2. Baltijas baso pēdu ultramaratons - 34 km distance

"Neprasiet, kā man iet
Vēl es dzīvs, jo brīvs
Neprasiet, kā man iet
Cik tu brīvs, tik dzīvs"
I. Ulmanis - Cik brīvs, tik dzīvs

Rīta kakao kūrze 

Kur es būtu ja skriešana nebūtu mans hobijs un vai Tu vispār lasītu? Vai es būtu bijis pie Dzintara? Vai es būtu redzējis kaut daļu Rojas? Retoriski jautājumi. Daudz jēdzīgāks jau ir jautājums kāpēc es biju Rojā?

Pēc Nordea maratona, ja mana atmiņa neviļ, tiku pie bezmaksas dalības pasākumā, kas augusta beigās notiek ziemeļkurzemes jūrmalā - Baltijas baso pēdu ultramaratons. Distances 54, 34 un 11 km garas. Kalendāru plānoju savlaicīgi un šo pasākumu nācās iestarpināt, tāpēc prātīgu apsverumu dēļ izvēlējos 34 garo distanci ar mērķi noskriet apavos kā garo treniņu, jo jau pēc 2 nedēļām paredzēts mans otrais apzināti ātrais maratons Viļņā. Domāts, bet ne darīts.

Pasākums pienāca, daudz dalībieku nav un galvā raisās doma par iespējamu pjedestālu vīru konkurencē. Ogles piemeta vēl kaimiņš Kristaps. Doma bija vienkārša - jāņem pjedestāls tagad vai arī tas jādara Viļņā. Ar domu apradu, bet nolēmu darīt vienkārši - startā skrienu ar sev iespējamu tempu, kas ir vēl ciešāms un skatos vai ir līderi, kuri manāmi izvirzās vadībā vai tomēr nē.

34 km distance.

Starts Kolkā. Tiek saņemts numurs, aizsteidz garām kāds garās distances veicējs, gan basām, gan nebasām kājām. Garajai distancei starts bija Mazirbē. Arī es esmu pieteicies startēt basam kajām kāda neprāta vadīts. Te arī slēpjas mans pjedestāla potenciāls - but starp trīs ātrākajiem baskājiem. Treniņos šogad noskrieti apali 5 km basām pēdām Ziedoņdārzā. Neko jau vairs sasmelt nevar. 

14:01 vietā, kur satiekas "divas" jūras, tiek dots starts. Pirmais kilometrs pludmalē ir kā barjerskrejiens, jo pludmali klāj no meža sagāzušies koki. Domā tik kā pāri tikt. Pēcāk jau nedaudz nākas paskriet pa taku paralēli pludmalei un tad jau pludmale ir skrienama. Skrienu un esmu priekšā. Līdzās skrien viens baskājis. Esam divi. Pēc kādiem 3 km esam 4, bet tas arī viss. Trīs latviešu kompanijā ir arī pārstāvis no Igaunijas, bet viņš skrien ar minimālajiem apaviem. Tātad plāns ir reāls. Temps ir turams un jadodas tik uz priekšu. Pa laikam pārmijam kādu vārdu, bet tomēr jāskrien un jadomā kā noturēt pozīcijas. Pirmais pitstops ir Melnsilā. Esam ar kompanjonu divatā atrāvušies. Ātri tiek iedzerts ūdens, kola un apēsts apelsīna gabaliņš (iespējams ka nevajadzīgi). Tālāk uzreiz upīte, kuras sķērsošana tiek iemūžināta no sacensību organizatoru puses. Arvien turpinās garās distances skējēju apsteigšana tos arī pasveicinot. Pēdas arvien vairāk sak sūdzēties. Tālāk no jūras smiltis salijušas un izveidojies nebadāms graudains reljefs. Bet tuvāk ūdenim atkal slīpums. Ar kaut ko jāsadzīvo, lai baudītu kaut kādu komfotu. Šī ir psiholoģiski sarežģīta daļa skriešanā ar basam pēdām pa šādu pludmali. Tā nav nekāda saulainas pludmales baudīšana svētdienas pēcpusdienā Vecāķos. Tuvojoties pusceļam jūtu, ka vēders netur slodzi. Šoreiz gan izturējis ilgāk kā parasti un sāku atpalikt. Vēl viena diezgan aukstas upes šķērsošas. Pēdas gan gavilē aiz laimes par šo atvēsināšanos. Vēl 2-3 km līdz mani panāks igaunis un tad arī 4 vietas īpašnieks ar kuru mainīsim pozīcijas.

Apbalvošana

Tuvojoties otrajam atsvaidzināšanās punktam pat nākas uz mirkli apstāties, lai turpinātu. Kola un siers un tempa samazinājums teju par minūti dod atslodzi. Puls ir atslābis. Bet tāpat škiet par grūtu, lai tempu kāpinātu. Arvien kā bāku redzu oranžo kreklu, kas nozīmē 3. pozīciju skrejienā. Bet esmu apņēmības pilns finišēt kā ceturtais un kāpt uz baskāju podesta. Vēl panākts viens garās distances veicējs - Dainis. Parādās neliels rags un jau kādu astoņu kilometru garumā redzamais Rojas ziemeļu mols. Jau pāri 30 km noskrieti. Niedres un finišs ir redzams. Zilā cūciņa Roja pludmalē. Skrienu garām uguns nakts rituālajam objektam un tad finišs. 2h un 45 minūtes. Nedaudz sliktāk kā biju cerējis, bet gluži loģiski pie aprakstīto notikumu pavērsieniem. Dažas reizes gadā var tā uzskriet, bet secinājums ir viens - jo īsāka distance, jo grūtāk. Sacensības un rezultāts deva vielu pārdomām, analīzei un noteikti palīdzēs sasniegt baudāmākus rezultātus nākotnē. Tik ļoti sevi pierunājis sacensību laikā sen nebju. Un skriet līderu grupā - tā man bija jauna pieredze, kuru tik bieži nemaz nevar piedzīvot.

Rezultāts

Finišā maisiņš ar finišētāja krūzīti. Tālāk jau ātra duša jahtklubā un atpakaļ uz finišu sagaidīt pārējos finišētājus. Tad laša zupiņa, alus, un baspēdu kūka, sarunas, apbalvošana. Šīs dienas izskaņa ar Ingusa Ulmaņa un Aigara Voitišķa koncertu juras krastā stundas garumā. Meitenes (kuras vēl pasakām tic) saratīs kāda tur romantika. Mākoņi virs jūras veido dažnedažādas figūras. 21:00 tiek aizdegts rituālais ugunsveidojums - "Četri vēji". Dienai var likt punktu. Atcēļš vēl gana garš vairrākkārt apmeklējot jūru, apskatot bākas, citus ugunskurus un zvaigznes. Mājās tiek apzinātas gūtās tulznas, kuru ir patiesi daudz. Kājas dažas dienas būs pilnīgas "lupatās".

Ir viens tāds.

Atkāpei

Šādu attālāku no Rīgas pasākumu apmeklēšanas burvība ir faktā, ka ir iespējams izvērst ekskursiju pa tuvējo apkārtni un apskatīt ko jaunu vai sen neredzētu. Tā apskatīju Jaunmoku pili, biju vietā kuru sauc Dzintars, pastaigāju pa Talsu diviem no deviņiem pakalniem un izstaigāju Laumu dabas parka Sporta, Putnu, Bišu un Augu takas. Tā ir tada vieta pie Valdemārpils. Arī Elku Liepu papsēju aplūkot un tad gan ceļš veda uz Roju. Ziemeļkurzemē vēl ir ko redzēt.

Naktī zvaigznes neredzētas

Pasākuma mājas lapa: http://www.bbultramarathon.com/