Es savu rīta vēju vēl sapnī sameklēju, vēl, sapnī vēl.
Vēl ir laiks, vēl ir laiks, vēl ir laiks,
Rudens tāls vasarai pieskāries
Līdz pirmai rudenssalnai mums jātiek Sauleskalnā, mums jātiek vēl.
Tur būsim tuvāk saulei un tuvāk mīlestībai, mēs būsim tur.
Priekuļos kompaktā sešu kilometru aplītī tiek piedāvats pariņķot un noskriet treila skrējienu. Kungiem 4 apļi, dāmām 2 apļi. Pasākums notiek jau otro gadu un šogad sapulcēja krietni vien par reizēm 3 lielāku dalībnieku pulku. Svetdienu solija lietainu, taču ierodoties no lietus nebiaj ne minas un no 11:00 atliktais starts uz 11:25 lietus iespēju nepalielināja. Pēc trases shēmas aplūkošanas īsti skaidrība man neradās kur un kāda virzienā skriet, tāpēc jāskrien vien būs lēnākā tempā aiz kāda, kurš trasi zin. Kopā ar skrējējiem stratē nūjotaji, kuri mazaka aplīti (~3,7 km) 3 h limita ietvaros var nūjot uz nebēdu. Startp citu arī 6 km aplis sastāv no diviem mazakiem apļiem, tāpēc ar nūjotajiem nāksies tikties katrā aplī.
Diena ir samēra silta un par numuru kalpo krekls, kādu dod slēpotājiem. Vēl ir aŗi ap kāju čips.
Tā nu ļoti ilgi garumā nevelkot tiek dots starts n dodamies pļavās un takās. Jau pirmajos metros pamanu, ka takas malas uzrakuši mežcūči. Un tad pēc pagrieziena uzreiz pirmais mazais kāpums, kura raiti izdodas ar svaigiem spēkiem uzskriet. Škiet ka kādā brīdi pat manīju kādu saules staru, tāpēc takās varēja baudīt rudenigu krosiņu. Bet nu atpūta nekāda nebija. Lēzenās nogāze satklāju, ka spēju atri lidot uz leju. Bija ļoti īsi asfalta posmi un katra no mazajiem apļiem saskaitiju pa diviem tiesnešiem. Pirmais aplis paiet izpētes režīmā, lai iepazītu apli. Pēc iena noskrejiena lejup seko neliels kāpums pēc pagrieziena par 150 gradiem. Tad mežā ir neliels posms, kurā uz takas mētājas vai nu sadrupināti sarkanie ķieģeļi vai dakstiņi. Īss bet posms, kurs liek uzmanīties.
Tad seko noskrējiens uz palkano posmu un tad jau pagarš uzskrējiens Saules kalnā. Kamēr kāpu kalnā atcerejos dziesmu "Vēl ir laiks", kuru dungoju pie sevis ik apli, kad tiku līdz Saules kalnam. Tā jau ir, kad grūtības klāt, klāt ir aŗī dziesma un uzreiz vieglāk tikt ar tām galā. Kalna virsotnē ceturtais tiesnesis un var ripinat garu gabalu uz leju. Tad jau esi nonāc starpfinisa zonā. Vēl tik jāšķerso neliela upite, kuru kā izreķināju šķērsoju katra aplī 4 reizes (kopā tad 16). Starpfinišā neapskatījos apļa laiku. To izdarīju kādu puskilometru vēlāk un secināju, ka ir tipri par ātru priekš manis (36 minūtes) un nākamo apli nolēmu skriet saudzīgākā tempā. Tagad arī nūjotāji saķerti un lielāka dala laipni palaiž garām. Vispār jāteic, ka pateicoties viņiem sajutos ka varu "lidot". Un vispriecīgāk bija sastapt dziedošās nūjojošās dāmas.
Otro apli izdevās pieveikt par kādam 2 minūtēm lēnāk, bet sajūtu ziņā likās jau labi vai arī ķermensi beidzot bija sapratis, ka jāskrien vien būs. Šoreiz testēju savu jauno dzeršanas sistēmu. Pirmajos divos aplos likās traucējoša un līdzi biju paņēmis tikai 2 (0,5 l) pudeles, kuras pat pilnībā neizdzēru. Bet sānu kabatinā ieliktā želeja, gan tika patērēta. Pēc otrā apļa sāku arī biežāk skatīties pār plecu, jo sāku arī apdzīt pa kādam nokusušam skrējējam un bija motivācija pozīciju neatdot. Atkal apdzenu pa laikam nūjotajus, domāju pa gaidamajam sacensībām un pārdomāju kā es tur tik garu gabalu noskriešu. Trešā apļa beigu daļā - Saules kalnā kāpjot, mani apdzen sacensību uzvarētājs. Kad jau biju uzsācis ceturto apli, kuru usāku bez somas, jo īsti jau uz 6 km apli to var neņem līdiz, jo dzerienus var salikt starpfinišā, dzirdēju kā finišē otrā vieta. Tā nu ar viegluma sajutu devos pedejā aplī. Kājās likās pasmagas un katra nopietnākā kāpumā soļoju augšā. Bet arvien izdevas kādu apdzīt. Tā nu lepnā vientulībā pieveicu pēdējos 2 km un finišēju paceltam rokām.
Tā nu ļoti ilgi garumā nevelkot tiek dots starts n dodamies pļavās un takās. Jau pirmajos metros pamanu, ka takas malas uzrakuši mežcūči. Un tad pēc pagrieziena uzreiz pirmais mazais kāpums, kura raiti izdodas ar svaigiem spēkiem uzskriet. Škiet ka kādā brīdi pat manīju kādu saules staru, tāpēc takās varēja baudīt rudenigu krosiņu. Bet nu atpūta nekāda nebija. Lēzenās nogāze satklāju, ka spēju atri lidot uz leju. Bija ļoti īsi asfalta posmi un katra no mazajiem apļiem saskaitiju pa diviem tiesnešiem. Pirmais aplis paiet izpētes režīmā, lai iepazītu apli. Pēc iena noskrejiena lejup seko neliels kāpums pēc pagrieziena par 150 gradiem. Tad mežā ir neliels posms, kurā uz takas mētājas vai nu sadrupināti sarkanie ķieģeļi vai dakstiņi. Īss bet posms, kurs liek uzmanīties.
Tad seko noskrējiens uz palkano posmu un tad jau pagarš uzskrējiens Saules kalnā. Kamēr kāpu kalnā atcerejos dziesmu "Vēl ir laiks", kuru dungoju pie sevis ik apli, kad tiku līdz Saules kalnam. Tā jau ir, kad grūtības klāt, klāt ir aŗī dziesma un uzreiz vieglāk tikt ar tām galā. Kalna virsotnē ceturtais tiesnesis un var ripinat garu gabalu uz leju. Tad jau esi nonāc starpfinisa zonā. Vēl tik jāšķerso neliela upite, kuru kā izreķināju šķērsoju katra aplī 4 reizes (kopā tad 16). Starpfinišā neapskatījos apļa laiku. To izdarīju kādu puskilometru vēlāk un secināju, ka ir tipri par ātru priekš manis (36 minūtes) un nākamo apli nolēmu skriet saudzīgākā tempā. Tagad arī nūjotāji saķerti un lielāka dala laipni palaiž garām. Vispār jāteic, ka pateicoties viņiem sajutos ka varu "lidot". Un vispriecīgāk bija sastapt dziedošās nūjojošās dāmas.
Otro apli izdevās pieveikt par kādam 2 minūtēm lēnāk, bet sajūtu ziņā likās jau labi vai arī ķermensi beidzot bija sapratis, ka jāskrien vien būs. Šoreiz testēju savu jauno dzeršanas sistēmu. Pirmajos divos aplos likās traucējoša un līdzi biju paņēmis tikai 2 (0,5 l) pudeles, kuras pat pilnībā neizdzēru. Bet sānu kabatinā ieliktā želeja, gan tika patērēta. Pēc otrā apļa sāku arī biežāk skatīties pār plecu, jo sāku arī apdzīt pa kādam nokusušam skrējējam un bija motivācija pozīciju neatdot. Atkal apdzenu pa laikam nūjotajus, domāju pa gaidamajam sacensībām un pārdomāju kā es tur tik garu gabalu noskriešu. Trešā apļa beigu daļā - Saules kalnā kāpjot, mani apdzen sacensību uzvarētājs. Kad jau biju uzsācis ceturto apli, kuru usāku bez somas, jo īsti jau uz 6 km apli to var neņem līdiz, jo dzerienus var salikt starpfinišā, dzirdēju kā finišē otrā vieta. Tā nu ar viegluma sajutu devos pedejā aplī. Kājās likās pasmagas un katra nopietnākā kāpumā soļoju augšā. Bet arvien izdevas kādu apdzīt. Tā nu lepnā vientulībā pieveicu pēdējos 2 km un finišēju paceltam rokām.
Pēc finišā steidzu atgūt zaudēto šķidrumu, apēst ko atjaunojošu un devos uz pirti. Uz apbalvošanu bija klāt arī solītais lietus.
Kopumā mans GPS pulkstensi samērīja gandrīz 25 km garu distanci, kuru pieveicu 2h un 23 minūtēs. Vidējais temps zem 6 minūtem un 13. vieta grupā (15. kopvērtejumā). Ar laiku arī paveicas un karsti nebija, bet ļoti silts arī nebija. Kopumā patīkams skrējiens.
 |
| Skats, ko ieraugi, kad dodies izņemt numuru. |
No comments:
Post a Comment