No 10/10 - pusmaratoni 2012. gadā

"No 10-10
Uz mazāk neesmu ar mieru
Par brīvu tikai lamatās sieru
No 10-10
Un vienalga, kas ir likts uz spēles
Man jāuzvar likmes mazas vai lielas"

(MUSIQQ - No 10/10)

Sezonas sākuma planā bija noskriet visus seriāla Skrien Latvija posmus un aizbraukt uz ārzemju mačiem. Kopā sanāca gada sākumā 9 pusmaratoni kalnedārā. Sanāca arī to visu izdarīt un vēl pieplusot vienu pusmaratonu. Kopā 10 jeb 9+1 vienkāršākai matemātikai.

Sezonas apskats (tikai pusmaratoni)

1. 2012. gada  29. aprīlis - Rīgas pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 1:47:26
2. 2012. gada  5. maijs - Helsinki city run (Somija) - 1:49:26
3. 2012. gada  13. maijs - SEB Tartu Jooksumaraton (Igaunija) 23,4 km - 2:00:19
4. 2012. gada  20. maijs - Nordea Rīgas maratons - 1:40:08
5. 2012. gada  16. jūnijs - Ventspils pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 1:41:44
6. 2012. gada  15. jūlijs - Liepājas pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 2:01:57
7. 2012. gada  4. maijs - Kuldīgas pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 1:40:08
8. 2012. gada  20. maijs - Valmieras pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 1:48:39
9. 2012. gada  13.oktobris - Siguldas pusmaratons (seriāls Skrien Latvija) - 1:50:15
10. 2012. gada  21. oktobris -  Ozolnieku pusmaratons - 1:34:09

Arī maratonu un citu maču numuri

Sezonas pirmie mači Biķerniekos. Noskriets par nepilnu minūti lēnāk nekā 2011. gada labākais laiks (Valmierā) - 1:46:38. Nekādu ambīciju par Biķerniekiem nebija. Esmu tā teikt iesildījies sezonai. Nākamie divi mači ārzemēs sanāca kā labs treniņš, kā rezultātā Nordea izskrēju jaunu PB*. Līdz ar to plāns piepildījās ātrāk un Ventspilī jau varēju atpūsties. Tālāk jau vasarai plāni attiecībā uz pusmaratoniem pilnīgi skaidri. Karstumā uz jaunu personīgo nav ko nemaz pa galvu, pa kaklu rauties un vasaras posmus nolemts skriet ap 1:50:00. Liepājā neoficiāli iemēģināju roku un kājas tempa turēšanā. Kuldīgā negaidīti, skrienot kopā ar kolēģi, izskrēju jaunu PB*, kas gan labots tikai par 2  sekundēm, bet priekš Kuldīgas reljefa un augusta karstuma ļoti labs rezultāts. Valmierā skrienot nedēļu pēc sava pirmā maratona nebija nekādu ambīciju. Plānā bija palīdzēt komandas biedrenei noskriet savu pirmo maratonu un cerēt, ka pa nedēļu būšu gana atguvies. Valmierā arī viss pēc plāna izdevās. Pēc Valmieras gan sanāca krietni atpūsties. Prāts gribēja vairāk atpūsties, bet ķermenim tas arī nāca tieši laikā pirms oktobra sacensībām. Oktobra sākumā nostartēju savā pirmajā duatlonā. Par duatlonu viedoklis pagaidam nav sagremots. Bet jau pēc nedēļas sekoja Skrien Latvija pēdējais posms Siguldā. Tā kā jaunu personīgo gatavojos izskriet tieši Ozolniekos, tad Sigulda vairāk kā treniņš sanāca. Un arī uzvalkā bija jāpaskrien.

Sezonas uzdevumi bija: izskriet pusmaratonu uz 1:35:00 un Skrien Latvija seriālā ietvaros pelnīt punktus Ežu komandai, ko mēs visi cītīgi darījām visas sezonas garumā. Sezonas uzdevumi tika izpildīti un pusmaratona rezultats salīdzinot ar 2011. gadu uzlabots par vairak kā 12 minūtem. Maratons savukārt plānā ienāca nedaudz negaidīti, bet mentāli tam gatavs biju ļoti pārliecinoši.

2012, gada bling-bling rindas kārtībā (10 pus- un 1 maratons)

Ozolnieku pusīte.

Par Ozolniekiem dzirdētas ļoti labas atsaukmes tāpēc šīs sacensības gaidīju ar patiešam lielu interesi. Kā jau ierasts, tad brokastīs bez eksperimentiem - auzu pārslu putra ar medu un banānu. Soma sakravāta un vēl tik jāsagaida trasports. Sacensību vietā Ežu komanda ieradās neilgi pirms 11:00. Tiek iznemti numuri. Ātrākie noskrienieši jau tikuši pie numuriem. Kā jau ierasts ar visiem kaut pāris vārdi tiek pārmīti. Lielākai daļai Ozolniekos ir plāns izskriet jaunu PB*. Arī Ežu komandas diviem dalībniekiem ir šādas ambīcijas. Saģērbjamies un neilgi pirms 12:00 vieglā solī dodamies uz 1 km attālumā esošo startu. Pa to laiku arī ķermenis uzsilst pietiekami, lai vairs nesaltu. Skrienu pusgarajās (2/3) skriešanas biksēs, termo kreklā ar īsajām rokām un ar VSK Noskrien krekliņu. Jau diskusijās pirmsacensību nedēļā sapratu, ka ja domāju izskriet 1:35:00 tad kompānija atradīsies. 

Starta zonā tiek vēl doti pēdējie noradījumi (skriet pa kreiso malu un neīsinat distanci). Marta no priekšas uzsauc kur es esmu un es no aptuveni 100 skrējēju pulciņa aizmugures ziņoju par savu atrašanās vietu. Startā jāveic izrāviens, lai Martu un viņas svītu panāktu. Patiesībā savas komandas Ežu precīzu plānoto laiku nezinu, tāpēc pirmais kilometrs paiet skrienot kopā ar Martu un skatoties pulkstenī šausminoties par pārāk ātro tempu attiecībā pret plānoto. Jau pēc kilometra Eži (Guna, Matīss, Edgars) ir priekšā un es ātri vien sapratu, ka šis ir brīdis pievienoties. Kopā paiet pirmie 5 km un jau noskriets viens aplis. Padzeros ūdeni un skrienam atkal kopā tālāk. Matīss nedaudz atpalicis un pie sevis prātoju, ka gadījumā, ja jutīšu, ka uzņemtais temps par ātru, tad varēšu pievienoties viņam. Tajā brīdī uz nepilniem diviem kilometriem mums pievienojas Māris, kurš tikko finišējis 5 km distancē ar pārliecinošu uzvaru. Otrā apļa otrais kilometrs. Guna nedaudz atpaliek, Edgars, kā personīgais tempa turētājs Gunai arī un es izraujos nepilnus 100 m priekšā. Vienatnē protams skriet varētu būt psiholoģiski grūtāk, bet tomēr šajā brīdī tas šķiet vieglāk un tā tiek pieveikts otrais aplis. Ātri padzeros. Glāzīti šajā aplī vairs neatstāju trases malā, kur tās bērni uzreiz salasīja, lai neveidojas šmuce, bet iemetu miskastē, ko izdarīju arī pēc trešā apļa (tas patiesībā nav grūti un šādai iespējai pēc dzeršanas punkta iemest atkritumus miskastē, manuprāt, būtu jābūt visās sacensībās). Divas reizes aplī pametu skatu atpakaļ, lai saprastu cik tālu ir Guna ar Edgaru. Nekur tālu nav. Pulkstenī skatījos škiet vismaz 3x kilometrā. Tempu nemazinu tikai koriģēju starp 4:25 un 4:35 min/km. Vairāk kā 1km garājā grants posmā beidzot esmu panācis kādu, kuram tempu tur puisis uz velo. Dzirdu sarunu starp viņu un skrējēju:

-Turies līdzi (domāts man). - Nebūs. Es patiesībā nebiju noskaņots uz līdzskrējēju un apdzinis devos talāk no skata neizlaizdams priekšā esošo bariņu, kura marķieris bija zaļā vestē līdzbraucošais velosipēdists.

Ceturtajā aplī aizskrienot pirmajos 2 km nometu nedaudz tempu, lai pieregulētu kāpjošo pulsu. Izdodas turēt uz 171. Papildus tam tuvojos kādam skrējējam, kuru arī apdzenu. Grants posmā diezgan ātri noķēru vēl divus. Tad vēl vienu. Ātrumu biju jau pacelis uz 4:20, bet pulss ar to arī uz 180 jau gandrīz. Pēdejā kilometrā mani noķēruši arī Edgars ar Gunu un vēl kāds noskrienieties, kurš tad vienīgais mani visas trases garumā (ja vēl neskaita Mareku un Co) apdzina. Finišā tomēr skrēju cik var, lai arī nebija mērķis viņu noķert. Tāds īsts finiša spurts nesanāca. Dažas sekundes aiz manis finišē Guna ar savu jauno PB*. Medaļa no Daces Linas, savstarpējie apsveikumi un dodamies pretējā virzienā atsildīties uzmundrinot citus skrējējus un gaidot, kad pie horizonta parādīsies Matīss, kuru tad eskortējām līdz finišam.

Ozolnieku Meka

Pēc tam sekoja, kam pelde, kam putras ēšana un sildīšanās pirtī. Bija iespēja arī paklausīties, ko par olimpiādi stāsta Dace Lina. Tad apbalvošana, kur īpaši pacentušās noskrieniešu meitenes - vairākas godalgotas vietas. Citi pēc pasākuma devās vai nu uz groziņu vakaru, vai nu uz vilcienu. Eži (tiesa ne visi) devās atjaunot vitamīnu un enerģijas krājumus slavenājā Ozolnieku Mekā. Beidzot arī es esmu tur pabijis. Izdevās sarunāt ar viesmīli tiešām ļoti garšīgas pusdienas. Rudenīgās, lapas gan pie svecītēm neīstas un kamēr biedri runājās, tikmēr es novērsu nopietnu ugunsgrēku turpat uz galda. Vēl nedaudz pasēdējuši un apspriedušies gan par aizvadīto sezonu, gan to, ka jākaldina plāni jaunajai sezonai, jo bez tiem jau nevar tik un tā, devamies māju virzienā.

Rudens Ozolnieku Mekā

Rīgā atgriezāmies vēl pirms satumsa, bet ar krietnu ezīša migliņu. Šoreiz samērā laicīgi izkrāmējis somu, painformējis mammu par jauno sasniegumu un savadījis noskrietos kilometrus VSK noskrien.lv lapā tiku uzaicināts nosvinēt dienas veikumu ar Teikas noskrieniešiem. Dzīvojam vienreiz. Velo, 20 minūtes un esam klāt. Ir tāda tradīcija izdzert tik alus par cik minūtēm labots personīgais rekords. Šoreiz gan šo tradciju nepiekopam, bet kā reiz smejies, nesmejies runas par to pašu izvērtās - kādi jaunās sezonas plāni un kādi bija šīs sezonas plāni? Plāni, katra savi, kam ambiciozi, kam ne tik, bet katram tie ir. Kopumā ļoti patīkamā kompānijā pavadīts vakars. Skrējēji ir ļoti jautra, atbalstoša, saprotoša un iedvesmojoša publika. Pievienojies! ;)

Es par saviem planiem īsumā pastāstīšu un ja kādam tie tīkami, tad droši var arī sev paņemt. Šos varētu arī akmenī iecirst, bet pārējais jau tiks pakārtots attiecīgai situācijai sezonas ietvaros.

1. Uzlabot pusmaratona rezultātu. Mērķis 1:30 un zem.
2. Noskriet pusmaratonu vai maratonu Viļņā. Visticamāk, ka pusmaratonu aprīļa sākumā.
3. Atgriezties Otepē un noskriet 23.4 km distanci maija sākumā.
4. Noskriet maratonu vasaras otrajā pusē ārzemēs. Iespējams Helsinki augustā, ja bus kompānija vai arī Viļņā septembrī.
5. Ja būs iespēja, tad paturēt tempu oficiālajos mačos pusmaratonā.
6. Oktobra sākumā paviesoties Somijā, Koli uz trail izaicinājumu - Vaarojen Maraton.

Un atceries, ka rudens atnācis ar tumšo laiku, tāpēc esi redzams! Lieto atstarotāju!

*PB - Personal Best



"Viss mierīgi un bez steigas
Viss labi, kas labi beidzas
Un ja jau beigas visiem ir vienādas
Tad jau laikam dzīve izdodas"
(MUSIQQ - Dzīve izdodas)

Sezona noslēgusies