Zinību dienas brauciens pēc smukuma

"Par zaļu pat vēl zaļāks ir mūsu ... laiks" Dālderi - Nepareizā dziesma

1. septembris daudziem atmiņā noteikti palicis, kā mācību gada iesākums. Man šogad jau otro gadu nav vairs tās sajūtas, ka tas butu kaut kāds jauns sākums. Viss gan griežas ar trīskāršu spēku, tiek novākta vasaras raža no laukiem, kāds sēj ziemājus, burtnīcās gulstas lodīšu pildspalvu neizdzēšamās pēdas, biezās klades veic pārgajienus no mājās uz skolu, skolas somā ir zinošāka par tās nesātāju, bet dzērvju kāši pamet Latvijas robežas. Man 2012. gada 1. septembris aizritēja jau kādu laiku un vēl arvien par iepriekš minēto neuztraucoties.

Neviļus pēc Kuldīgas pusmaratona, sava "višlistē" ieliku Cenas purva taku apmeklēšanu (par šīm takām uzzināju Renāra Rozes blogā). Paskatījos kartē, ka tas tikai aptuveni 30 km no Rīgas. Tad jau varēs ar velo aizmīties. Bija doma šo pasākumu noreklamēt Facebook, kas zināmā mērā arī tika izdarīts pie Gunas ziņas par kukurūzas lauka labirinta apmeklējumu pie Tukuma. Tā tapa plāns paņemt velo un ar vilcienu doties kādā dienā uz Tukumu. Pieteicās vēl biedros Artūrs. Tā vairs īpaši nereklamējāmies. Augusta pēdējā nedēļā uzmetu nelielu karti ar maršrutu, sarēķināju, ka distance bus uz kādiem 100 km (līdzbraucēji nenobijās, jo sākotnēji plāns izskatījās uz 70 km). Pēdējā dienā vēl pielikām apskates punktiem arī Ložmetējkalnu. Tātad: kukurūzas lauks, Ložmetējkalns, purva taka, līkums caur Skulti gar lidostu, Vecrīga.

Ap pusastoņiem ar modinatāja zvaniem pamodos. Sviestmaizes jau sasmērētas iepriekšējā vakarā. Aizgāju vēl uz RIMI paņemt graudu batoniņus, saspiedu vēl somā visu līdzņemamo mantu svītu un devos uz dzelzceļa staciju. Pie kasēm jau Artūrs nopircis biļeti, bet Gunu satiksim uz perona. 9:20 attiet vilciens Tukuma virzienā. Top pirmie attēli. Mellužos varam novērot pilnmēness iedarbību (moonings arī tagad populārs) kādas mājas balkonā, kur četri puiši parādīja drosmi. Vēl iepazīstinu ceļabiedrus ar atrumā zīmētu ceļojuma karti-skici.

Ceļojumā līdzpaņemtā karte

10:40 esam Tukumā. Laiks nomācies un ir nedaudz vēsi. Jāsāk mīties, lai dzinējs uzsilst. Nekautrējamies izmest līkumu uz Durbes (jā Durbe ir arī pilseta Liepājas pusē) pili, jo kukurūzas lauka saimnieks vēl nav mājās. Tukums un ceļš Slampes virzienā ir kaut kāds vēju magnetpaugurs. Cīnoties ar pretvēju virzamies ar ātrumu 18 km/h (plānotais ceļojuma ātrums 20km/h). Pirmā pieturvieta sasniegta. Ozolnieki (nē, ne pie Jelgavas) ir nepilnus 6 km no Tukuma. Tur mūs sagaida kukurūzas lauka labirints, tiekam uzcienāties ar āboliem un par labirinta iziešanu tiekam pie končām. Starp dažiem mākoņiem izlien arī saulīte un mēs dodamies tālāk. Pret pretveju palīdz doma, ka pie 30 km jau būsim uz Liepāja-Rīga šosejas. Bet vēl pirms tam pie 22 km piestājam uz mazu maltīti laukmalē, kur tīkams aizvējš siena ruļļos. Te arī vienīgā ķieble. Gunas ričukam priekšējā riepā iedūries stikla gabaliņš, kā rezultatā atpūtas mirklis ievelkas, kamēr salīmējām riepu. Krīzes moments pārvarēts un tad jau tālāk.

Pusmaratons pieveikts un labojam velo.

Tikuši uz šosejas un ar veju mugurpusē lidojam uz vidēji 26-28 km/h. Esam sakārtojušies īsā rinda un aizmugurē braucošajam aizvējā ir iespējams atpūsties. Kamēr Guna un Artūrs min vienmerīgi, mans kadences koeficients pret viņu ir vismaz 1.6x, jo manam ričukam ir tikai viens ātrums un tam vārdā Dzintars. Tā stundas laikā jau esam Ložmetējkalnā, kur skatu tornī jūsmojam par iespēju uzzināt par iespējamo geokešu tornī un ēdam sviestmaizes, Maksimas ābolu pīrāgu un dzeram tēju. Izrādās no paikas es kā vienmēr esmu nobruņojies ar rezervēm vēl vienai dienai. Par nobraukšanu uz "offroad" Artūrs ir sajūsmā. Un lai arī ātrums atkal nav liels, tad esam jau pieveikuši pusceļu un es arī priecājos par dažādību un to, ka ik minūti garām nebrauc kāds četrriteņu spēkrats. Ceļš pieder mums. Tālāk mūsu ceļš ved cauri piemiņas vietām, kas saistītas ar Ziemassvetku kaujām un tā kā krustojumā, kurā jābūt ceļam, tā nav, izmetam palielu līkumu, līdz jau pie 70 kilometra esam pie Cenas purva takām (Te mans Garmin nobeidzas ar tukšu bateriju.). 

Miers

Fantastiska un klusa vieta. Lielākā lāma, kuru dziļums var svarstīties no 0,5-5 m, nosaukta par Skaista ezeru. Taka arī izbraucama ar velo. Atliek tikai pateikt paldies katram gājējām, kurš nokāpj no takas, lai palaistu jūs garām. Loka vidusdaļā ir neleils skatu tornis un jauka atpūtas vieta. Baudot klusumu notiesājām krientu daļu pārtikas. Esam jau pusotru stundu aiz planotā grafika. Pa "Slapjā kaķa" taku pie mums brien trīs cilveki, kuri meklē geokešu. Sarp citu vienu arī viņi mums palīdzēja atrast pie torņa. Es vien nodomāju, ka te es atgriezīšos ne reiz vien, kad gribesies pilnīgu mieru un klusumu un iedomājos, ka izkatas te kā purvā pa kuru gāja Frodo ar Semu un Golumu, kad tie devās uz Melnajiem vārtiem. 

Pusdienvakariņas

Ar lietus lāsēm no purva takām dodamies projām. Atkal šoseja un tā līdz Jelgavas apvedceļa krostojumam, kur atkal aizmūkam no lielās satiksmes kņadas. Sāk līņāt, bet tas ir izturams. Pirmo reizi esmu Skultē un pēc dažiem metriem arī pie lidostas žoga, kur cilvēki vero lidmašīnas paceļamies. Arī šī ir fantastiska vieta. Atkal grants ceļš, kuru šodien vairs Guna necerēja baudīt ar savu velo. Braucam garām ļoti daudziem kukurūzas laukiem. Vēl nedaudz cauri Mārupei un tiek piestāts Statoilā uz saldējumu, velo aprīkošanu ar gaismekļiem. Rīgā kartīgi nolijis un vēl tagad daži tumši un draudīga paskata mākoņi debesīs pēld kā tādi pirātu kuģi. Guna visu dienu uztur sakarus ar ārpasauli un iespējams, ka kāds mums pievienosies finiša spurtā. Tā gan nenotika un ap 21:00 finišējām Vecrīgā ar plecu pie pleca nobrauktiem 105 kilometriem. Sašņorējām velo pie ceļazīmes un gājam uz Egli pēc dienas lielākā motivatora - alus. 

2 Likes already

Pasēdējām pabaudījam Latvian Blues Band un atvadījušies teicām viens otram ardievas līdz nākamajiem kilometriem. Pie Mildas ar Artūru vēl apēdām pēdējos cepumus pārspriedam dašas skriešanas un mūzikas lietas. Tad arī mūsu ceļi kādā no Rīgas krustojumiem šķīrās.

Finālā nobraucām šo maršrutu.

No Cenas purva iespaidiem ir tapis jauns plāns. Vienkārši aizbraukt ar velo uz Cenas purva takām uzēst pusdienas (60 km). Plāns B ir nebraukt atpakaļ pa taisno uz Rīgu, bet doties kaut kur uz Latvijas lejas galu (60 + x km). Tas gan visticamāk jau nākamajam gadam, jo 2012. gada atlikumā tā baudāmā daļa pa lielam jau rezervēta daudzajiem skriešanas pasākumiem.

Lieliski pavadīts 1. septembris.

Piezīmes: valodas īpatnības

• Skauti - tie, kas citu rokām kaut reizi skauti
• Gaidas - tās, kuras gaida (tik nevar zināt ko)

Piezīmes: jāsalabo velo, jo skaņas no aizmugurejās rumbas neļauj riskēt ar vēl vienu tik garu izbraucienu.

Komanda. Fonā Skaista lāma.