Tu esi no alvas, kā finiša balva ...

"Tam, kas devis spārnus pateikties Par to ka var redzēt tālāk Un sajust to savādāk nekā līdz šim (šim) Kam man tagad sevi pierādīt Ka varu visur saskatīt Arī to kas ir lidojis augstāk par mums" (Labvelīgais tips - Aizlidot līdz)

Ne viss dzīve notiek caur skriešanu. Tāpēc piektdienas vakarā pēc pavisam maza "pasta party", iesildīt visu, ko vien rudens jau paspējis nosaldēt, devos uz Arēna Rīga, kur savus "Tikai 20" gadus, ar koncertu, svinēja populārā latviešu estrādes grupa - ze Labvēlīgais tips. Kompānijā Lauma. Es viņai vai viņa man to gan nevar zināt.

Fredis & Co nebija redzēts kopš 2011. gada. 1. aprīļa, kad man manā dzimšanas dienā kā dāvana bija tā iespēja viņus dzirdēt Liepājā. Un vēl Labvelīgais tips ir viena no tam 3 latvijas grupām, kuras ar savu mūziku un vārdiem iekarojušas manas simpātijas daudzējādos aspektos. Tips protams izceļas ar savu humoru un spēju izklaidēt publiku līdz tādam līmenim, kad mierā nosēdēt nevar nedz jauns, nedz vecs. Tāda ir tā tipiskā mūzika, kas nepieciešama tipiskam, no ikdienas sagurušam, latvieša prātam.

Kopumā tās bija lieliski pavadītas vairāk nekā 3h. Šovs tiešām bija lielisks. Gaismas spēles, video un 9 (tik es saskaitīju) ekrāniem, lidojošais dirižablis, salūts, spīguļu (tās tās spīdīgās lapiņas, kuras koncertos izpūš pa gaisu) "sniegs", pārspētais krūšturu rekords (28 vai 29) dziesmas "Tu mani demoralizē" laikā. Labi pavadīts piektdienas vakars.

...

2. Siguldas pusmaratons.

"Skrien Latvija" sešu pusmaratonu seriāls ir noslēdzies. Un līdz ar to daudziem skrējējiem noslēgusies aktīvā skriešans sezona sacensībās. Visiem protams nē, bet lielākai daļai gan. Man pašam pirms gada šīs bija pēdējās sacensības, bet tas bija pirms gada un tā vairs nav taisnība.

Visus seriāla posmus neesmu aprakstījis, bet ko tad varu teikt par šo? Laikam uz emocijām noskrēju, jo nebiju paņēmis līdzi nevienu želeju. Trasē padzēros arī diezgan reti. Pēc Valmieras biju diezgan daudz slinkojis ar treniņiem un trasē būtu devies bez pulsometra par kuru vēl laicīgi attapos pie auto, kad stīvēju mugurā ancuku. Bet par visu pēc kārtas.

Augustā saaktualizējās tēma par 13. oktobri, kas jau trešo gadu zinātāju aprindās tiek svinētā kopš 2010. gada. Līdz šīm tā bija iekritusi kādā darba dienā un tad mani ofisā varēja redzēt nedaudz citādākā apģērbā, kā ikdienā. Nedaudz vairāk informācijas: http://www.facebook.com/pages/International-Suit-up-day un http://internationalsuitupday.com/. Tagad arī 13. oktobris izrādās ir No bra day, kas diezgan daudzmaz iet kopā ar orģinālo Bārnija Stinsona (idejas autoru no seriāla "How I met your mother" domu par šo dienu. Ieskatījos kalendārā un sapratu ka šajā dienā jāskrien pusmaratons. Pirmais ko es sev pajautāju - Vai es varu noskriet pusmaratonu uzvalkā? Tie, kas sestdien bija Siguldā jau zin, kāda ir atbilde. Yes I can. Tas tad nu bija nolemts un atlika vien veikt nelielus priekšdarbus, kaut gan treniņš uzvalkā netika veikts.

Sestdienas agrā rītā saliku somā vēl dažas lietas un devos uz randevu point pie t/c Alfas. 10:00 izbaucam. Pa ceļam vēl tiek piestāts Juglas Statoilā, kur paņemam fotoreportieri. Ceļš līdz Siguldai nav tāls un vēl pirms vienpadsmitiem esam jau sacensību centrā. Uz pusmaratona numuru izņēmšanu rinda ir pagara, kā rezultatā starts tika pārcelts par 20 minūtēm. Dzīvei patīk noteiktība un tāpat kā sezonas pirmajās sacensībās Biķerniekos manam numuram šodien jābūt 399, bet kāds jau to ir paņēmis un man jāskrien ar 1/4 maratona distancei paredzēto numuru 1220 (laikam tāpēc to arī atstāju Siguldā pie viesnīcas vai labākajā gadījumā Matīsa auto). Pēc numura saņemšanas seko kopbildēšanās un tik ilgi gaidīto komandas kreklu saņemšana. Uzreiz tiek pieņemts lēmums skriet komandas nevis Skrien Latvija seriāla kreklā.

Galvenais nav uzvarēt, galvenais ir piedalīties

Startā drūzma jau kā ierasts. Šogad gan trase atškiras no pērnā gada. Pirmie divi kilometri paiet izvēloties tempu. Sapratu, ka uz 2:00 tomēr būs par lēnu, tāpēc pievienojos Valteram, kurš tikko mani bija apdzinis. Kopā arī noturējām viens otram tempu uz laiku 1:50:15. Lielākoties trasē skrējēji skrien viens otram pretīm un tas arī iemesls trases šaurībai, jo jāskrien pa vienu un to pašu ielu, kas sadalīta uz pusēm. Trasē šogad četras reizes var baudīt lēzenu kāpumu, kur pamanīju, ka tie, kas lejupceļā pamanījās aizšauties garam, kāpuma tika apdzīti. Skriet pa kalniem mums visiem ir ko mācīties.

Atbalsta punkti ar mūziku trasē izvietoti divas vietās. Dzirdināšanas punkti arī, bet viens pārklājās ar to trases daļu kur skrējēji skrēja viens otram pretīm. Līdz ar to varēja aplī padzerties 3 reizes, ja meitenes savlaicīgi paspēja nodot dzērienus. Vispār izskatijās kā tieši trasē pietrūkst brīvprātīgo. Starta finiša zonā ikreiz tiku sumināts par savu zolīdo skriešanas kostīmu ar ko trasē droši vien pārteidzu un liku pasmaidīt nevienam vien skrējājam un atbalstītājam. Tā kā komanda bija tikusi pie komandas krekliem, tad trasē uzmundrinājumi bija dzirdami krietni biežāk un šķiet, tas arī daudziem palīdzējis labot savu PB, neskatoties uz kalnaināku profilu.

Pēc finiša protams, tradicionāli bija jāuzēd putra, jāsecina, ka esmu finišējis divreiz, jānoskatās apbalvošana, jāuzēd kliņģeris, jāieiet silta pirtiņā un jāveic daži organizatoriski darbi, lai pēc tam piedalītos afterpārtijā.

Latiņa ir augsta un būs ko no tiesas iesvīst, lai šo "PB" uzlabotu. Vairāk nekā 7m 36s

Sausais atlikums ir tāds, ka lielā amatieru skriešanas ģimene ir kļuvusi gana kupla skaitā, ka ar visiem sasveicināties var tikai visas dienas gaitā.

Bez 399 un 1220 numuriņa

Šogad kopa noskrieti jau vairāk kā 1500 iereģistrētie kilometri.

Latvijā (tās teritorijā) 2012. gadā ir 11 pusmaratoni, 2 maratoni un viens 50 km skrējiens, kā arī iespēja katru nedēļas nogali atrast pa sev tīkamam īsākām gabalam dažādās Latvijas pilsētās un nedēļas ietvaros piedalīties kādā no skriešanas seriāliem.

...

Afterītis

Tā arī netika atbildēts jautājums par to, kuras sacensības 2012 gadā palikušas atmiņā ka visforšākās, labākās, ātrakās. Kā nu kuram. Pie svētdienas rīta brokastu cigoriņu dzeriena varu ar šīm pārdomām padalīties.

Liepāja viennozīmīgi saliedēja. Sezona bija pusē, krita personīgie rekordi un par to kā man gāja Liepājā var lasīt kādā no iepriekšējiem bloga ierakstiem. Šīs sacensības noteikti ir ne tikai favorīts Skrien Latvija seriāla ietvaros, bet arī visas sezonas ietvaros. Pēc Liepājas piedzīvojumu maisam gals bija vaļā un varēja arī rast domubiedrus dažādiem izaicinājumiem. Tāpat tika nostiprinātas Ežu komandas draudzīgās saites garajos koptreniņos. Rezultāts neizpalika.
Vispārīgs pusmaratonu apraksts būs tuvākajā laikā, jo vēl iekrājies viens melnraksts par sezonas iesākumu un vispār "vēl jau nav vakars" ...

Suit Up un noskrien!