2012. gada skriešanas sezonas sākums

To es tik tagad tā varu teikt, kad tas viss jau sen aiz muguras. 2012. gada sezonas kalendārs izskatās gana ambiciozs. Man kā cilvēkam, kurš tikai otro gadu apņēmies skriet. Tā es stāstu visiem, kam nav slinkums klausīties un tādu patiesībā nav daudz. Šogad neskatoties uz ziemu, netika atmesta skriešana un arī ziemā tika skriets. Tas ļāva sagatavoties jaunajai sezonai. Rīgas pusmaratonam Mežaparkā, gan teicu nē, jo tas iekrita tieši uz Lieldienu laiku un savu reizi ir jāaizbrauc arī pie radiem. Tā nu lielais notikums bija Biķernieku pusmaratons, kas notiek Skrien Latvija serīāla ietvaros. Paspēju arī pieteikties komandā - VSK noskrien eži. Pirmās īstās sacensības 2012 gadā, kur pavisam citi ātrumi. Un par to tad arī tālāk.

Biķernieku pusmaratons 1:47:26

VSK Noskrien Eži (nepilnā sastāvā)

Aprīļa pašas beigas. Ta vien gribas uzzināt, kādā formā esmu pēc ziemas, kāds ir sacensību pulss. Tās ir funkcionāru lietas tālākai statistikai, bet par visu vairāk gribas sastapt sen neredzētas sejas un kopīgi pieveikt trases kilomtrus. Numuru izņēmu t/c Alfā dienu iepriekš, kad biju tur aizminies ar velo. Arī uz pasākumu devos ar velo un to atstāju pie kolēģa. Pirms sacīkstes parunājos ar dažiem noskrieniešiem. Kopīgi iesildījāmies un noskaidrojām, ka kopbile pat vairs nesalienam vienā kadrā. Top arī Skrien Latvija komandas kopfoto. un aiziet starts. Jau pirmajos 300 metros nolēmu skriet kopā ar Viesturu. Kopā noskrējām 18-19 km, kad Viesturu palaidu uz finišu. Sacīkstei diena nedaudz par karstu, jo diena saulaina. Dzeršanas punkti gan izvietoti divos trases punktos un tos tad arī izmantoju. Par želeju lietošanu atceros, ka biju paņēmis līdzi divas no kuram vienai pirms starta konstateju sūci un nācās to izlietot priekšlaicīgi. Trasē diezgan mērķtiecīgi, kā tas tagad varētu šķist apdzinu laiku pa laikam kādu noskrienieti. Uzmundrināju Gunu kādā no trases kilometriem, uzmanīju pulsu kāpumos un centos nelaist sev tuvumā balonus uz 2:00h. Un tā nu es nofinišēju ar ļoti labām sajūtām. Pēc sacīkstes pavēroju apbalvosanu un kopīgiem spekiem apēdām kliņģeri, kas nopelnīts komandu vērtējumā.

Helsinku pusmaratons 1:49:26

Vārti uz Tallinas vecpilsētu

Te nu tas ir, mans pirmais ārzemju pusmaratons. Kluss sapnis par ārzemju pusmaratonu man jau parādījās pēc otrā pusmaratona noskriešanas un skaidrs bija tas, ka nebūs tālu jābrauc. Doma bija par Stokholmu vai Helsinkiem. Jau 2011. gada augustā biju apskatījies populārākos pasākumus un Helsinki izkonkurēja jebkuru citu variantu. Ja, man jautātu kāpēc tieši Helsinki. Ziniet tur viss ir vienkārši - Somija ir mana mīlestība. Vēl jau protams bija jāpaiet ziemai, bet kaut kad janvāra beigas reģistrējos. Martā pievienoju notikumu VSK noskrien kalendāram un nopirku biļetes uz prāmi un autobusu. Sarunāju vēl ar Helsinkos dzīvojošu somieti naktsmājas un atlika vien gaidīt zīmīgo datumu. Izrādījās arī, ka atvaļinājumu nav jāņem, jo 4. maijs ir brīvdiena.

Poets of the Fall

Tā nu šī gada sezonas uzsākšanas gaidītākais pusmaratons bija pietuvojies. Somā iekrāmējis krietnu devu rīsu nūdeles un dažas citas uzkodas un paņēmis atsevišķi ceļojumu somā sporta inventāru ap 10 biju autooostā, lai dotos ceļā uz Tallinu. Turpceļā pavadītas vairāk kā 4h. Tikai izkāpjot Tallinā no autobusa un saņemot somu, mani uzrunājā kāda latviete, kura mani atpazina no Ventspils laikiem. Nedaudz aprunājāmies un noskaidrojās, ka arī viņa dodas uz Helsinkiem, tikai jau tagad uzreiz, kamēr es plānoju uzkavēties un paciemoties vienu dienu pie kursabiedra. Kādas 2-3h pastaigāju pa Tallinu. Noskaidroju, kā varēšu agri no rīta iečekoties uz prāmi, pastaigāju pa vecpilsētu un beigu beigās pie autoostas, kur bija jāsatiek kursabiedrs, ēdu makaronus. Kad satikāmies, tad bija jabrauc kādi 10 km no centra uz jauna rajona pusi. Tur nedaudz parunājāmies un vakarā es vēl devos uz vienas somu grupas koncertu. Ilgi biju šo koncertu lolojis savā vēlmju sarakstā līdz beidzot izdevās ar vienu šāvienu paņemt vairākus zaķus. Poets of the fall uzstājās Tallinas Rock cafe, kas atrodas turpat netālu no autoostas. Nepilnu divu stundu garais koncerts tiešām piepildīja manas cerības. Tā, ka pat neierasti sev, uzdāvināju sev vienu jaunu un siltu t-kreklu. Pēc koncerta kamēr gaidīju taksi slēpdamies no lietus sanāca parunāties ar igauni par ekonomiskās krīzes lietām. Ap vieniem, jau biju aizmidzis, bet celties gan vajadzēja vēl pirms sešiem, lai paspētu uz prāmi. Helsinkos esmu jau septīto reizi. Tikpat arī Somijā. Devos uzreiz izņemt numuru un tad pie Katjas, kura dzīvo gandrīz pretīm Olimpiskajam stadionam.

Pusmaratons.

Pirms starta

Tātad uz starta iziet vairāk nekā 13 tūkstoši skrējēju. Starts notiek ar 10 minūšu intervāliem no 15:00-16:00 Katrai starta grupai numurs ir citā krāsā. Esmu pirmajā starta grupā. Balonus neredzu. Laikam tempu neviens netur. Pirms starta iemalkoju pirmo želejas malku un esmu gatavs startam. Iesildos un klausos ko runā sacensību centrā. Pārsvarā somiski, bet bija arī īsa daļa angliski. Pēc starta šāviena, pēc vairāk kā minūtes esmu arī šķērsojis starta līniju. Kāpinu tempu līdz 168 sitieniem pēc pulsa un tajā arī turos. Apsolījos sev, ka skriešu priekam nevis rezultātam. Un tāpat es laiku pa laikam uzsprintoju kādus 200 m uzkāpinot pulsu līdz 173 sitieniem, kad apdzinu kādu grupiņu lēnāk skrienošu skrējēju. Jau tuvojoties desmitajam kilometram pamanīju, ka mani apdzen daži sportisti kuri startējuši nākamajā grupā (citas krāsas numuri).

Trase ir viens liels aplis ar finišu Olimpiskajā stadionā. Trases profilu es noskaidroju kamēr skreju un izrādījās, ka pirms nedēļas skrietie Biķernieki bija tikai tāda iesildīšanās pa kalniņiem.
Tas finišs olimpiskajā stadionā vien ir asaras vērts un laikam tāpēc es labprāt Helsinkso noskrietu arī maratonu, bet neskatoties uz lidojošajiem 100 pēdējiem metriem uzreiz pēc finiša man pietŗūka kaut kā tāda, ko vien Latvijā var piedzīvot. Priecīgu, smaidošu un pazīstamu seju. Tas man ļoti pietrūka. Atlikušo pusapli ejot es saņēmu savu piemiņas zīmīti, man tika noņemts čips, jo savilci vienkārši pēc tam pārkniebj. Pa ceļam ļoti daudz dažādas partikas. Tad kādas 20 minūtes pavadīju stadiona zālienā ēdot, staipoties, nezinot ar ko dalīties emocijās un atceroties stadionā piedzīvoto koncertu pirms pusotra gada. Pēc tam jau devos meklēt Katju, lai dotos uz dzīvokli atpūsties pēc pasākuma.

12321 skrējēji un 2482 vieta kopvērtējumā

Pēc pasākuma

Beigās saņēmāmies pastaigai un pavasarīgajā pilsēta izgājam nelielu aplīti un iepazīstot rajonu. Tapa arī kopfoto ar vienu no "lidojošajiem somiem". Jau ap 19:00 stadiona apkārtnē nekas neliecināja par pusmaratona norisi. Vakarā spēka bija tik daudz, ka tikai noskatījāmies pa TV vienu no Gredzenu pavelnieka filmām un miegs arī bija klāt.

Pie Paavo Nurmi statujas. Pa labi Olimpiskais stadions.

Otrajā rītā ap 11 piecēlies es devos vistaisnākajā virziena uz prāmi, pa ceļam vien piestādams pie hokeja suvenīru stenda lūkodams pēc īsta somijas karoga, kuru tā arī neatradu. Bija, bet jau ar kātu, kas neiederējās manā ceļojuma ergonomikā. Tallinā vēl viens vilinājums SportLand veikalā, kurā ir atlaides kedām. Derēt jau derēja, bet vajadzības īsti nebija un ja nu tomēr par mazu vai spiež, tad tālu jāved būtu atpakaļ. Nenopirku, bet devos uz busu. Ceļā klausījos Harija potera audiogrāmatu un baudīju patīkamo pēcskriešanas sajūtu. Iebraucot Rīgā ap 21:30 vakarā mani sagaidīja nomākušās debesis. Bet es biju noskrējis savu pirmo ārzemju pusmaratonu.

Pēdejais sniegs Helsinkos 2012. gadā

Tartu 23,4 km pusmaratons 2:00:19

Jau atkal pakoju somas un piektdienas vakarā dodos uz Tartu pie draugiem. Nekāda lielā pasēdēšana ar alu nesanāk, bet tas nemazina tikšanās prieku. Sestdienā dodos nelielā pastaiga pa pilsētu un dodos uz sacensību centru pēc reģistrācijas numura. Sacensību EXPO uzskatīju par vajadzību iegādāties Solomon trail apavus (izrādījās, ka tie man lieti noderēs rudenī), kuriem būtiska atlaide un izmērs arī kā nomērīts. Tartu patiesībā šajā nedēļas nogalē letiņu, kuri atbraukusi ciemos ir daudz. Tā sestdienas pēcpusdienā top makaroni. Protams, ka sestdienas vakarā notiek kārtējā pasēdēšana no kuras tomēr jādodas laicīgi projām, jo svētdien jau 7:00 jāceļas un jādodas uz Tartu centru, lai ar autobusu dotos uz Otepi. Sākumā nedaudz nomaldos tomēr veiksmīgi tiek atrasta sacensību pietura. Autobusi attiet ik pēc "pilns autobuss" minūtēm. Otepe ir stundas brauciena attālumā no Tartu. Gaisa temperatūra varētu būt ap +10 grādiem, bet pūš vējš un šķiet sasodīti auksti. Staigāju pa stadionu, aizeju pārģērbties (sanāca gandrīz pie dāmām). Nododu savu saini armijas kravas auto piekabei un meklēju ar acīm, kur kads letiņš sastopams. Ilgi nebija jāmeklē un sastopu Edgaru no Liepājas. Aizskrēju līdz viņu bāzes vietai un tur vēl Darja, Kaspars, Deniss, Inga ... kāds, kuru vēl nepazīstu. Top kopfoto.

Pirms Tartu-Elva joziena

Pirms starta vēl esam kopā, bet vajadzība pēc zaļās pieturas liek katram uz starta nostāties individuāli. Starts Otepes manēžā. Cilvēku vairāk nekā Latvijā un pirmie 2-3 km aizrit skrienot pa asfalta šoseju ar kāpumiem un kritumiem. Priekšā vēl redzu Edgaru, bet mēģinājumi viņu noķert nesokas un nedrīkst pārķert tempu (Edgars nofinišēja ar ~10 minūšu handikapu). Dēļ aukstuma esmu saģērbies 3 kārtās, kas pirmo stundu stipri kausēja nost, jo saule sildīja cik nu tā spēja. Vēlāk jau palika tīkamāk. Līdzi paņēmušās no Somijas pāri palikušās želejas un jostā saliets vivasport dzēriens, kas izrādas manam vederam nepatīk, bet nu tajā minimālajā daudzuma arī nerada nekādas problēmas. Ta nu ar savu 800 ml jostu bruņojies nesos garām visiem dzeršanas punktiem, piestājot vien kādā no pēdējiem. Trase pēc šosejas aizved pa mežu ceļiem, grants ceļiem un ar negatīvu slīpumu, kaut gan augšup arī bija krietni ko paskriet dažbrīd. Dažkārt mežus nomainīja pļavas un pat viens neliels ezers (vai uzpludināta ūdenskratuve). Sakumā jau ierasti apdzinu lēnākos sprintojot arī dubļainākos posmos, bet vēlāk jau vien turējos kādam priekšā skrienošam aizmugurē. Lejā no kalna izmantoju slīpumu un skrēju viegli, bet ātri. Te jau arī mežā pavīdeja pusmaratona atzīme un vairs tikai 2 km atlikuši. Finiša sprintam noplaka dūša kad ieraudzīju pēdējo kāpumu (2-3 m) 400 metrus pirms finiša. Tiešām šoreiz nebija daudz speka atlicis skriešanai. Tā arī mierīgi nofinišēju un plāns iekļauties 2h neizdevās. Arī trases profils patiesībā bija kas pilnīgi jauns. Bet dēļ veiksmīgajiem laika apstākļiem un pavasarīgā gadalaika biju lielā sajūsma par šo skrējienu. Pēc finiša īsti nevienu noskrienieti nemanīju, bet saņēmis savu medaļu iegāju ātri pirtī un tad noskalojos. Aizgāju vēl pēc sava diploma un noziedoju vel 2 eiro, lai iegūtu printētu trases lontrolpunktu laika atzīmes versiju. Putru gan neatradu, bet nebija arī kad, jo Elvā mani gaidīja draugi, lai mēs kopīgi dotos uz Latviju. Pie stūres sēdēja igaunis - Kaupo, kurš aktīvi nodarbojas ar orientēšanos un teica, ka man jāpieveršas šim sporta veidam. Saulainā svētdienas pēcpusdienā biju atpakaļ Rīgā.

Neilgi pēc starta Otepes manēžā

Nordea Rīgas maratons (pusmaratona distance) 1:40:08

Šacensību nedēļā ciemos atbraukusi Tiina no Somijas. Un ka gadījies, kā nē, tad paliek viņa pie manis. Kārtējo pasēdēšanu sestdienas vakarā nākas atstāt diezgan savlaicīgi un vēl nācas pacīnīties ar bezmiegu kādu stundu līdz iemigu. Nordea starts ir 8:30, līdz ar to jāceļas jau teju 6, lai vēl paspētu putru no lūpu kaktiem noslaucīt, kad kopfoto tiks bildēts pie Lielā kristapa.
Ierodoties sacensību vietā, viena no pirmajām lietam, ko izdaru ir mantu maisa nodošana, jo vēlāk lielas rindas būs. Vispār jau Rīgā dzīvojot varēju saorganizēties tā, lai vispār mantu nebūtu, bet rīts bija vairāk nekā dzestrs un jaka skrienot gan vairs nav vajadzīga, bet ejot gan. Vispar ja tā atceros, tad diezgan pacilātā garastāvoklī soļoju uz krastmalu caur centru un Vecrīgu - ielām, kur dažkārt skriets uz koptreniņu pie tā paša Lielā Kristapa. Reti jau gadās, kad pusmaratons notiek teju pie namdurvju sliekšņa.

Nordea Rīga Maratons 2012, VSK Noskrien family

Pēc kopfoto ar visiem, kuri pazīstami jāsasveicinās, tiek aplūkoti arī TT krekli. Un te jau arī uz starta stāvam kopā ar Arvi. ir tada doma turēt Arvim līdzi, kaut zināms, ka viņš skrien par 10 minūtēm pusmaratonu atrāk nekā es. Bet domāts arī darīts. Kalusoties Arvja jokošanā viegli aizrit pirmie kilometri un kaut arī pēc pulsa nav diez ko iepriecinoši, tad tempu varu izturēt un turpinām pāri Vanšu tiltam uzgavilējot jau pretīm skrienošajiem TT un atceļā atkal pretīm skrienošajiem TT, kas musm aiz muguras trasē.

Ar Arvi. Matīsu arī kā izrādās un citiem skrējējiem.

Tad cauri Vecrīgai, caur dušu pie Nordea bankas un pagrieziens uz Dienvidu tilta pusi gar krastmalu, kas ir īsts cepiens. Tur jau arī dzeršanas punkts. Pamanu pietuvojamies arī kolēģi un pavicoju garam Lindai. Lindu līdzīgi kā Biķerniekso noķēru sacensību vidusdaļā. Iespējams, ka uzņemtais temps par augstu sākumā bijis. Un tā pa cepīgo krastmalu, sastopot jau pretīm skrienošos pusmaratona līderus, tiekam uz Dienvidu tilta. Tur var iekost kādu banānu vai paņemt apelsīna škēli, kas man nebūt neinteresē, jo pusmaratonos neēdu neko, tik vien kā dzeru un lietoju dažreiz pa želejai (sezonas beigās jau bez želejas, vai vinu pirms starta un viss). Atceļā no tilta jūtu, ka Arvis iet projām un tas jau pēc 16 noskrietiem kilometriem. Paskatījos, ka pēc pulsa arī būs pa traku un laižu viņu projām. Tā kā skrienu telekoma krekliņā tad ar tādu pašu krekliņu skrienošie uzrunā. Pēdējos 2 kilometrus paskrienu kopā ar kādu maratonistu. Un tad jau finišs. Sanāca ātrākais pusmaratons jaunaja sezonā, līdz ar to Ventspilī varēs atpūsties, jo mērķis uzlabot iepriekšējā gada rezultātu piepildīts ar lielu uzviju jau Nordea. Finiša zonā uzkavējos vēl kādu laiciņu, paspēju uzmundrināt uz 4 h skrienošos TT un Evitu, bet tad gan dodos māju virzienā, piestajot un uzkožot kādu piedāvāto sviestmaizi. Pēc dušas vēlreiz devos ar velo uz sacensību zonu, lai pavērotu Evitas finišu maratonā uz 4h, jo viņai pirmais maratons. Dēļ 5km skrējējiem un 10 km skrējējiem burzma liela un apsveikt klātiene nesanāca. Bet nu vismaz skaidrs, ka pirmais maratons ir nofinišēts.

Pēc Nordea pusmaratona devos divu dienu atvaļinājumā uz Tartu. Līdz nākamajam posmam Ventspilī vēl četras nedēļas. Un jau atkal saulainā pecpusdienā pie stūres esot Kaupo nokļuvām draudzīgi līdz Tartu.

Rezumē:
Var noskriet četrus pusmaratonus sacensību tempā ar nedēļas intervālu.

run and have fun