Kuldīgas pusmaratons 2012

"Cik dīvainas ir tās paralēles, kas ved mūs pa takām kalnā" (Prāta vētra - Īssavienojums)

Jau piektdienas pēcpusdienā devos ar autobusu uz Ventspili, kur gan pilsētas svētki, gan grupas Prāta Vētra koncerts, jaunā albuma "Vēl viena klusā daba" tūres ietvaros. Ierados un uzreiz arī var teikt arī devos uz koncertu, tik vien kā remdēju savu izsalkumu. Ierados diezgan savlaicīgi un izdevās satikt dažus sen neredzētus cilvēkus un noklausītes iesildošo grupu The Sound Poets. Viņi man nav sveši un dzīvo koncertu baudu, tikmēr ar vienu aci arī meklēdams pazīstamas sejas.
Uz pašu prātenieku uzstāšanos jau esmu atradis kompāniju un pievienojies lielajām masām, bet uz koncerta beigu daļu pat iejukām vēl dziļāk pūlī, kas uzreiz piešķīra koncerta uztveršanā daudz lielāku klātesamības efektu un apjausmu, ka nemaz tik nesasniedzmi viņu "tur" uz skatuves nav. No arēnas (2010. gads) un Mežaparka koncerta (2008. gads) tāds iespaids bija radies. Nospēlēja viņi tiešām forši un pat nedaudz ilgāk kā plānots. Kopumā 2h un 30 min koncertā starp jau mīļajām un zināmajām dziesmām, iestarpinot arī kompozīcijas no jaunā albuma. Nedaudz bija pavēsi vienā t-kreklā, taču kustoties no tā varēja izvairīties un pat nelielais lietutiņš uz pašām beigām negatīvu noskaņu koncertam nepiešķīra. Nedaudz gan manai gaumei negāja pie sirds tie eksperimenti ar mūziku "kosmonautu" daļā, bet koumā ļoti baudāmi. Pēc koncerta vēl parunājos ar draugiem un tad jau devos gulēt. Sestdien pusmaratons Kuldīgā.

Pamodos 20 minūtes pirms modinātaja no kaiju klaigām. Tas saucās sveicināts mājās (kaut gan runā, ka mājas tur kur sirds). Pulkstens ir 7:10. Apēdu brokastīs auzu pārslu biezputru, noprognozēju noskrietos kilometrus un devos uz pieturu, kur mani savāks Guna, lai mēs kopīgi ar auto dotos Kuldīgas vizienā. Centrālajā laukumā notiek intensīva gatavošanas Ventspils pilsētas svētku svinēšanai un no jūras tuvojas lietus mākoņi. Kuldīgā esam nedaudz pirms pulksten 10, jo kompanijā ir arī mazie skējēji. Izņēmu numuru. Šoreiz 321, pirms gada bija 325. Noskatamies kā mazie ķipari kopā ar vecākiem finišē un tad jau jāsasveicinās un jāparunājas ar lielo VSK noskrien saimi. Top ierastā kopbilde. Tiek nodziedāta dziesma par godu dzimšanas dienai vienam no komandas.

Foto: Precīzi nezinu, kurš no VSK Nskrien biedriem.

Pēc tam seko pārģērbšanās skriešanas formā un aiziet uz startu 12:00. Mērķis ir tikai finišēt. Starts nedaudz aizkavējas. Un ... Starts! Vēl pirms tilta panāku savu kolēģi no darba un turamies kopā (kā izrādas līdz pat finišam). Tiltu jāšķērso 8 reizes un tikšanās trasē sanāk diezgan bieža. Dažkārt tikos ar biedriem tos apdzenot, bet līdzi nevienu neizdevas pavilkt. Trase nevienā mirklī nešķita garlaicīga, jo pārventā uzmundrināja uz sētas sasēdināti bērni, tad sekojā dzirdināšanas punkts un meitene, kura ar šļūteni laistīja uzkarsušos skrējējus. Tad jau ir neliels lēzenums lejup uz tiltu un aiz tilta galā jau kāpums ar uzmundrinošu mūziku. Tālāk seko sacensību epicentrs, kur arī ir dzirdināšanas punkts. Tad seko divas taisnes, no kurām viena ir jau uz finišu. Un apļa sākumā pirms tilta kur no kalna uz leju iet, ir vēl viens veldzēšanās punkts. Trases malā ik uz soli satopams pa kādam fotogrāfam, kas tik vien kā gaida, kad viņam uzsmaidīs. Tas tad to pasākumu kopumā padara ļoti baudāmu. Temps vidēji uz 4:45 min/km. Kāpumos temps mazinās, no kalniņa atkal pieaug un tā visu sacensību noskrienu ar domu, ka varbut kritīs personīgais rekords, kas arī piepildījās. Čipa laiks 1h:40m:06s. Kolēģis škiet par minūti pat PB (personal best) uzlaboja. Kaklā tiek uzkārta medaļa, kas atšķirīga no pagājušā gada, bet acij škiet tīkamāka. Tā lūk ir jāfinišē.

Foto: Sandris Kuzmickis (http://lat-athletics.lv/)

Pēc sacensībām diskusijas par skrējienu, tāda vāja atsildīšanās, top daži foto, sarūpētā balvu maisiņa izešana un gājiens uz rumbu uz ne tik siltu "džakuzī". Pēc tam atpakaļ uz apbalvošanu, putras ēšanu, kliņgera nobaudīšanu, kuru VSK noskrien ātrākie skrējēji sarūpē ik sacīksti, kāpjot komandu vērtējumā uz pirmā goda pjedestāla pakāpiena. Pēcāk vēl nedaudz sarunu un tad ir, kas jau uz majām tiek vesti un ir, kas uz pēcballīti paliek. Es tieku nodeleģēts aizvizināt līdz Rīgai auto ar divām dāmām un jauno skrējēju. Tas arī veiksmīgi tika izpildīts.

Galenais ir finišēt! ;)