 plānās termokreklu kārta, kaut kāds plāns flīša džemperis un pus-plānā jaka ar kapuci. Protams cepure un lukturītis. No rezerves drēbēm - pret-lietus bikses un vēl viena silta jaka un rezerves sitās zeķes. Jā, bija arī nūjas, kuras noderēja kāpjot kāpumos.

Secinājumi
Pasākums, kur dalības maksa ir simboliska, nebūs ar augstu pievienoto organizatorisko vērtību un skaidri marķētām trasēm. Bez iepriekš GPS iekārta ielādētas kartes, ko piedāvāja organizatori, nezinātājiem trasi pieveikt precīzi nemaz nebūtu iespējams, ja vien neizdodas turēties kopā ar pašiem čehiem.
Ir ļoti rūpīgi jāizlasa kādā līmenī pasākums ir organizēts, jo to, ka tā būs sava veida orientēšanas, neviens no mums neiedomājās un pat lasot 2011. gada sacensību aprakstu no franču dalībniekiem, tāda doma pat prāta neienāca.

Komentāri uz šo pasākumu atskatoties pēc gada.
Šāda te retrospektīva ir ļoti vērtīga un nepieciešama. Citādi nemaz nezini, ko esi izdarījis, ko tas Tev un varbūt arī apkārtējiem ir devis un vai vispār kādreiz vēlies ko tādu darīt vēlreiz.
Prāgas nevainīgais simtnieks līdz šim brīdim ir vienīgās sacensības, kurās ir nācies izstāties un diezgan apdomīgi izstāties. Uz šo brīdi tā ir arī garākā manis pieveiktā distance un garākais trase pavadītais laiks (un vēl 10h kas pirms tam pavadītas pastaigā pa pilsētu). Tā arī līdz šim nav nācies pieveikt 100 km vai piedalīties sacensībās, kur kontrollaiks sasniegtu 24h vai vairāk. Ir gan padomā, ka varētu sākt ar 24h EČ rogainingā nākamgad Igaunijā, ja karta ļjažit un savāksies komanda, jo jāpiesakās līdz 2014. gada sākumam uz šo pasākumu.
Saistībā ar Prāgu nav arī palikusi nepadarīta darba sajūta, jo uz tik skarbu pasākumu otrreiz es brauktu tikai tikpat laba kompānijā ar cerību, ka paveiksies nepiedzīvot arī tik skarbus laik-apstākļus. Lai arī trase katru gadu mainās, tas tomēr nav Monblāns, kur ir pavisam cits organizatoriskais līmenis. Monblāns starp citu vēl nav nogaršots.

Trases marķējums.

2013. gadā trases garums sasniedz jau 145 Km. Pasākums notiek jau 20 reizi. Trase katru gadu mainās. Izskatās pēc starta saraksta, ka šogad Prāgā bijis tikai viens letiņš.

Garmin fails: http://connect.garmin.com/activity/413411216 Tiesa visu distanci pieveica Vilmārs un Andris no mūsu piecotnes, kad trīs no mums pie 95 Km izstājās un atdeva GPS pulksteņus izturīgākajiem.

http://www.dalkovepochody.cz
*Pražská Stovka - tulkojumā no čehu valodas - Prāgas simtnieks. Tiesa kā redzams jau krietni vien garāks par 100 km laika gaitā kļuvis.

Skats dodoties otrajā posmā.

Īsa pamācība - rogainingā (iesācējiem)

"Upē naktī pīles kliedz.Un tu arī neiemiedz!Tāpēc jau, ka nevar zināt, kāpēc.

Varbūt, ka ir ņemts par daudz,

Varbūt, ka par maz ir ļauts,

Un varbūt par maz ir arī sāpēts."

Pirms kāda laika ap sēņu laiku bijām ar Imantu un Artūru mežā uz Tautas rogainingu. Par to tad beidzot ir laiks pastāstīt sīkāk, jo mežā ar karti uz 8h bijām pirmo reizi.

Turpmākais ievads rakstīts pirms starta dienas.
Pusnakts. Pēc 7 stundām jāceļas un jādodas 8h garā pārgājienā pa pierīgas mežiem, purviem, pāri grāvjiem, upītēm, strautiem un gar ezeriem. Vienā vārdā orientēšanās ar maršruta plānošanu jeb rogainings. Komandā (Maratons Post Scriptum) pulcējušies trīs vīri, kas gan brauc ar velo, kāpj kalnos vai arī mēdz uzskriet kādu pusmaratonu dažas reizes gadā. Kā jau noprotat, tad nekāds augstas gatavības līmenis mums nav. Nedēļas sakumā pasēdējām ar pieredzējušu rogaininga speciālistu un ieguvām daudz jaunas zināšanas, lai uz starta stātos vairāk sagatavojušies un mazak kā zaļknābji.

Svētdienas rītā modinātājs nozvana ap 7:00. Pēc 10 minūtem nolemju, ka tomēr jāceļas. Jau 7:35 esam ceļā. Plānojām sacensību vietā būt 8:00, esam 8:20. Aizejam piereģistrēties. Blakus mūsu piesietajam pajūgam piebiedrojas Artūrs ar Ingu. Arī iešot mežā, bet tāpat kā mums groziņa līdzi nav. 8:45 saņemu 3 kartes un jožu uz mašīnu pajūgu uzsākt plānošanu. Reāli plānošanai ir minūtes 35, jo ir attālums no mašīnas līdz sacensību centram. Un plānošana sevī ietver labākā maršruta atrašanu un tā replicēšanu uz biedru kartēm, kas jau tad aizņem vien dažas minūtes vairs. Un 9:30 tiek dots starts un viss bars no starta vietas pajūk uz visām četrām debespusēm. Mēs ar tā kā esam gatavi doties uz labākajiem sēņu punktiem.

Plāns: 30 kontrolunkti 168 punktu vērtībā
~32 km distancē pa gaisa līniju.

1. KP 31 - Sanāca riktīgs tesiens sākumā, jo viss notiek pa ceļu. Skatāmies ko dara citi, kur dodas. Kad ceļš beidzas tad ejam iekšā mežā. Jau pirmās lāmas, bet kājas vēl sausas. izejam precīzi uz KP, kas atrodas uz stigas.
2. KP 84 - Šis jau ļoti vērtīgs punkts, bet diezgan tuvu starta vietai, tāpēc tur noteitki ir kāda grūtība paredzēta. Viss jau sākās ar to, ka mežs pielijis un stigas vairāk izskatās pēc grāvjiem. Arī pats punkts kā izrādās atrodas kārtīga grāvja otrajā pusē, uz kuru tad kā nu mācējam tā līdām pa pāri nokritušajiem kokiem. Ilgi sanāca meklēt un sākām atpalikt no grafika, kā arī kājas jau slapjas. Te nu Aivara ieteikumu nespējām ievērot jau pirmajā stundā.
3. KP 72 - Beidzot uz meža ceļa. Diezgan skaidri sapratam, kur esam un dodamies iekšā gar izcirtumu uz KP. Ātri sapratu, ka skrienam ne pa īsto meža grāvja malu. Grāvju jau mežā nav viens vien. Pats KP nelielu grāvju krustojumā, kur jau skaisti izbradātas bebru, ziloņu un mamutu takas. Esam tur kopā ar vēl vienu komandu. Pēc tam jau atkal viss klusu.



Imants forsē grāvi. Man bija līdzīgas situācijas.

4. KP 58 - Te gar laukmali (tikai meža pusē) tiekam uz grants ceļu. Pēc Artūra tempa redzu, ka beidzot jāteš. Par laimi tomēr nekāds sprints nav un mierīgi aizskrienam līdz nākamajam punktam izcirtumā.
5. KP 41 - Saorientējamies kartē. Tiek ieturētas pirmās pusdienas batoniņa veidā un pa meža celiņiem skriets tālāk, cenšoties nenomaldīties maģistrālajos krustojumos. Šo punktu paņemam diezgan vienkārši. Jau ir kopīgs viedoklis, ka metam vienu punktu ārā, jo pēc kartes izskatās, ka varētu atkal ieberzties uz bebrāju un pazaudēt laiku. Tāpat jau atpaliekam no grafika.
6. KP 63 - Te jau pamainās reljefs. Parādas pirmie kāpumi un kritumi. Bet punkts pie bērza. No ceļa skrienot uzreiz jau bija nojaušams, ka jābūt pie lielākā koka jaunaudzītē.
7. KP 87 - Šo punktu ņemam gan pēc stigām, gan azimuta un izdodas to raiti atrast. Esam arī netālu no dzelzceļa.

   

   Numurs ar laiku izkatās šādi.

8. KP 42 - Uz šo punktu arī ejam pēc azimuta un mežs ir diezgan skrajš un skrienams. Nonākuši jau izcirtumā brienam tuvāk punktam. Biedri aiziet pa labi, bet man nojausma liek palūkoties pa kreisi un bingo. Kad uzsaucu biedriem izrādās esmu arī painformējis kādu citu komandu par punkta atrašanās vietu. Te sākam apspriest kādas frazes jālieto, lai kodētu atrasto punktu.
9. KP 54 - Ceļā uz šo punktu arī vegli dodamies pa meža celiņiem. Satiekam pretīm skrienošo Nikolaju. Pats punkts tādā kā deguna galā. Īpaši skrējiena laikā leģendu nelasījām un apzīmējumi skaidrāki daudz vairāk nekļuva. Galvenais ir zināt kur Tu pats atrodies kartē.
10. KP 68 - Pusloks apkārt kaut kādam dīķim vai mazam ezeram un punkts pavisam netālu no ceļa. Skatam paveras kartējais izcirtums un arī vairākas pretīm skrienošas komandas, kur katra tomēr skrien nedaudz citā virzienā. Atkal jāuzēd. Laiks saulains un patīkams. Komandas noskaņojums arvien skrienošs pēc 3h.

    

    KP 46 Kāds atstājis ragus.

11. KP 71 - Pa taisnāko maršrutu dodamies uz laukmali. Sastopam lielu grāvi, bet netālu arī dambis, lai tiktu pari un tad jau uz lielākas nozīmes ceļu. Izskrējuši uz ceļa sapratām, ka priekšā atkal plats grāvis un jāpaskriet nedaudz atpakaļ, lai tiktu tam pāri. Te jau atkal ziloņtakas ved pareizajā virzienā. Sastopamies ar kārtējo komandu pie paša KP.
12. KP 82 - Pēc šī punkta paņemšanas jau ceļš ved "mājup" jeb vairāk aju atpakal uz starta centra pusi. Esam kartes tālākajā punktā. Redzam kā pa taisno pari laukam brien viena komanda no KP uz kuru dodamies. Mēs gan dodamies par zemes ceļiem cauri mežiem un izcirtumiem. Sastopam atkal pa kādai komandai pretīm skrienam. Karti azotē iespiedis to uz brīdi pazaudēju, bet labi, ka Imants no aizmugures šo faktu pamanīja. 
13. KP 56 - Šajā punktā sastopam pretējā virzienā skrienošos Artūru un Ingu. Pats punkts nelielā biezoknī, bet nebija ilgi jāmeklē. Sekojām pieredzejušiem rogaineriem un atradām.
14. KP 64 - Tālāk kalniem un izcirtumiem pari. Punkts ieslēpts kādā no kara laiku bunkuriem.
15. KP 77 - Te kaut kāda apdzīvota vieta. Punkts atkal nāk viegli, tikai lai tiktu uz nākamo lieki gar žogmalēm lodājām, kas paņēma savas 5 minūtes laika, bet arvien varējām priecaties par to, ka esam uz slēpošanas trases, kuras informatīvos uzrakstus pamanījām jau kādu labu laiku atpakaļ.
16. KP 46 - Ar šo punktu atkal jautrība ar gravja šķērsošanu pa diezgan smalkas konstrukcijas metāla tiltiņu.

    

    4x4 ka tik uz priekšu.

17. KP 78 - Šis punkts pēc tās atpūtas beidzot viesa kādu interesantuma dzirksti pasākumā. Ceļš uz punktu vienkāršs - pa ceļa malu līdz pareizajam izcirtumam un tad līdz izcirtuma tālajam galam. Es iebridu izcirtumā ātrāk par biedriem un sastapu bebru apdzīvotu un uzplūdušu grāvi. Pēc 5 minūšu meditācijas grāvja malā mainot kājas un domājot par lēcienu, tomēr nolēmu, ka uz priekšu būs labāka vieta, kur droši šķērsot gravi un tā arī bija. Kad tikām līdz punktam, tad jau pēc takas norādēm to atradām veigli.
18. KP 86 - Un te sākas foršākais, jo mežā ir gan izcirtumi, gan dumbrājs. Un te nu arī pirmo reizi nesaprotam kurā izcirtumā esam iznākuši. Sanāk neliels līkums. ātruma nekāda, jo jāiet pa mežu un jāšķērso grāvji. Bet toties kāds klusums un kādas ainavas. Kad beidzot sazīmējām kur esam, tad arī punktu nav grūti vairs atrast. Tālāk jau atkal pa stigām.
19. KP 47 - Priekšā atkal neliels grāvis. Var redzēt, ka esam pie pareizās takas, jo ir gan sameistarots tiltiņš, gan atbalsta nūjas jau abos krastos. Pats punkts aŗī no visam pusem piebradāts un sekojot nelielam kāpumam dodamies tālāk. Es pat nedaudz izkustināju kajas izskrienoties tā paātrāk.
20. KP 75 - Šo punktu atrodam starp cirsmām meža joslā, tiesa gan ne bez meklēšanas. Mežs gan skrajš un tas ļauj operatīvāk atrast punktu izķemmējot lielāku platību. Te novērtējam situāciju un nolemjam trīs punktus no plāna atkal izņemt ar cerību, ka tad izdosies paņemt rezerve atstātos punktus, kas ieplānoti, ja nu apsteidzam grafiku. Tā nenotika.
21. KP 88 - Nez kāpēc pie punkta pielīdām no biezokņa puses un tikpat taisni arī no punkta izgājām, kaut gan lieki 100 metri būtu ietaupījuši mums vairākas minūtes.

    

    Kad beidzas pārtika arī karti nesmādēju.

22. KP 48 - Kas nu tur par apdzīvotu vietu bija neatceros, bet kad tikām mežā, tad pirmais jau kas iepriecināja ir pielijušais mežs. Nu neko - mēs meklējam apkārtceļu, līdz tādu atrodam un esam uz pareizās stigas, kurai malā ir arī diezgan plats grāvis. Ar to nepietika, jo tiekot līdz KP, tas atrodas stigu un grāvju krustpunktā un atrodas grāvja otra pusē. Novērtējam situāciju un pēc neveiksmīgas tilta būves atrodam citu ceļu un tiltu. Ir gan redzams pēc melnās strīpas zaļajās dūņās, ka kāds te drosmīgi bridis pāri.
23. KP 73 - Ar šo punktu nav labāk. Esam riktīgā purvājā. Mamutu takas gan vēl tikai dubļainas, bet sasniedzot punktu esam diezgan lielā slapjumā. Novērtējot situāciju  un azimutu pa pielijušu mežu, kur ūdens sniedzas pāri potītei brienam uz nākamo un vienu no pēdējiem KP. Uzdevums šobrīd ir izbrist no brikšņiem. Sanāca kādi teju 2km vienkārši noiet pa applūdušu mežu līdz atkal tikām uz ceļa.
24. KP 52 - Novērtējam pieejamo laiku un dodamies uz šo punktu un tad vēl vienu citu, jo pēc plāna galvenokārt jāsasniedz finišs bez soda minūtēm. Īpaši skriet negribās, bet ir skaidrs, ka KP ir neliela izcituma sūrī. Mežā, gan tāds viltīgs sūnu grāvis un gandrīz tieku pie slapja piedzīvojuma.
25. KP 32 - Izskrējuši uz celiņa dodamies pa to, lai pēc iespējas mazāk pēc tam pa mežu uz KP jāskrien. Šis KP arī diezgan daudz ticis apmeklēts un bez mums uz pēdējo vakarēšanu turp ierodas arī citas komandas. Skrienot uz šo punktu izmetam no plāna vēl vienu 3 punktus vērtu KP, jo tas arī atradās diezgan slapjā apvidū un iespējams nebūtu tad paspējuši kontrollaikā, jo jau ceļš uz finišu bija tāds gauss. Vienīgi Artūrs skubināja pēdējos metrus paskriet, kaut ar finiša telts jau pārredzamā attalumā.
26. Finišējām ar kilometru ziņā pieveiktu maratona distanci.
    http://connect.garmin.com/activity/397400290

Finišā ātri dodamies pārģērbties. Nez kāpēc man nav maiņas apavu, bet ir sausas zeķes maiņai. Tā nu atkal tiek sameklēti maisiņi, kurus ievilkt starp zeķēm un apaviem. Šādu scenāriju jau piedzīvoju MTB maratonā Apē. Tad dodamies novērtēt savu sniegumu statistikas ailēs un izrādās ir diezgan labi. Vēl nedaudz padiskutējam ar citiem, bet tā kā metas vēsi dodamies diezgan ātri uz mājām.

Īsts ezis.

Dienas rezumē:

• Satikti noskrienieši arī rogainingā.
• Nelasot leģendu var diezgan labi orientēties. Leģenda noder, ja esi uz vietas, bet punkta nav.
• Jāmācas eero-foto kartes labāk saprast, jo tas ko uzskatījām par stigu bija plats grāvis. Jo tumšāk un zaļāk, jo trakāk.

Šī bija laba pastaiga mežā pirms krietni skarbāka pasākuma, kas sekos pēc nedēļas. Par pastaigu to grūti nosaukt, jo tika jozts lielāko daļu laika un slapjās kājas arī nekādu prieku nedeva. Patiesībā skrienot bija labāk nekā ja būtu jāiet ar slapjām kājām. Skrienot ir siltāk. Pēc sportiskas nedēļas nogales atlika vien atjaunot spēkus, izžāvēt zeķes un posties ceļā uz Somiju - ezeru zemi. Bet rudens garajos vakaros sāksies trases analīze, lai izkalkulētu iespējami labāko maršrutu un nākamreiz spētu sasniegt labāku rezultātu. Bet vispār jau patīk ilgi un gari pastaigāties pa mežu ar kādu konkrētu mērķi.

Plāns ar korekcijām un gala iznākumu.

Mani ieteikumi rogaininga jaunpienācējiem ...

1. Izpētiet sacensību dienas laika prognozi, lai nepaņemtu ko lieku, vai tieši otrādi - neatstātu mājās kadu derīgu apģērba gabalu. Ja varat panemt līdzi vairāk un tad izlemt ko ģērbt uz vietas, tad tā arī dariet.
2. Kartes locīšana. (ja izmantojat uz vietas izsniegto plēves kabatiņu, tad piemērojiet karti tās izmēriem, lai pārredzētu lielāku laukumu)
3. Lasiet leģendu.
4. Izlasiet nolikumā cik liela ir karte pēc izmēriem, lai paņemtu līdzi atbilstoša lieluma, korķa tāfeli vai dubultu kartona paliktni, kurā iespraust pinus. (Redzeju pat vienai komandai saliekamu galdiņu uz kura uzlikt karti)
5. Izlasiet nolikumā kartes mērogu un sagatavojiet laicīgi diegu ar kilometru atzīmēm. Vislabāk, ja kilometrus nevis atzīmē, ka mezglus, bet pielīmē ka mazas lapiņas.
6. Ņemiet līdzi kompasu. Azimuta zināšana noder.
7. Lieciet kartē laika atzīmēs, lai varētu sekot līdzi kā izpildās plāns.
8. Laminētam kartēm nolīmēt malas ar skoču lai ūdens nesūcas pa malām iekšā. (šis ieteikums jau no Cēsu rogaininga, kad lija lietus)
9. Par apģērbu. Cēsu rogainā kaut kur esmu skrienamūzas uz kada zara saplēsis, ka pats pat nepamanīju līdz mājās tās apskatīju. Varbūt ir vērts uz meža briksni neņem līdzi ļoti kritas skrienamās bikses, jo hi-tech bikses ar diegu un adatu salāpītas vair snav gluži hi-tech bikses.

Idejas plānošanai:

1. Likt punktu vērtībām atsevišķas krāsas pinus.
2. Plānot divas kartes ar diviem diegiem un tad saskaitīt savākto punktu summu un analizēt maršruta grūtību un punktu vērtību.

Gatavi sēņošanai.

P.S. Nikolaja (3. vietas ieguvēja) komentārs pie Edmunda 'vorkauta' paneļdiskusijas, kur daži izteica pieņēmumus par to, kas priekšdienām katram jāmācās - "Tur nav ko mācīties. Jāmauc!" Tāpēc, ja ir āķis lūpā, tad ir jāmauc mežā iekšā.

* Izmantoti foto no pasākuma organizatoru lapas un Artūra, no kabatas ārā krītošā telefona, kas fiksējis spilgtākos pārgājiena momentus.

Ko saka lapsa? - Cēsu rogainings 12h

Skriešanas sezona noslēdzās jau ar Ozolnieku pusmaratonu. SKM tika vērots no malas un vispār jau likās, ka varētu sākt sildīt dīvānu, ja vien man tāds mājās būtu. Bet tā kā noskrien.lv kalendarā laiku pa laikam ielūkojos un tur paradās pa kādam interesantam notikumam, tad fakts, ka vēl šogad ir iespēja pamēģinat jau 12 h rogainingu un iegūt orientēšanās pieredzi naktī likās gana vilinošs, lai par savu interesi pieticīgi izteiktos diskusiju sadaļā, kas beigu beigās noformējās, kā 3 cilvēku komanda Mix grupā ar nosaukumu - "Eža kažociņš".  Es, kaimiņš Kristaps un LāsmaO.

Nekāda atpūta sestdienā doties uz rogainingu nav. Pa nakti bija samēra slikts naktsmiers un agri no rīta miegu patrauceja uz ielas aurojošā tauta. Tā nu ar nedēļas laikā uzkrātu un uz tās beigām pieaugošu miega trūkumu (kuru saldi izgulēšu uz svētdienu) 6:00 atslēdzu modinātāju un devos brokastot. Viss pārējais, kas attiecas uz sacensībām bija sagādāts un sakartots iepriekšējos vakaros. Nedaudz pēc 8:00 jau esam Cēsīs. Sacensību centrs iekārtojies pamatskolā, kur jau valda rosība. Pārģerbjos un gaidu kad 9:00 tiks dots starts sacensību kartēm. Kartes novietotas pie skolas ārsienas. Jau pirmā maza sacensība ir to paņemšana. Komplektā 5 laminētas kartes (tas gan nenozīmē, ka lietus laikā karte paliek pilnība sausa), numuri, piespraudes, piemiņas lietas. Katram komadas dalībniekam pa kartei un vienu mēs izmantojam plānošanai. Tiek izmantota jau pielietota diedziņa tehnika un piespraudes, lai atzīmētu visus kontrolpunktus. Tādu dieziņu gan jasagatavo laicīgi. Tiesa mērogs bija pēc sākotnejā biletena informacijas, bet tas lietas būtību nemainīja. Šoreiz arī izmantoju jau iepriekšejā reizē pielietoto tehniku un katras vērtību grupas kontrolpunktus atzīmējot savā krāsā tā iegūstot labāk pārskatāmu kopainu par vērtīgo puntku atrašanās vietu. Kad maršruts saplānots un izdomāti alternatīvie maršruti, tad visi pārzīmējam plānu savās kartēs. Tad jau arī pulkstenis tuvojas 10:00 un dodamies uz startu. Apmēram puse distances būs pa gaismu un otra puse jau pa tumsu, kā arī kā jauka dāvana un veldze no Kurzemes tuvojas lietus, kas sola sākties ap 16:00 un līt līdz pusnaktij.

Sākotnējais plāns

10:00 Tiek dots starts gan 6 h, gan 12 h distances dalībiekiem. Lielās masas dodas DR virrzienā un mēs arī. Pirmos 2 KP var pat īpaši nemeklēt, bet skriet kopā ar masu.
1 KP - Nepagāja ne 10 minutes, kad esam klāt ar nelielu līkumu. KP novietots pie tornīša. Vēl jau esam pilsētā. Tālāk seko došanas uz Gaujas tiltu un izvēlamies taisnāko, bet ne ātrāko un lēzenāko maršrutu.

2 KP - Tas ir kāpiens vienā no pampakiem. Gana vienkārši un gana ātri.

3 KP - Kamēr uz šo skrējām paspējām vairākas reizes ielūkoties kartē līdz jau tikuši pavisam tuvu KP tajā iečekojāmies kopā ar vēl daudziem citiem dalībniekiem.

4 KP - Atmiņā palicis ar to, ka aizskrējam ar diezgan lielu līkumu, bet pats punkts atradās pampaka virsotnē.
5 KP - atradām jau veiksmīgāk, jo kartē redzamais un dabā redzamais sakrita.
6 KP - Tiek satikts pirmais un vienīgais meža dzīvnieks, kas 15 m attālumā un perpendikulāri mūsu skriešanas virzienam, skrējā meklēt savu ikdienišķo KP. Nav skaidrs versijas vai tā bija stirna vai alnis. Pašu punktu sasniedzām bez aizķeršanās un tas atradās ļoti ainaviskā vietā ar soliņu. Te arī pirmā mazā otro brokastu pauze ar graudu batoniņu. Šeit esam priekšā plānam par 30 minūtēm. Jā, saplānoju, ka gaisa līnijas ik piecus km veiksim aptuveni stundu.
7 KP - Uz šo punktu aizskrējām pa stigām nevis gar Gaujas krastu un sasniedzām to arī diezgan ātri. Šķiet ka Gaujas krasta gājēji ieradās pēc mums, kaut gan pirms tam tie bija redzami priekšā. Jāteic, ka pēdējie 4 KP līdz šim tiek sasniegti izbaudot ļoti mainīgu reljefu un augstuma metri arī krājas ļoti raiti. Par 12h rogaininga distances pieveikšanu Cesu pusē var mierīgi piešķirt 1 UTMB kvalifikācijas punktu.
8 KP - Tas atradās kāda izcirtuma ieplakā. Te piepildījās stāsts pat to, ka tā tu skrien un skrien, bet nevienu citu īsti neredzi un tad kā esi pie KP tā no krūmiem lien ārā cilvēki, kā vien tevi vien būtu gaidījuši.

9 KP - Šo nācas kādu brīdi pameklēt, jo pa briksni aizšāvam kādus 100m tālāk nekā vajadzētu. Arī projām tikt nebija vienkārši, bet kad jau tikām uz ceļa, tad varēja paskriet.
10 KP - Šis punkts atrodas kārtējā kāpuma virsotnē. Ceļš līdz punktam veda gar kapiem un mazu daļiņu Raiskuma. Pēc šī KP arī sasniegts ūdens punkts, kas ir nostāk no meža ceļa un kur nolikta liela muca ar ūdeni un mucai, kas ir ar vāku, ir pievienota krūzīte. Padzeramies, uzēdam, papildinām ūdens krājumus un dodamies tālāk, jo tulīt jau diezgan stāvs kāpums ar nākamo KP tajā.
11 KP - Arī šim punktam dažus metrus paskrējām garām, kad, sekojot grupiņai, nemaz nepamanījam, kā viņi raiti piestāja, lai atzīmētos KP. Pēc tam seko noskrējiens pa pakalnu uz leju un pāri šosejai uz nākamo punktu.

12 KP - Jau kārtējo reizi kartē iezīmētais dabā nav atrodas, bet ar niecīgu līkumu atrodam arī šo punktu, kas ir diezgan skrajā mežā.
13 KP - Uz šo punktu arī veda daudzi ceļi kartē un ar rūpīgu ielūkošanos kartē, tikām uz pareizā no tiem. Šis KP mums arī kā lemšanas punkts par to vai doties cauri mežiem tālāk uz otro tiltu vai doties atpakaļ uz pilsētu. Esam vien 3h un 40 min trasē un nevilcinoties dodamies tālāk ņemt vērtīgos punktus talākajos trases punktos. Tam jau iepriekš bijām gatavojušies līdzi uzreiz ņemot lukturus un papildus drēbes.

Neliela atkāpe

"Bebru" takas īpaši daudz nebija iemītas, bet to, ka kāds ir devies tajā pat virzienā kurp mēs, varēja nojaust. Un patīkams moments bija tas, ka pieskrienot pie KP nebija jādomā vēl vai Tev pie tā būs jāpeld vai jālido, jo no Magnēta pieredzes palicis atmiņā ka tas, ka esi KP nenozīmē ka tas neatradīsies 2m plata grāvja otrā pusē.

14 KP - Skrienam pēc azimuta jo mežs to atļauj. Tiesa pie izšķirošā pagreiziena atkal jau aiznesamies 100 metrus par tālu, jo dzīvē pēdējā kartē atzīmētā stiga netika pamanāma. Punkts atrodas dīķa galā un lai tam piekļūtu jāpalien pa nelielu bebru dambi. Ceļā uz šo punktu satiekam arī Gandra komandu, kas kā šķiet skrien pa karti pretējā virzienā nekā mēs.

15 KP - Lai arī uz punktu jāskrien paralēli pakalnam, tad izdodas sadalīties. Kristapu paturu redzamības attāluma, bet Lāsma devās jau uz pakalna otro pusi, lai meklētu KP. Laiku pa laikam sasaucāmies, līdz pienāca tas brīdis, kad Lāsma vairs neatsaucās. Apstājāmies un kādu brīdi saucām līdz Lasma atradās un atradam arī KP.
16 KP - Beidzot sāk līt. Ne tā stipri, bet ar laiku tas viss tiek līdz "kaulam". Ceļā uz šo punktu skrējām pa meža celiņiem un šķersojām arī palielu upīti, kur gandrīz šķīros no sava kompasa. Uzreiz atradām lielu egli, kurai var parrāpties pāri. Pie paša KP ieradamies kopā vēl ar kādu komandu. Ar viņiem kopā devāmies arī uz nākošo KP.

17 KP - Te nu ceļā atkal jāšķerso tā pati upīte. Kristaps pirmo reizi izmērcēja kājas upes ūdeni. Arī pašu punktu kopā ar satikto komandu meklējam diezgan ilgi. Un nolēmuši iziet līdz atskaites punktam, lai sāktu no jaun, pa ceļam KP tomēr atradām. Atkal seko upes šķērsošana, kuras laikā Kristaps aizpeldina savu karti, bet izglābj leģendu. Trasē pavadītais laiks ir 5h un 30 min.
18 KP - Ceļā uz šo punktu ieraugot dažu labu kāpumu atcerējos Somijas sacensību finiša kalna pēdējos metrus. Stāvums nenoliedzami tāds pats. Šķērsojām arī kādu lauku un izbridām uz meža ceļa netālu no Gaujas. Uz KP tad diezan raiti skrējām un tikai intuīcijas vadīti piestājām ainaviskā vietā, kur tad arī paveicās uziet punktu. Nākamais pieturas punkts ir tilts pāro Gaujai uz kuru bridām cauri sausam purvājam un briksnim. Pie tilta seko pauze ar ēšanu, pārģerbšanos un arī lukturu izvilkšanu.
19 KP - viens no malējākiem punktiem kartē. Ja aizskrien pa tālu, var iziet no kartes. Pēc azimuta arī tiek uziets pirmais KP jau tumsā.
20 KP - Šī punkta apkārti nedaudz jau zinu un ceļā uz to arī ieraugām Ramatu klints daļu, bet pats punkts gan nenāca viegli, jo bija ieslēpies eglītēs. Diezgan ilgi to meklējam. Lietus arī kā likās tikai pieņemas spēkā. Beidzot arī es jutu, ka ūdens ticis cauri manām zeķu kārtām.
21 KP - No sākuma jau jatiek ārā no meža un tad pa ceļiem un takām jāpiekļust nākamajam KP. Kad beidzot esam noorientējušies, tad atkal izdodas pazust netālu no Ērgļu klintīm, bet punktu atkal veiksmīgi izdodas atrast. Tagad vēl tik 2 KP un tad pitstiops sacencību centrā un tad atlikušais laiks pa Cēsu pilsētu.

22 KP - Šo atradam diezgan vienkārši. Te arī nomira Lasmas prožektora pirmais akumulators. Tad jāapiet ūdensšķērslis un uz pilsētu.

23 KP - Nesaprotamā kartā aizskrien pa taisnāko ceļu nekā domājām un esam pilsētā, kur tad atkal pie kapiem atrodam punktu virsotnē pie kāda koka. Un tad jožam uz starpfinišu. Arī šeit izdevās aizskriet ne pa taisnāko ceļu. Starpfinišā nedaudz iestiprinamies, kaut ko pārvelkam no drēbēm. Es no somas izmetu lieko svaru, iedzeru tēju un ar Kristapu uz ātru roku saprlānoju pēdējo 90 min. trasi. Jāsavāc vēl 4 KP pēc plāna, kas arī izdosies.

Atkāpe

Sanāca pa baļķiem šķērsot upītes vismaz kadas 5 reizes un vienmēr atradās, kāds koks, kuram pāri ar atbalsta kārti varēja tikt. Lai arī paskriet raiti var arī pēc 9, 10 un pat 11 h sacensības, tad psiholoģiski ap 6 h jau vairs skriet negribas un ir jātaisa pārskrejieni, kas mijas ar raitu un ātru iešanu - rogaininga solis. Kad vakarā izmirkuši kādu brīdi uzskrējām, tad kļuva siltāks, bet meklējot KP parasti atdzisām.

24 KP - Punkts slēpošanas trases galā pie pacēlāja staba. Sasniedzām punktu diezgan ātri, jo pilsētā jau skriešana vairāk vai mazāk pa asfata ceļiem.
25 KP - Atradās krietnu gabalu no iepriekšējā punkta un bija jāiebrien atkal nelielā laukā. Arī pats punkts atardās aiz koka, kā rezutlātā atstarojošie elementi nedarīja savu darbu no tās puses, no kuras tos apspīdinājām ar gaismu.

26 KP - Ceļā uz šo punktu sanāca arī parunāties ar ieinteresētajiem vietējiem, kuri vēlējās uzzināt ko mēs īsti darām. Punkts atrasts un tagad vēl tik viens palicis.

27 KP - Lai arī izskatījās viegli, tad pamanījāmies aizskriet tā, ka kādu brīdi nesapratām, kur īsti kartē esam, kaut gan punkts ir pie pašas Cēsu pils. Beigās jau sapratām un atradām.

Finišs - Tad nu vien atlika kā finišēt. Skola ir diezgan paliela un iekļūt var no 4 pusēm, tāpēc pie finiša arī ieskrējām no sākuma pa nepareizo pusi. Un vēl jau pēdejais check-in pie finiša KP un tad tik nodot identus un uzzināt rezultātu.

Pēc finiša sekoja duša, kārtīgs saļankas sķīvis un uzvarētāju apbalvošana. Pēc tam uz mājām, kur ātri vien atkritu gultā kārtīgam miegam.

Ja runā par kļūdām, tad viena lieta, ko aizmirsu Kristapam pateikt, kad palūdzu viņam sazīmēt maršrutu arī manai kartei, lai nezīmē līnijas savienotas, jo tā bieži bija grūtī kartē saprast, kas ir domāts, ja tam pāri parzīmēts ar marķieri. Vislabāk arī izmantot ne melnas krāsas marķieri un zīmēt ar raustītu līniju. Tā vismaz kartē neaizkrāsosiet ciet kādu butisku detaļu.

Secināju, ka skriešanas ūziņām gadījie ssaķerties ar kadu zaru, jo ieplīsīs neliels caurums. Karte vēl žūst un drēbes arī. Pasākums bija ļoti foršs un arī komanda turējās lieliski. Gaidu nākamo gadu un nākamās sacensības.

Statistikas daļa:
Paņemto KP sadalījums
4/10 - 2 puntku vērtībā = 8 punkti
4/10 - 3 puntku vērtībā = 12 punkti
6/10 - 4 puntku vērtībā = 24 punkti
6/10 - 5 puntku vērtībā = 30 punkti
7/10 - 6 puntku vērtībā = 42 punkti
-------------
27KP jeb 116 punkti no (50KP jeb 200 punktu vērtībā) Laiks trasē 11h:47m:10s

Distance 44.7 Km pa gaisa līniju no KP līdz KP
66.7 Km - reāli dzīvē noskrietais, kas ir 49.2 % uzcenojums gaisa līnijas distancei un 14 vieta kopvērtējumā no 52 komandām.

Izdzēru es 1 l elektrolītu dzēriena un 1-1,5 l ūdens. Apēdu kādus 10 dažādus graudu batoniņus. Ar to pietika, lai nebūtu nevienā brīdī nespēks.

Secinājumi no 12 h rogaininga: 

• 24h rogainingu vēl negribas izmēģināt. 
• Rogainings patīk, dēļ iespējas pašam saplānot maršrutu.
• Vairāk jāiepazīstās ar leģendu.
• Vēlams izlasīt visu pieejamo informāciju par sacensībām - nolikums, informācija, KP leģendas un apraksti - tā var uzzināt kādu butisku niansi par ko neesi iedomājies.
• Nepieciešams sasaukties, lai nepazaudētu komandas biedrus.
• Kompasu vajag tādu, kas netraucē. Man ir īkšķa liekams un lielākoties tas netraucē, bet pastav tomēr iespēja tam nomaukties un pazust (arī īkšķis ātrak nosalst pat zem cimda). ērtākais šķiet ir ar roku liekamais, bet to nav tik ērti atkal pēc kartes noregulēt uz vajadzīgo azimutu un vēl ir kaklā karama versija, kas varētu traucet brīžos, kad skrien ātri. Kurš piemērotāks, grūti pateikt.

P.S. Par pirmo rogaininga pieredzi 8 h garumā lasiet drīzumā ... (raksts aizvien tapšanas stadijā)

Priekuļu mini-trail. Vēl ir laiks.

Saullēktā klusi, klusi, kūp zeme pielijusi. Ir vasara.
Es savu rīta vēju vēl sapnī sameklēju, vēl, sapnī vēl.
Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks,
Rudens tāls vasarai pieskāries

Līdz pirmai rudenssalnai mums jātiek Sauleskalnā, mums jātiek vēl.
Tur būsim tuvāk saulei un tuvāk mīlestībai, mēs būsim tur.

Priekuļos kompaktā sešu kilometru aplītī tiek piedāvats pariņķot un noskriet treila skrējienu. Kungiem 4 apļi, dāmām 2 apļi. Pasākums notiek jau otro gadu un šogad sapulcēja krietni vien par reizēm 3 lielāku dalībnieku pulku. Svetdienu solija lietainu, taču ierodoties no lietus nebiaj ne minas un no 11:00 atliktais starts uz 11:25 lietus iespēju nepalielināja. Pēc trases shēmas aplūkošanas īsti skaidrība man neradās kur un kāda virzienā skriet, tāpēc  jāskrien vien būs lēnākā tempā aiz kāda, kurš trasi zin. Kopā ar skrējējiem stratē nūjotaji, kuri mazaka aplīti (~3,7 km) 3 h limita ietvaros var nūjot uz nebēdu. Startp citu arī 6 km aplis sastāv no diviem mazakiem apļiem, tāpēc ar nūjotajiem nāksies tikties katrā aplī.

Diena ir samēra silta un par numuru kalpo krekls, kādu dod slēpotājiem. Vēl ir aŗi ap kāju čips.
Tā nu ļoti ilgi garumā nevelkot tiek dots starts n dodamies pļavās un takās. Jau pirmajos metros pamanu, ka takas malas uzrakuši mežcūči. Un tad pēc pagrieziena uzreiz pirmais mazais kāpums, kura raiti izdodas ar svaigiem spēkiem uzskriet. Škiet ka kādā brīdi pat manīju kādu saules staru, tāpēc takās varēja baudīt rudenigu krosiņu. Bet nu atpūta nekāda nebija. Lēzenās nogāze satklāju, ka spēju atri lidot uz leju. Bija ļoti īsi asfalta posmi un katra no mazajiem apļiem saskaitiju pa diviem tiesnešiem. Pirmais aplis paiet izpētes režīmā, lai iepazītu apli. Pēc iena noskrejiena lejup seko neliels kāpums pēc pagrieziena par 150 gradiem. Tad mežā ir neliels posms, kurā uz takas mētājas vai nu sadrupināti sarkanie ķieģeļi vai dakstiņi. Īss bet posms, kurs liek uzmanīties.
Tad seko noskrējiens uz palkano posmu un tad jau pagarš uzskrējiens Saules kalnā. Kamēr kāpu kalnā atcerejos dziesmu "Vēl ir laiks", kuru dungoju pie sevis ik apli, kad tiku līdz Saules kalnam. Tā jau ir, kad grūtības klāt, klāt ir aŗī dziesma un uzreiz vieglāk tikt ar tām galā. Kalna virsotnē ceturtais tiesnesis un var ripinat garu gabalu uz leju. Tad jau esi nonāc starpfinisa zonā. Vēl tik jāšķerso neliela upite, kuru kā izreķināju šķērsoju katra aplī 4 reizes (kopā tad 16). Starpfinišā neapskatījos apļa laiku. To izdarīju kādu puskilometru vēlāk un secināju, ka ir tipri par ātru priekš manis (36 minūtes) un nākamo apli nolēmu skriet saudzīgākā tempā. Tagad arī nūjotāji saķerti un lielāka dala laipni palaiž garām. Vispār jāteic, ka pateicoties viņiem sajutos ka varu "lidot". Un vispriecīgāk bija sastapt dziedošās nūjojošās dāmas.
Otro apli izdevās pieveikt par kādam 2 minūtēm lēnāk, bet sajūtu ziņā likās jau labi vai arī ķermensi beidzot bija sapratis, ka jāskrien vien būs. Šoreiz testēju savu jauno dzeršanas sistēmu. Pirmajos divos aplos likās traucējoša un līdzi biju paņēmis tikai 2 (0,5 l) pudeles, kuras pat pilnībā neizdzēru. Bet sānu kabatinā ieliktā želeja, gan tika patērēta. Pēc otrā apļa sāku arī biežāk skatīties pār plecu, jo sāku arī apdzīt pa kādam nokusušam skrējējam un bija motivācija pozīciju neatdot. Atkal apdzenu pa laikam nūjotajus, domāju pa gaidamajam sacensībām un pārdomāju kā es tur tik garu gabalu noskriešu. Trešā apļa beigu daļā - Saules kalnā kāpjot, mani apdzen sacensību uzvarētājs. Kad jau biju uzsācis ceturto apli, kuru usāku bez somas, jo īsti jau uz 6 km apli to var neņem līdiz, jo dzerienus var salikt starpfinišā, dzirdēju kā finišē otrā vieta. Tā nu ar viegluma sajutu devos pedejā aplī. Kājās likās pasmagas un katra nopietnākā kāpumā soļoju augšā. Bet arvien izdevas kādu apdzīt. Tā nu lepnā vientulībā pieveicu pēdējos 2 km un finišēju paceltam rokām. 

Pēc finišā steidzu atgūt zaudēto šķidrumu, apēst ko atjaunojošu un devos uz pirti. Uz apbalvošanu bija klāt arī solītais lietus.

Kopumā mans GPS pulkstensi samērīja gandrīz 25 km garu distanci, kuru pieveicu 2h un 23 minūtēs. Vidējais temps zem 6 minūtem un 13. vieta grupā (15. kopvērtejumā). Ar laiku arī paveicas un karsti nebija, bet ļoti silts arī nebija. Kopumā patīkams skrējiens.

Skats, ko ieraugi, kad dodies izņemt numuru.

Galerijas Rīga Jūrmalas pusmaratons 2013

Šis būs kārtējais stāsts ne par skriešanu. Aiz muguras pirms nedēļās Valmierā noskrietais maratons uz 4 h turot tempu. Tā vien šķiet ka sevis pēc un rezultāta pēc es Valmierā gribētu vien skriet, kad maratonskrējēju skaits sasniegtu kādu pustūkstoti. Bet līdz tam laikam vēl tāls ceļš ejams un ir turpmākajiem gadien noskatīti maratoni gan Igaunijā (Tartu), gan Somijā (Helsinkos, Turku). Bet pirms gada kopā ar Artūru vēl pirms 8 no rīta devāmies ar velo Jurmalas virzienā, lai atbalstītu pusmaratona skrējējus. Pats neskŗeju pirms gada, jo biju apaukstējies. Tāpēc paņēmu todien līdzi divus termosus ar tēju, jo laiks nekāds siltais vairs ar nebija. Atbalstījām un devāmies pēcpusdienā mājup. Todien daudziem skrējējiem krita personiskie rekordi, ko nosvinējam vienā no Jomas ielas krodziņiem.

Šogad es atkal nolēmu neskriet, jo nākamajā dienā jāskrien Priekuļu mini-trail, kas pagājušo gadu arī gāja secen. Bet aizbraukt ar velo atbalstīt gan nolēmu. Šoreiz jau somas saturs optimāls. Viena puslitrīgā zaļā tēja. Un neilgi pirms 9 devos Jūrmalas virzienā. Šim skrējienam ir viens no ātrākajiem startiem - 10:00. Nedaudz pa ceļam līņāja un pez 5 minūtem 10 biju klat lai nofilmētu startu. Pēc tam sekoju līdzi trasē kluba biedriem tos atbalstot. gadījās aŗi beidzot uz plākšņu trotuāra pārsist cauru velo riepu. Bija neliela tehniskā pauze. Interesanti ka visas MTB sezonas laikā ar kameram problēmas neradās. Pēc finišā jūrmala bija krieti vēsīgs, jo pūta vējš un galu gala ir jau rudens. Un neviļus pusdienu sektorā atstaju savas velo acenes ar caurspīdīgajiem stikliem. Laiakm jau laiks citam modelim.

Tā kā vēl līņāja bet bija cerība, ka līt beigs, tad atceļā devos pa jau iemīto taciņu uz Vārnukroga balto kāpu, kura mīt klusuma ieskauts skats. Šoreiz paņēmu līdzi fototehniku, lai iemūžinātu (kamēr vien Gūgles serveri turēsies virs ūdens) pirms gada redzēto. Klusumu aizpildīja vējš un lietus, bet miers tur mīt.

"Klusums ir šeit, bet miera sajūta ir tur."

"Klusums ir šeit, bet miera sajūta ir tur." - tā es domāju braucot caur mežu no Priedaines uz Vārnukrogu, jo patiesībā jau skats, kuru es taisījos nobaudīt bija uz upi un meža posmu kurā es tobrīd atrados. Un pēc šī pitstopa pārmaiņas pēc nevienu priedi uz pleca šogad mežā nepaņēmu. Devos caur Spilvi uz Babīti. Pa ceļam atkal iekadrējot pirms gada ceļmalā redzēto simbolu.

Pagājušā gadā ieraudzītais QR kods arvien turpat. Kādu info tas sevī ietver nav zināms.

Rīgā iebraucu pa velocelinu gar dzelzceļu pie Imantas. Un pārmaiņas pēc izmetu citu loku pa rudenīgo Rīgu. Un arvien secinu, ka pilsēta ir interesanta savā arhitektūrā un pilsētvidē. Finišējot caur Lucavsalu un centrāltirgu velodatora rādījums ir 78.87 km. Diena škiet ir izdevusies un Rīgā spīd saule. ir jāuztaisa vakariņas, lai svētdien baudītu Priekuļu takas skrienot un aizvadot vienu no pēdējiem taku treniņiem (ar zīmīgu pozitīvo kāpumu summu) Somijai.

Šogad atadu sev vēl vienu klusuma un miera vietu.
Biju te dienu pirms Valmieras maratona un sapratu, ka arī 5.oktobrī
mani sagaidīs līdžīgs skats, tikai tas būs 900 km tālu prom.

Pludmales skrējiens Nr2.

"Var izklausīties mazliet jocīgi vai nepatiesi, bet skrienot, skrienot un skrienot tu visu tāpat nesasniegsi." (Prāta Vētra - Viss ir tieši tā kā Tu vēlies)

Viena no nedēļas nogalēm, kad esmu izvēlējies nepiedalīties sacensībās. Ir plāns doties Kurzemes jūrmalas apmeklējumā un tad paciemoties kādā no vējainajām pilsētām. Bet nedēļai skrienot savu gaitu sapratu, ka plāns nerealizēsies. Sapratu, ka palikšu Rīgā, tāpēc nācās domāt ko citu garajam treniņam. Uz brīdi apsvēru 50 km sacensības Daugavpilī, bet tā braukšana uz Daugavpili un apļošana, un asfalts tomēr neargumentēja šogad gana pietiekami. Otra ideja vienkāršāka - aizbraukt līdz Engurei un gar pludmali noskriet līdz Lielupei. Kopā 56 km.

Piektdienas vakarā sacepu kaudzi ar kartupeļu pankūkam, kuras tad bija man "pasta party" vietā. Nolēmu, ka jāizguļas un izbraukšana nevis 7:00, bet 9:20 no Rīgas. Soma un mantas sakrāmētas jau vakarā atbilstoši laika prognozei un iespējām trases malā, kādā no Jūrmalas ciemiem, uztankoties. Kaut gan tāpat paņēmu ar rezervīti. No rīta vēl brokastīs apēdu tās pašas pankūkas un daļu atstāju vakariņās, kad pēc finiša apetīte būs pavisam citos debesu augstumos. 9:20 biju jau autobusā, kurš veda uz starta vietu. Pa ceļam paklausījos radio SWH un guvu papildus iedvesmu skrējienam (Eminem jauno dziesmu Survival, par kuru uzreiz nodomāju, ka tā ir CrossFit sacensību dziesma, kuru spēlē stadionos, kuros notiek sacensības, cik nu par šo sportisko nodarbi dzirdēts), jo godīgi sakot nebija sajūtas, ka šodien būtu jāpieveic paredzētā distance. Bet diena saulaina tā kā nekādu šķēršļu, lai dotos ceļā. Pie Engures robežas izlecu vienu pieturu ātrāk, tāpēc nācās paieties kādu gabaliņu līdz startam. Engurē esmu pirmo reizi. Pretī nāk tūrisma informācijas stabs ar kuru apsveicinos un izlasu īsu Engures, jeb zušu ciema vēsturi. Starp citu esmu pavisam netālu no Latvijas trešā lielākā ezera - Engures ezera, kuram var apskriet apkārt, kādu citu reizi labā kompānijā.

Nonācis līdz molam uzņemu papildus foto, apēdu banānu, novelku vienu no liekajām kreklu kārtām, paziņoju sociālajos tīklos par piedzīvojuma sākumu un dodos ceļā.

Informācija par Enguri

Starta līnija. Pilns ar aļģēm no jūras.

Engures viens no diviem moliem.

Ceļš ved pretīm saulei - tieši uz dienvidiem (kā kanādiešu seriālā, ko reiz rādīja pa LNT). Pirmie 500 metri cauri niedrājam pa taku. Izskatās, ka cauri netikt, bet taku var atrast. Tad skatam paveras kādas 7 laivas, kuras noenkurotas turpat netālu no krasta. Laiku pa laikam krasta malā arī būs kāda laiva, kurai būs jāgriež ceļš. Pie 4 km pirmā urga, kura trauc savus ūdeņus uz jūru. Te arī nedaudz neskrienams, bet pārsvarā pamatne diezgan cieta un viļņi šodien tik bieži neskrien pie kājām apsveicināties. Pie 5km pamanu sauļojamies trīs meitenes. Pēc laiciņa nonāku pie ūdens torņa un kādas attālāk no juras esošas antenas. Pa kreisi kur paveras skats vien redzams Rīgas jūras līcis un līcīša beigas pie Ragciema bākas. Tur kaut kur būs pusmaratons, bet tagad tik jāturpina. 

Mazais jūras pūķis

Tur mežā ir liels pūķis.

Jau ap kādu 7 km izdodas arvien biežāk sastapt cilvēkus un krasts kļūst gan lēzenāks, gan platāks un nav jaskrien pa slīpo daļu, bet gan pa līdzenu un plakanu virsmu. Jau pie 10 km esmu Plieņciemā pie kāpas. Šajā vietā pirms gada nonācu, kad pirmo reizi mēģināju iekarot šo jūrmalas distanci dodoties ceļā vēl rīta melnumā pēc negulētas nakts. Par to arī var atrast stāstu manā emuārā. Nākamā urga kurai tieku pari vienā solī. Ceļš iegriežas vairāk uz austrumiem un no ziemeļu puses, no jūras var sākt just vēju, kurš visu laiku bija no mugurpuses. Nez kāpēc temps ir pieaudzis līdz 5:10-5:15 min/km. Tā aizskrien nākamie 5-6 km, kad jau sāku domāt par Lāčupītes šķēsošanu Klapkalnciemā. Šķiet pie Apšu ciema jūras krastā redzu lielisku vietu kur nonākt uz rīta kafiju vai nopelnītu alus kausu, kad no Lielupes pretējā virzienā varētu būt pieveikta maratona distance.

Pie Lāčupītes apstājos, jo šaurākā vieta ir 2m plata un kedas slapināt vēl negribu. Arī nost tās vilkt negribu. Bet to tak var pārlekt. Ar 30 metru ieskrējienu pietiek un esmu pāri, kaut gan piezemēšanas kājas papēdis nav sajūsmā. un tad pamanu trepes jūras krastā. Krasts lielākoties ir dažus metrus augsts un laiku pa laikam šādas kāpnes līdz Ragciemam vēl redzēšu daudz. Nolēmu, ka jāuzkāp un jāizlasa informatīvais dēlis. Noskrieti jau 17.68 km. Un tad Tavu pārsteigumu - esmu nonācis pirātu un laupītāju nostūrī un uz "gausās jūdzes". Te būs jāatgriežas ar ciskudrilli un jāizpēta rūpīgāk apkārtne. Starp citu pa augšu izskatījās, ka iet labi iemīta taciņa gan treila skrējienam, gan velo mīļotājiem.

Pirātu un laupītāju rajončikas - "Gausā jūdze"

Šo tik pamanīju lejup kāpjot.

Iekodis banānu un nedaudz pasocializējies dodos tālāk. Cilvēki sastopami ik pēc pus kilometra. Bet pludmale nav īpaši apdzīvota. Un jau pēc 23 km esmu sasniedzis Ragciema raga bāku. Skatam paveras Jūrmalas līcis, laivas Ragciemā un rodas sagurums. Tas laikam no ātrā tempa. Pa priekšu aizbrauc divi riteņbraucēji. Un tā nolemju nedaudz iepauzēt un atvēsināt kājas jūrā. Ideali - arī soliņš juras krastā uz kura piesēst. Apēdu graudu batoniņu - dažas mīkstās iguņu končas Drako. Manu mierīgo sēdēšanu patraucē pensionāru kvartets. Esmu kaut kur pretīm Ragciemam. Nolemju turpmākos x kilometrus veikt pa baso. Pludmale gan kā reiz kļuvusi tam nepiemērota. Atkal aļģes un sīki šķautņaini akmeņi. Kaut gan secinu, ka laikus noāvu kedas. Priekšā urga, kas savieno Kaņiera ezeru ar jūru. Dabūju brist pāri. Pārliecinos, ka savai somai varu piekabināt kedas tā kā tās netraucē skriešanu. Temps ir samazinājies un skriet ir vieglāk. Kādu nepilnu kilometru ložņāju gar jūras malu pa aļģem. Sajūtas ir neaprakstamas, bet cita ceļa nav. Sastopu savā ceļā kaiteri. Skrienu par tādu nelielu līcīti un kaut kur pie Lapmežciema sastopu krāšņu kāzu pāri, kas nolēmis iemūžnāt skaisto mirkli juras krastā. Es ar viņus iemužīnāju mirkli vēlāk.

Kāzu mirklis ar viesiem un molu.

Pieveikti jau ap 30 km. Skrienas labi un domāju par kadu pauzi drīzumā. Sasniedzu pirmo labiekārtoto pludmali, kura arī tāda kā nelielā mazā līcītī. Pēc 36.37 km kad esmu apdzinis kādu nūjotāju, nesteidzīgu skrējēju es atkal atvēsinu kājas. Esmu nonācis civilizācijā. Jūras krastā pirmā telts, kurā dodos iekšā pēc provianta. Pieveikti arī basie 10 km. Kādu brīdi atpūšos un atkal socializējos. Skatam cik vien tālu  var redzēt paveras vienveidīgs skats. Ielocīts juras krasts ar baltām būdiņām, kur pārģērbties un zilas miskastes. Cilvēku jau sen ir daudz. Daudzi brauc ar velo, citi satinušies dvieļos, kā uz ziemu.

Nolēmu papildināt ūdens krājumus.

Kedas uz vadžā

 Pēc pauzes dodos tālāk. Galvā divi nogriežņi. Vispirms 5km līdz maratona distancei un tad varbūt vēl 6 km līdz basajam pusmaratonam. Nezinu kā bet vienveidībā maratona distanci sasniedzu diezgan ātri. Bet jau neilgi pirms finiša sāku prātot, ka jāatvesina kā balva ir kājas un laikam basie kilometri šodien jābeidz. Tulznas un uzberzumus nejmanu, bet sāk kļūt nekomfortabli. Tā arī finišēju starp divām miskastēm. Noskatīju veldzēdamies mazu zāļainu cinīti uz kura piesēst un apcerēt savas gaitas nākamajām stundām. Saguruma nav, nekas nesāp. Bet ir sācies morālais treniņš. Vēlreiz paraugos uz to vienveidīgo krasta līniju. Vēl 14 km? Bez kompānijas? Nē, paldies man pietiks ar maratonu. Kārtīgi atpūtos, secināju ka esmu tieši Mellužos un vielciens nav tālu, kā tas būtu sasniedzot Lielupi, kur līdz Lielupes dzelzsceļa stacijai ir krietns gabals atpakaļ veicams. Uzzīmēju smiltīs finiša līniju, uzvilku sausu kreklu un devos mājup, atstājot nepieveiktos kilometrus kādai citai "Pludmales patruļas" sērijai.
Vilciens pēc 15 minūtēm. Nopirku biļeti un 18:00 jau biju Rīgā ar labi padarīta darba sajūtu, apziņu, ka lai arī ir sagurums, tad viss ir savās vietās un potenciālu vēlmi aizbraukt svētdien uz LSC sacensībam atbalstīt pazīstamos vai pat noskriet 5 km distanci. Vilcienā vēl nodomāju, ka trasei kļūstot vienveidīgai ātri vien var nonākt pie vēlmes neturpināt, ja esi viens pats ar kilometriem. Maratona distance ir labs ceļa gals pie kura apstāties - līdz nākamai reizei. Maratons pieveikts ar 26 km ar apaviem un finišēts ar 16 basajiem kilometriem.

Finiša līnija

Ekipējums: 2l ūdens dzeršanas sistēmā un elektrolīta "koncentrāts" 0.6l jostā. Divi banāni, dažas končas, viens graudu batoniņš un 3 proteīna/ogļhidrātu batoniņi (divi palika pāri). Pa ceļam uzpildījos ar saldējumu un papildus 1l ūdens. Pāri palika elektrolītu dzēriens, ko pitstopā pašķaidīju ar ūdeni, jo doma bija, ka ir man tīrs ūdens dzeršanas sistēmā līdzi un elektrolīts mazajā pudelē, bet sanāca tik salds, ka bija ātri vien jāuzdzer no sistēmas, lai nešķebinātu. Kājās skrienamūzas pieguļošās, kas pāri celim un 2011 gada Skrien Latvija krekls, cepurīte un Asics kedas. Datēju trasi ar Garmin.