4. Ventspils Piedzīovjumu parka pusmaratons.

Pusmaratons ar kuru sākās mana dalība skriešanas sacensībās manā dzīvē pirms divim gadiem.. Pirms gada Ventspilī skrēju ar goPro kameru un no šī pasākuma palicis video materiāls. Pirmo gadu - dienu iepriekš nūdistu pludmalē peldējāmies ar draugiem pa "baso". Šogad vienkārši aizbraucu.

Patiesībā pusmaratons bija kā punkts uz "i". Bija pagājis divu nedēļu cikls bez sacensībām un tā bija septītā diena pēc kārtas, skrienot, lai mūsu virtuālā klubiņa ietvaros tiktu pie virtuālas nozīmītes - noskrietas 7. dienas pēc kārtas. Nebiju šo sasniegumu vēl paveicis un izmantoju pirmtiesības pēc viena mērķa sasniegšanas nemesties uzreiz pēc nākamajām (14,21,42,100 un 365 dienu nozīmītēm). Katra no tām ir atsevišķs mērķis, kurš jāsasniedz. Pēc mērķa sasniegšanas seko pauze, kas ļauj saprast, ko ceļš uz mērķi ir devis. Un paturpinot šo lirisko atkāpi, tad septiņas dienas skrienot pagāja nemanot. Ko tas ir devis? Par to vēl uz Līgo svētkiem jāizdzer daži ali un skatoties uzgunskurā jāpadomā.

Sestdien no rīta pamodāmies un brokastīs tika apēstas rīsu nūdeles ar ceptu olu un tomātu, gurķu salātiem. 11:00 jau devāmies ārā no Rīgas. Laiks Rīgā sutīgs, bet Ventspilī sola ap +20, bet tā tomēr pilsēta pie jūras. Tad nu pa ceļam vēl tika apēsta Skrīveru īrisa šokolādes konfekte, viens Ilmāra banāns, Krišjāņa gardie cepumi un dažas Laumas vafeles. Jā, izklausās, ka es pats neko līdzi paņēmis nebiju. Tā nebūt nebija. Dzēru līdzpaņemto Darida mineralūdeni un nolēmu pirms starta izlieot divas magnija ampulas, jo tāpāt viņas kaut kad būs jāizlieto. Viena tāda kā nedaudz pat "sacukurojusies" bija.

Ventspilī saulains un brīžos, kas neuzpūš vējš, tad ir arī karsti. Izņēmu savu numuru (292), apsveicinājos ar visiem, kurus lielajas masās izdevās satikt. Kamēr ģērbāmies, tikmēr VSK Noskrien pa smuko nobildējās kopbildē. Tad jau ieradās vēl citi komandas Eži pārstāvji un pārrunājot plānus devāmies starta virzienā. Šodien startēju savos īsākajos skriešanas šortos, tāpēc ar interesi gaidīju cik tad dos šie nomestie liekie grami klāt pie ātruma un rezultāta. Es, protams, jokoju. Ja sāk ar tādām lietām ālēties, tad jāskrien arī bez GPS pulksteņa un krekla. Vislabāk jau tad pa baso. :)

Un jau tradicionāli ar lielgabala šāvienu tika dots starts. Aptuveni 35 sekundes vienkārši pastaigājos līdz starta līnijai līdz varēja sākt skriet. Sportisko mērķu īsti nebija. Vēlme noskriet zem 1h:40min, kas vien apliecinātu, ka fiziskā sagatavotība nav mazinājusies. Tā arī pirmos divus kilometrus lavierēju starp lēnākajiem skrējējiem, līdz pamanīju priekšā Martu ar Miķeli un turpat jau arī komandas biedru Ilmāru. Pie šīs kompānijas tad pa lielam arī paliku. Satiku vēl Arnoldu, kas skrien savu pirmo pusmaratonu. Apjautājos par sagatavotību un pārliecinājos, ka viņš noteikti tiks līdz galam. Tā pagāja pirmais un otrais aplis. Otrā apļa finišā ieskrējām aiz policijas auto, un savā trešajā aplī devāmies aiz pusmaratona līdera, kurš devās uz finiša - ceturto apli. Tikmēr jautro kompāniju bija panācis Liepājas Edgars. Kaut kā, viens otru apdzīdami, mainījamies trasē. Laiku pa laikam izdodas arī noķert kādu un uz brīdi aprunāties un pakavēt laiku gan sev, gan otram. Trešā apļa beigās pamanu komandas biedreni, kurai kā šķiet viss benzīns arī rezerves bākā tulīt, tulīt beigsies. Paskrienu blakus kādu brīdi līdz dzeršanas punktam, kur pats iepalieku, bet komandas biedrenei vismaz piebiedrojās svaigiem spēkiem cits komandas biedrs, kas paturēs tempu. Tā kā  nepārredzamā tālumā biju palaidis Martu un Miķeli, atlika vien mierīgi ripināties līdz finišam. Dažs vēl apdzen, jo uzņēmis finiša spurtu jau 2km pirms finiša. Es šogad jau neskaitāmu reizi sevi taupu un nemēģinu par katru cenu izgriezt aknu uz otru pusi. Temps pēdējos 3 km par 20 sekundēm lēnāks un tā finišā vēl ļauju citiem uzskriet, kā arī uzsaucu, lai tik uzsprinto. Tā ir laba sajūta kad vēl pēdējos metros izspied ārā to, kas muskuļos uzkrājies un neatbrīvots. Un finiš ar medāļu, kas pazaudējusi dizainā hūti nu izskatās pēc kliņģera. Bet tas labā nozīmē.
Tā kā biju jau arī labu laiku sapņojis par ēdienu, tad priecājos par saldējumu finišā. Tam sekoja ūdens, neliels banāns, apelsīna šķelīte, siera gabaliņi un bezalkoholiskais alus. Nedaudz vēlāk arī putras bļoda. Tāda ... citādāka kā citur ierasts, bet arvien savu funkciju pildoša - pabaroja.

Pēc finiša uzzinu, ka daži izskrējuši savus personīgos rezultātus. Izdevās satikt arī Ventspilī dzīvojošos draugus un nedaudz aprunāties. Pēc finiša ar biedriem devāmies vēl pasēdet vietējā krodziņā - Skroderkrogā, kur nebūt nebijām vienīgie skrējēji. Par laimi arī cilvēku nebija daudz un segā tinušies ātri noskalojām saskrietos putekļus ar vietējā rajona alu un gardu spinātu pastu. Un 19:20 jau bijām atceļā uz Rīgu. Šoreiz afterpātijs akvaparkā izpalika.

Atkāpei - Par trases apli. Trasē vientuļākā un klusākā taisne bija no starta līdz pagriezienam pie vakarskolas. Tiesa pa vidu bija bungotāji, kas bungoja līdzi labi zināmām dziesmām (4 aplī skanēja tik uzmundrinošs gabals, kas noderētu vienu kilometru pirms finiša). Tad sekoja ēnaina iela, tautastērpos tērpušās uzmundrinātājas un komentētājs, kurš bija piefiksējis, ka trasē pārstāvētākā komanda ir VSK Noskrien. Vairāki pagriezieni līdz trases vidusdaļā esošajam dzeršanas punktam. Arī nelielais posms, kurā var paskriet pretīm un uzmundrināt citus. Tad gar Reņķa dārzu (atkal bungotāji), Bērzu ielu un pa pagaru taisnīti atkal uz starpfinišu. Un te lieliska kompānija. Punkts kurš man patika vislabāk - vīrs, kurš laistīja ar šļūteni, ļāva atveldzēties katrā aplī. Turpat arī pie elektroniskajām klavierēm esošs mūziķis, kurš dziedāja dzīvajā. Iela arī ēnaina. Bija arī neformāls dzeršanas punkts, kuru pats neizmantoju. Vēl viens mūzikas punkts. Un tad jau pēdējais pagrieziens uz finišu. Arī pēc citu komentāriem, iedzīvotāji esot bijuši ļoti atsaucīgi.

Secinājumi.

Personīgi man šis bija ļoti patīkams pusmaratons, jo neskrēju es lēni, bet tomēr ar rezervīti. Izbaudīju katru metru. Gan ātrākus, gan lenākus kilometrus. Pēc pusmaratona iestājās liela apetīte, lai atgūtu iztērēto. Skrienot arī var teikt ka nepiemeklēja nekādas ķibeles ar vēderu. Bija uz mirkli tāds kā pārforsēta tempa fīlings, ko vajadzēj apakompenset ar elpošanu, bet arī pēc pulsa neskatoties uz tik karstu dienu, izdevās noskriet saudzīgu pusmaratonu. Savu personīgo trases rekordu arī esmu labojis - 1h:38min:19sek.

Paldies Ventspilij un gan jau tiekamies arī pēc gada.