Starp diviem moliem ... Pāvilosta - Liepāja. Amber trail.

Kur Akmensrags no vienas puses aiztur vēju,
Bet Labrags otrā pusē jūru mierina, -
Tur zvejnieksievas vētras laikā vāra tēju,
Kad vīri lēni pietauvojas ostmalā.

Kur mūsu tēvi jūras mezglā sēja jostas,
Kur jūras viļņos mūsu sirdis rūdījās, - 
Tur esam mēs, kas piedzimuši Pāvilostā, 
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Tu jūras mezglā sietā jostā!
Ai, Pāvilosta, ai, Pāvilosta,
Nekādi vēji tevi neizputinās!

Tā jūras malā mierīga stāv kuro gadu
Kā vecs un krastā pietauvojies burinieks.
Te svešinieki savu mieru neatrada,
Te asaras un mājās pārnākšanas prieks.

"Te ir mana dzimtene, smilšainais krasts." Ja Dagnijai interesanti kā vēsturniecei, tad man interesanti kā kurzemniekam. Ideja par pludmales maratonu posmā Pāvilosta-Ventspils dzima lasot jau ne vienu reizi vien pieminēto "Dzimuši lai skrietu". Galu galā noskriet Latvijas jūras robežu iekļuva arī izdarāmo lietu sarakstā. Un tieši šis gandrīz maratonu garais posms man likās kā tāds viegls rieksts, kuru uzlikt uz kārā zoba. Taču 2012. gads tam īsti labvēlīgs nebija un nācas ieceri atlikt uz citu laiku. Šogad starp sacensībām ir gadījusies divu nedēļu atpūtas pauze, kas jāizmanto, gan apciemojot radus, gan arī sportiski atpūšoties. Visu kārtīgi saplānoju un sapratu, ka 9. jūnija rīta cēliens tam būs piemērots laiks. Autobusa attiešanas laiki izpētīti jau savlaicīgi atliek vien morāli nobriest.

Cēlos 6:10, lai 6:53 vēljoprojām gaidītu autobusu.

Kā redzams tad ar nelielu kavēšanos esmu ceļā. 

7:50 veikals vēl ir ciet, tāpēc dodos nelielā pastaigā.
Pāvilostas garākā iela - Dzintaru iela.

Uzrāpos, lai palūkotos uz pilsētu un jūru,
kas būs līdzās turpmākās stundas.

Veikalā guvums - vafeles, 2 banāni un Coca-Cola

Nojautu, ka Saulīte noderēs, kad ceļā gadīsies migla.

Pāvilostas mols. Arī pa šo pludmali vajadzēs paskriet.

Kultūras centra dekorācija

Lažam tik jūrā.

Līdz priedei netiku. Tiesa pakonsultējies ar Googles tanti
 noskaidroju atrašanās vietu. Nākamreiz tātad, kaut gan,
 tad tas pavisam nebūs pa ceļam.

Lielākā upe kas šajā maršrutā jāšķērso.

Šādas norādes arī turpmāk novēroju vismaz līdz Ziemupei.

Te es 9:00 startēju Liepājas virzienā. No mola pa kreisi.

Tā ar biju izdomājis, ka starts būs 9:00 un laika limits būs 6h. Domāju jau ka finišā būšu ātrāk, tomēr sagaidītāju pūļus organizēju uz 15:00. Tā pabrīnījies par lielo telšotaju baru Pāvilostas kempingos un nedaudz pacierējis pa pilsētu biju uz mola. Apēdu divas vafeles. Vēlreiz pievilku somām visu, ko vien varēja pievilkt un devos ceļā. Pirmie kilometri paiet prātojot kā uzrakstīt šo stāstu. Pārējie jau vērojot apkārtni un domājot par to, kas apkārt un ka varbūt nemaz nav tik viegli asfalta skrējējam kulties pa pludmales smiltīm.

3km. 5 gulbji. Vēlāk satikšu vēl. Būs arī kaiju bars.

Pēc 4 km skatam pazuda Pāvilostas mols. Gar jūru pastaigājās kāda sieviete un sāku skriet pa jaunu aptuveni 5 km garu pludmales loku.

Sākumā krasts ir lēzens.

Līdz pirmajam atskaites punktam nav tālu. Arī pirmā upīte.

Te arī sanāca nojozt kādus 2,5 km baskājos. Pie bākas gan āvu kājās atkal kedas, jo šogad baskājos nav vēl nekāda rūdījuma. 

Akmensraga bāka. Un vēl cilvēki.

Te man jānosūta bilde un jāiestiprinās ar siermaizēm. Divas jau tikai bija. Aiz kārtējā līkuma paveras taisns krasts un tālumā jaušama migla. Saule sāk zust skatam. Laiku pa laikam krastmalā ir kāds cilvēks, vai ģimene ar bērniem un suni. Arvien biežām jāšķerso mazas upītes. Līdz pat Liepājai nevienas upītes dēļ nevajadzēs noaut kedas, jo platākās var šķērsot pa akmeņiem vai arī atrast netālu no krasta esošu tiltiņu. Krasts kļūst nedaudz stāvāks.

Kārtējās norādes.

Atkal norādes

un vēl ...

... norādes ...

Pusmartons pie "Monumentum sapogum" un
3 vīri pie laivas apspriedās, ja neskaita arī suni, kas
nebija ļoti draudzīgs

Pilnīga migla. Paskriet šeit grūti un
par noskrieto un vēl veicamo distanci
var spriest tikai pēc Garmin rādījumiem.

Tad mani apsteidz kvadracikls. Paksrienu garām kādam tornim, kura mastu nemaz nevar redzēt. Domāju, ka nu jau varētu redzēt Liepāju, bet vai tur ar tāda migla būs? Gribētos saulīti. Sastopu kādu cilvēku krastmalā. Daži šajā miglā arī sauļojas. Un tad miglas zona beidzās. Tā palika aiz muguras un ieraudzīju Ziemeļu fortos esošo vēja ģenerātoru. Prieks bija patiešām liels. Iestiprinājos un ar jaunu sparu devos uz finišu, prātodams vai sanāks pilna maratona distance vai nesanāks. Beigās jau pēc Garmin datiem nesanāca. No mola līdz molam - 41,73 km un manā sniegumā ar fotomirkļiem un pāris simt metriem pastaigas kad beigās jau vajadzēja vairāk uzēst - 5 stundas un 15 minūtes.

Motivējošs skats, jo līdz finišam vairs tikai 5 km.

Pēc fortu sasniegšanas sazinājos ar savu sagaidītāju brigādi un informēju par ierašanās laikiem. Pēdējie kilometri aizritēja pat īsteni taciskā skrējienā, līdz atkal pieskrēju pie jūras jo negribēju izbaidīt visus atpūtniekus, kuri ķēra iedegumu. Atkal satieku kvadraciklistu, kas vizinās pa pludmali.

Finišs.

Kopumā saskaitīju 21 tērcīti/upīti. Skatoties satelītkartē biju saskaitījis tikai 19. Divas no tam nācās šķērsot noaujot kedas. Pirmo un pēdējo. Platuma ziņā pietrūka 2-3 pēdu lai pārlektu, bet akmeņu un tiltiņu tuvumā nebija.

Līdzi biju paņēmis: 2,0l ūdens, 6 graudu batoniņi, 2 banāni, 2 siermaizes, vafeļu paciņa un 0,5l kolas. Drošibai arī 2 magnija ampulas. Pāri palika vēl litrs ūdens. Izdzēru tikai 1,5l ūdens un "Saulīti". Neapēdu arī 3 batoniņus.

Apģērbs un ekipējums: Cepurīte, pavalkātas divas kedas, pusgarās bikses, termokrekls garais, garais velokrekls, kuru nomainīju uz VSK Noskrien kreklu pēc noskrietiem 22 km. Somā rezerves zeķu pāris, buffs un vējjaka.

90% pludmales ir skrienama bez grūtībām. Tomēr slīpums jūtams visā ceļa posmā.

Atjaunojošais dzēriens

Nobeigma vietā ...

Liepājas pludmales kafejnīcu apskate un ...

... 400m aplis "Daugavas" stadionā "minimālajos" apavos.

Secinājumi? Tas bija labs piedzīvojums-ekskursija. Visādi citādi nekādu pētniecisko darbu šajā skrējienā neizbaudīju. Jācer uz nakamo pludmales skrējienu.

Atskrien draugs pretīm man liedagā, 

Tavā un manējā Liepājā!