Kontemplācija. 75 dienas.

Kontemplācija - tā ir tāda kā pārdoma, doma.

Ieskatījos savā dzīves kartē, lai novērtetu kāds ir tās statuss. Šodien paiet 75. no 421. dienas. Tā ir 1/6 daļa. Izdarīti ir 3 un procesā vēl 2 daramie darbi. Tā ir 1/8 daļa. Tā vien šķiet, ka jāsafokusējas vairāk uz darāmo darbu sarakstu. Taču par garlaicīgu vasaru sūdzēties nevaru. Noskrieto kilometru skaits turpina pieaugt un rudens solās būt daudzam sacensībām bagāts. Augustā varēja nedaudz atvilkt elpu līdz LSC 30 km distancei 25. datumā un 10 km distancei 26. datumā Nike Riga Run skrējienā. Tā tik bija sportiska nedēļas nogale. Abas sacensības noskrietas sacensību tempā un 10 km distancē uzstādot savu labāko personīgo laiku. Taču šīs nebija gada lielās sacensības. Šoreiz par šiem diviem notikumiem neko vairāk tāpēc nemaz ar negribas rakstīt. Bija un viss. Par NRR protams prieks par rezultātu, bet galvenais jau šajā skrējiena ir mērķis ar kādu pasākums vispār tiek rīkots.

4. doties laivu braucienā ar draugiem

Laivots nebija kopš 2009. gada, kad to darīju pimo reizi. Šoreiz maršruts pa Daugavas upi. Divās dienās janoairē 50 km pa Daugavas lokiem sākot no Indricas un beidzot pie Vasargelišķu skatu torņa, kas arī tika veiksmīgi izdarīts. Piektdienas vakarā no Rīgas devāmies uz starta vietu, kur arī nakšņojām teltīs. Nakamajā rītā pēc pusstundu garas nātru pļaujas ar airiem, taka ir izbrienama, lai nogādātu līdz upei laivas. Tālākais jau vairs tikai iršanas jautājums. Pirmajā dienā izbraucām cauri Krāslavai, piestājot skatu tornī. Izbaudījām arī nedudz lietus, bet kopumā bija silti. Vakarpusē meklējam kādu pusstundu kur sliet teltis, līdz beidzot atradām gana pieņemamu placīti. Tad jau tika taisīti makaroni ar tunci, tika cepti māršmelovi un "džentlmeņu klubiņš" jau otro vakaru ieslīga saturīgās sarunās par dažādiem dzīves aspektiem.

Otrā diena pēc jubilāra sumināšanas pagāja diezgan mierīgā kopbraucienā, jo atlikusī distance vairs nebija gara. Man arī bija pieteikušās kreisas rokas saites (ar sāpēm un uztūkumu), kuras vēl 2 nedēļas pēc brauciena lika par sevi manīt. Atceļā starp pauzēm un miegu izlasīju Oga Mandino grāmatu (kuru man jau uzdāvināja pirms gadiem 4) - Pasaules dižākie panākumi. Tas bija labs punkts uz vairākiem "i", kas jau labu laiku bez punkta, bet ar jautājuma zīmi galā krājušies. Varētu jau pieminēt vēl latgalīšus uz lielā plosta, skrienošo meiteni Ķengaragā, trantsportlīdzekļa reģistrācijas izbeigšanos un sekojošos piedzīvojumus, uzvaru derībās, vispārējo sagurumu un dažus akmeņus upes vidū. Tas arī viss. Nākamgad tātad pa Gauju

Saulainā airētāju komanda

20. pavizināties ar katamarānu pa Rīgas kanālu

Šo punktu izpildīju pavisam neviļus dažas dienas pēc jau pieminēta laivu brauciena. Jāteizc, ka katamarāni nav mana stihija. Tukša pedāļu mīšana, bet ātruma nekāda. Taču plezīriskam darbadienas vakaram kā reiz piemērota izklaide.

Ar to tad arī varētu beigt šo rezumē. Rudens sezonai ir uzstādīti vairaki skriešanas mērķi par kuru piepildīšanu arīdzan šeit varēsiet lasīt, bet viss pārējais ir jādara.