Sunday, July 14, 2013

Vasaras skaņa

Vasara kalendārā skatījumā ir baudāma jau 3. nedēļas, bet jūlijs jau pusē. Šis ir festivālu laiks gan piejūras pilsētās, gan arī vairāk iekšzemē. Jau otro gadu mūzikas festivāli tikai ar uzaicināto mūziķu sastāvu mani neuzrunā. Tur kaut kam ir jābūt ... vairāk. Savukārt uzrunā piedzīvojums. Šis ir piedzīvojuma kuģa žurnāla ieraksts, jo pats žurnāls ir paredzēts lasītājiem, kuriem saturs rada emocijas ar pievienotu pozitīvo vertību.

2012. gads
Pirms gada Tervetē Valters uzsauca skrējējiem koptreniņu ar iespēju pieveikt vienu no 3 izvēlētajām distancēm, pirti finišā, gardu zupu un telpu sarunām par un ap skriešanu, kas kaut kā noved pie sarunām arī par ēšanu un katra paša izpratnē veselīgu dzīves veidu. Bijām sabraukuši ap 30 skriet gribētāju un plkst. 15:00 pēc Renāra Rozes novadītā iesildīšanas posma devāmies trasē. Pēc pirmajiem kilometriem jau izdalījās grupiņas, kurās skrien kopā divi vai vairāk cilvēki. Noskrējam bez liekas apstājas 35 km 3h un 30 minūtēs. Tas viss pateicoties Aivara703 mudinājumam apskriet ap Gulbju dīķi vēlreiz, paša vēlmei sasniegt jaunu garakās distances robežu un svaigumam pēc noskrietiem 16-17 km. Pēdējos 5 km knapi vilkām kājas, bet vidēji noskrējām uz ~6:00 min/km (tas tāds sapratīgs un cienījams skriešanas temps večiem un jauniem puikiem). Viss bija līmenī un noskrienieši ne tik vien slavejā par lielisko organizētību, bet arī jau aicināja atzīmēt šo pasākumu ik gadu gluži kā vasaras saulgriežus.

2013. gads
Šis gads dzīvē, saprotams, viesis arī kaut kādas korekcijas. Trenētības līmenis ir ar kārtu pieaudzis, Lai apmierinatu piedzīvojuma kāri nepieciešami arvien jauni izaicinājumi un bērītis arī uzticams ir iejājis manā veloparkā. Tiklīdz parādījās pirmās ziņas par koptreniņa iespējamajiem datumiem, tā pasviedu savu ideju par aizkļūšanu ar velo plašākai publikai. Opcijas dažādas: sāc kur gribi, bet finišā Tev jābūt Tērvetē. Neliela diskusija divu nedēļu garumā un tika norunāts piektdienas vakarā mīt pedāļus posmā Rīga-Tērvete. Arī laikapstākļi bija tam labvēlīgi un 4h:20min ar visu veikala ("Cielaviņas" Tērvetes veikalā nebija) apmeklējumu un nelielajām pauzem bijam finišā, kur jau mūs gaidīja pirts, fantastiska sarkano lēcu un tomatu zupa, kā arī alus (ja Jums šķiet, ka alus ir s... (nedzerams), tad pamēģiniet to pēc vairāku stundu fiziskas slodzes. Visticamāk tas garšos lieliski, bet ja arvien teiksiet, ka nedzerams, tad tā arī ir). Bijām pirmie dalībnieki un savlaicīgi arī centāmies tad doties pie miera, lai atjaunotu spēkus  nākamajai dienai.
Zemgales līdzenumos jau jūtama rudens smarža. 
Ssākot no 12:00 sāk ierasties viens pēc otra citi skriet gribētāji. Sarkanais paklājs ir atvērts. Ir gan vēl tādi, kuri ar velo atbrauc, ir tādi, kuri ar auto ierodas. Atskriet neviens šogad neatskrēja gan. Un kā jau teicu par korekcijām, kuras spēj ieviest 12 mēneši. Šogad krietni liels pulks jaunās paaudzes arī līdzi atvestas, kamēr vecākā paaudze dodas noskriet kādu no nu jau 5 pieejamajam distancēm, lai pēc tam baudītu līdzpaņemtos gardumus, divas piedāvatās zipas (šogad arī veģetāriešiem pagatavota īpaša zupa), pēc slodzes atjaunotos pirtī un izpeldētos dīķī. Ja tā padomā, tad tāds liels dārza pasakums vien sanāk, kas zem viena telts jumta sapulcējis krietni vairāk par 50 dalībniekiem.

Kad arvien sapratīgu argumentu kāpēc neskriet neesam radusi, tad plkst. 15:00 pasākuma organizators nodod pēdējās instrukcijas, apstāsta par iespējam sastapt četrkājainos zvērus, iepazīstina ar trasēm un piedavā trases maršruta shēmu paņemt līdzi, lai neapmaldītos. Tiek izdalītas kartes. Dzeltenā trase pati isākā - vien 7 km skrienami - neviens pat roku nepaceļ, kur nu vēl botas ies smēret pa lielceļa putekļiem uz tik īsu distanci, taču lielajam baram aizskrienot, tomēr arī šai distancei ir piekritēji un tā tiks noskrieta. Bez lieka starta šāviena dodamies trasē. Pirmie 3,5 km garāko distanču veicējiem kopā skrienami. Ir jau priekšgalā izvirzījušies ātrāki skrējēji. Es pa vidu vēl aprunājos ar tiem, kuri skries īsakās distances un tad lūkoju pēc kompanjona uz garākās distances veikšanu. Kopsolī ar Imantu tad arī devamies Tērvetes apkārtni aplūkot. Laukos kviešu un rudzu vārpas zeļ. Grāvmalē magones. Tērvetes apkārtnē gan Zemgales līdzenumus īsti neredzēt. Pakalni un ielejas, kas pilsētas līdzenumu skrējējiem ir labs papildus treniņš (Te arī Imantam stāstīju par to, ka Latvijā ir iespēja uzrīkot lielisku ultra skrejienu gar ziedošajiem laukiem). Ap desmito kilometru ir kāda kļūme ar trases norādēm. Arī šogad neizpalika garakās trases pagarināšana par dažiem kilometriem, tiesa ne manā, bet gan citu skrējēju izpildījumā. Man bija tas gods pieveikt garāko trasi par visiem 100%. Atkal ar vidējo tempu ~6:00 min/km un pieveiktiem 33.77 km nogāžos sētas mauriņā un kādu minuti atgūt elpu. Tad jau seko pirts apmeklējums, ēšana un arī ceļasomas kravāšana, jo ir nolemts svētdienu pavadīt laiski un bez steigas, tāpēc šogad jau ap 20:00 sakām ardievas kopīgo kilometru biedriem un dodamies ar velo vēl uz netālo Jelgavu, lai ar pēdējo reizu nokļūtu Rīgā un apmeklētu nakts tirgu. Pa ceļam mums nekautrējās uztaurēt citi pasākuma dalībnieki, kuri arī devas mājup ar motorizētajiem transportiem.

Manas relikvijas no Zemgales līdzenumiem.
Pēc šadas fiziki aktīvas nedēļas nogales, kad piektdienā nomīti ~85 km, sestdien noskrieti 33,77 km un tikpat daudz arī nomīti līdz Jelgavai, apetīte ir arvien liela ari svētdienā. Tāpēc treniņu postulātam pievienoju vēl vienu būtisku nosacījumu - Būtiska treniņu sastāvdaļa ir ne tikai atpūta, bet arī ēšana.

Šī ir tikai viena nots vasaras melodijā ...

Kāda ir Tava vasaras skaņa, šovasar un kādi vēl "instrumenti" tajā spēlēs?

Wednesday, July 3, 2013

Starp diviem moliem ... Pāvilosta - Liepāja. Amber trail.

Kur Akmensrags no vienas puses aiztur vēju,
Bet Labrags otrā pusē jūru mierina, -
Tur zvejnieksievas vētras laikā vāra tēju,
Kad vīri lēni pietauvojas ostmalā.

Kur mūsu tēvi jūras mezglā sēja jostas,
Kur jūras viļņos mūsu sirdis rūdījās, - 
Tur esam mēs, kas piedzimuši Pāvilostā, 
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Tu jūras mezglā sietā jostā!
Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Tā jūras malā mierīga stāv kuro gadu
Kā vecs un krastā pietauvojies burinieks.
Te svešinieki savu mieru neatrada,
Te asaras un mājās pārnākšanas prieks.
"Te ir mana dzimtene, smilšainais krasts." Ja Dagnijai interesanti kā vēsturniecei, tad man interesanti kā kurzemniekam. Ideja par pludmales maratonu posmā Pāvilosta-Ventspils dzima lasot jau ne vienu reizi vien pieminēto "Dzimuši lai skrietu". Galu galā noskriet Latvijas jūras robežu iekļuva arī izdarāmo lietu sarakstā. Un tieši šis gandrīz maratonu garais posms man likās kā tāds viegls rieksts, kuru uzlikt uz kārā zoba. Taču 2012. gads tam īsti labvēlīgs nebija un nācas ieceri atlikt uz citu laiku. Šogad starp sacensībām ir gadījusies divu nedēļu atpūtas pauze, kas jāizmanto, gan apciemojot radus, gan arī sportiski atpūšoties. Visu kārtīgi saplānoju un sapratu, ka 9. jūnija rīta cēliens tam būs piemērots laiks. Autobusa attiešanas laiki izpētīti jau savlaicīgi atliek vien morāli nobriest.
Cēlos 6:10, lai 6:53 vēljoprojām gaidītu autobusu.
Kā redzams tad ar nelielu kavēšanos esmu ceļā. 
7:50 veikals vēl ir ciet, tāpēc dodos nelielā pastaigā.
Pāvilostas garākā iela - Dzintaru iela.
Uzrāpos, lai palūkotos uz pilsētu un jūru,
kas būs līdzās turpmākās stundas.
Veikalā guvums - vafeles, 2 banāni un Coca-Cola
Nojautu, ka Saulīte noderēs, kad ceļā gadīsies migla.
Pāvilostas mols. Arī pa šo pludmali vajadzēs paskriet.
Kultūras centra dekorācija
Lažam tik jūrā.
Līdz priedei netiku. Tiesa pakonsultējies ar Googles tanti
 noskaidroju atrašanās vietu. Nākamreiz tātad, kaut gan,
 tad tas pavisam nebūs pa ceļam.
Lielākā upe kas šajā maršrutā jāšķērso.
Šādas norādes arī turpmāk novēroju vismaz līdz Ziemupei.
Te es 9:00 startēju Liepājas virzienā. No mola pa kreisi.
Tā ar biju izdomājis, ka starts būs 9:00 un laika limits būs 6h. Domāju jau ka finišā būšu ātrāk, tomēr sagaidītāju pūļus organizēju uz 15:00. Tā pabrīnījies par lielo telšotaju baru Pāvilostas kempingos un nedaudz pacierējis pa pilsētu biju uz mola. Apēdu divas vafeles. Vēlreiz pievilku somām visu, ko vien varēja pievilkt un devos ceļā. Pirmie kilometri paiet prātojot kā uzrakstīt šo stāstu. Pārējie jau vērojot apkārtni un domājot par to, kas apkārt un ka varbūt nemaz nav tik viegli asfalta skrējējam kulties pa pludmales smiltīm.

3km. 5 gulbji. Vēlāk satikšu vēl. Būs arī kaiju bars.
Pēc 4 km skatam pazuda Pāvilostas mols. Gar jūru pastaigājās kāda sieviete un sāku skriet pa jaunu aptuveni 5 km garu pludmales loku.
Sākumā krasts ir lēzens.
Līdz pirmajam atskaites punktam nav tālu. Arī pirmā upīte.
Te arī sanāca nojozt kādus 2,5 km baskājos. Pie bākas gan āvu kājās atkal kedas, jo šogad baskājos nav vēl nekāda rūdījuma. 
Akmensraga bāka. Un vēl cilvēki.
Te man jānosūta bilde un jāiestiprinās ar siermaizēm. Divas jau tikai bija. Aiz kārtējā līkuma paveras taisns krasts un tālumā jaušama migla. Saule sāk zust skatam. Laiku pa laikam krastmalā ir kāds cilvēks, vai ģimene ar bērniem un suni. Arvien biežām jāšķerso mazas upītes. Līdz pat Liepājai nevienas upītes dēļ nevajadzēs noaut kedas, jo platākās var šķērsot pa akmeņiem vai arī atrast netālu no krasta esošu tiltiņu. Krasts kļūst nedaudz stāvāks.
Kārtējās norādes.
Atkal norādes
un vēl ...
... norādes ...
Pusmartons pie "Monumentum sapogum" un
3 vīri pie laivas apspriedās, ja neskaita arī suni, kas
nebija ļoti draudzīgs
Pilnīga migla. Paskriet šeit grūti un
par noskrieto un vēl veicamo distanci
var spriest tikai pēc Garmin rādījumiem.
Tad mani apsteidz kvadracikls. Paksrienu garām kādam tornim, kura mastu nemaz nevar redzēt. Domāju, ka nu jau varētu redzēt Liepāju, bet vai tur ar tāda migla būs? Gribētos saulīti. Sastopu kādu cilvēku krastmalā. Daži šajā miglā arī sauļojas. Un tad miglas zona beidzās. Tā palika aiz muguras un ieraudzīju Ziemeļu fortos esošo vēja ģenerātoru. Prieks bija patiešām liels. Iestiprinājos un ar jaunu sparu devos uz finišu, prātodams vai sanāks pilna maratona distance vai nesanāks. Beigās jau pēc Garmin datiem nesanāca. No mola līdz molam - 41,73 km un manā sniegumā ar fotomirkļiem un pāris simt metriem pastaigas kad beigās jau vajadzēja vairāk uzēst - 5 stundas un 15 minūtes.
Motivējošs skats, jo līdz finišam vairs tikai 5 km.
Pēc fortu sasniegšanas sazinājos ar savu sagaidītāju brigādi un informēju par ierašanās laikiem. Pēdējie kilometri aizritēja pat īsteni taciskā skrējienā, līdz atkal pieskrēju pie jūras jo negribēju izbaidīt visus atpūtniekus, kuri ķēra iedegumu. Atkal satieku kvadraciklistu, kas vizinās pa pludmali.
Finišs.
Kopumā saskaitīju 21 tērcīti/upīti. Skatoties satelītkartē biju saskaitījis tikai 19. Divas no tam nācās šķērsot noaujot kedas. Pirmo un pēdējo. Platuma ziņā pietrūka 2-3 pēdu lai pārlektu, bet akmeņu un tiltiņu tuvumā nebija.
Līdzi biju paņēmis: 2,0l ūdens, 6 graudu batoniņi, 2 banāni, 2 siermaizes, vafeļu paciņa un 0,5l kolas. Drošibai arī 2 magnija ampulas. Pāri palika vēl litrs ūdens. Izdzēru tikai 1,5l ūdens un "Saulīti". Neapēdu arī 3 batoniņus.
Apģērbs un ekipējums: Cepurīte, pavalkātas divas kedas, pusgarās bikses, termokrekls garais, garais velokrekls, kuru nomainīju uz VSK Noskrien kreklu pēc noskrietiem 22 km. Somā rezerves zeķu pāris, buffs un vējjaka.
90% pludmales ir skrienama bez grūtībām. Tomēr slīpums jūtams visā ceļa posmā.

Atjaunojošais dzēriens
Nobeigma vietā ...
Liepājas pludmales kafejnīcu apskate un ...
... 400m aplis "Daugavas" stadionā "minimālajos" apavos.
Secinājumi? Tas bija labs piedzīvojums-ekskursija. Visādi citādi nekādu pētniecisko darbu šajā skrējienā neizbaudīju. Jācer uz nakamo pludmales skrējienu.

Atskrien draugs pretīm man liedagā, 
Tavā un manējā Liepājā!