Koptreniņš. Rīga - Valmiera 2012

"I'm a cowboy, on a steel horse I ride ..." (John Bon Jovi - Wanted dead or alive)

Skriešana ir piedzīvojums! Tā būtu īsa atbilde uz jautājumu, kuru es uzdevu pie 90. kilometra atzīmes pitstopā Arvim un pārējiem. Jautājums - Kam tas ir vajadzīgs?

Īsa vēsture.

Šādu skrējienu 1988. gadā esot skrējuši daudzi skrējēji un tas noticis piecus gadus pēc kārtas. Šogad kopš pēdējā skrējiena aprit 20 gadi. Prieks piedalīties un atdzīvināt pasākumu.

Vēl īsāka (ne tik sena) vēsture.

Pirms kāda laika, kāds puisis pievarēja šo distanci ar ļoti interesantu stāstu. Un tad forumā parādījās ideja par koptreniņu šajā distancē ar iespēju veidot komandu un piedalīties stafetē. Likās interesanti, bet pēdējo reizi tā nenopietni no manas puse par to tika runāts Liepājas pusmaratona pēcballītē un šādam pasākumam pats nebiju nobriedis. Zīmīgajam datumam tuvojoties nolēmu, ka uz startu noteikti jāaizbrauc un jānovēl jautri kilometri. Pēcāk jau radas doma paskriet sākumā līdzi. Vairs tikai nedēļu pirms pasākuma izlasīju, ka Arvis meklē komandas biedru. Ātri piemetu galva dažus ciparus un uzrakstīju vēstuli. Divas dienas klusums. Jau sliecos, ka būs vien jāpaskrien sākumā, bet ... Māra lēma citādi un tika apzināts, kas tādā distancē, nepieciešams (tas arī tika sagādāts), tika nedaudz izrunāta stratēģija un noskaidroju kaut ko vairāk arī par organizēšanos. Uz šīs nots dienu pirms skrējiena nācas Skrien Latvija Ežu komandas koptreniņu veikt uz velo.

Ekipējums un 'degviela'

Vispār jau varēja nopirkt kādu kilogramu cukura, piecus litrus ūdens un doties trasē. Būtu lētāk. Es gan tā vietā no RIMI izstiepu attelā redzamo. Kopsummā uz 14 Ls un vēl papildus pāņēmu līdzi citus krājumus. Turpinot par attēlā redzamo saldumu kalnu (pārsvara ir nepieciešami ogļhidrāti, jo tā ir galvenā degviela), tad kaloritāte tika rēķināta un aptuveni (jo banāniem tā īsti neatcerējos un meklēt nelikās aktuāli) sanāca ap 8000 kkal (ieskaitot vēl enerģijas želeju rezerves). Pēc man vien kaut kur zināmās un izlasītas matemātikas centos arī saprast, cik tad uz tādu 107 km distanci varētu iztērēt. Pēc vispārējas statistikas organisms no partikas stundas laikā spēj paņemt līdz 300 kkal. Uz paredzēto distanci un laiku (virs 10 h), tas ir aptuveni 3000 kkal. Sanāca, ka ap 4000 kkal būs nepieciešamas, ko arī Garmin bija samērījis skrejiena beigās. Bet neskatoties uz to paņēmu līdzi pilnīgi visu izņemot tās tilpumietilpīgās rīsu galetes. Ja jautāsies, kur tad trūkstošās 1000 kkal? Tās jau manī iekšā. Uz startu var ieziet ar 2000 kkal rezervi, kuru organisms sevī uzkrājis.

Tā izskatās 8000 kkal

Bez pārtikas, līdzi ņēmu 2x pa 460 ml (Piena spēka pudelītes) linsēklu želeju un 2x pa 460 ml Čia sēklu želeju ar laimu un izšķidinātu 200g paciņu marmlādes. Tā tā saucamā Iskiate. Tad jau pieminētie 3l Darida ūdens. 2l SIS izotonisko elektrolīta dzerienu, kas arī uz Darida bāzes sajaukts. 0,6 l Darida ūdens Solomon jostas pudelē. Savu 4x 170ml jostu uzpildīju ar High5 IsoGel, kas jau ir uz ūdens bāzes ar apelsīnu garšu. Sanāca 170 ml tīras želajas un divas pudelītes, kur katrā pa vienai želejai ar ūdeni vēl. Ceturto pudelīti pielēju ar to pašu SIS izotonisko elektrolītu dzērienu. Rezervē vēl paņēmu SIS ko atjaukt uz 2l ūdens.

No citam lietām, līdzi - galvas lukturītis, atstarotāji, atstarojošā veste, velo(to man laipni aizlienēja dzīvokļa kaimiņiene Jolanta), kurš aprīkots ar atstarotājiem kā arī priekšas un aizmugures lampiņu, oglīti, kaut kādas zāles, ja nu veders sadumpojas, ūdeņraža pārskābi, līmlentu pret tulznām (tā arī neuzlīmēju, bet rezultatā tikai viena liela tulzna bija), četrus skrienamos kreklus (varēja iztikt ar diviem), u.c. sīkumus. Tas vedrgraižu zāles atbraucot tomēr atradu atstājis mājas. Labi vien ir ka neievajadzējās.

No partikas rezultātā sanāca tā, ka

Izlietoju:

• 2 marcipānus
• 6 Nestle musli batoniņus
• Izdzēru visu izņemot vienu 1,5l Darida.
• Neapēsti palika tikai 3 banāni.
• 1 linsēklu želeju.
• 1 Iskiati.

Neizlietoju:

• šerbertu
• Rimi batoniņus
• Milka šokolādi
• 2 marcipānus
• 1 Nestle musli batoniņus
• Abus sāļos CLUBS krekerus, kas sevī vien slēpj teju jau 2000 kkal. Tas ir vairāk nekā pusmaratons
• 4 hematogen batoniņus
• Un 1,5l Darida, ko gardi dzēru pēc finiša

Rīga

Piektdien pamodos dažas minutes pēc astoņiem, kas jau ierasta lieta. Plānots, ka uzreiz pēc darba jādodas mājās un kādas 4h jānosnaužas. Rezultatā nācās vēl aizbraukt pec dzirdināšanas sistēmas un pagulēju tikai kādu pusotru stundu. Sāku visu pakot, vēl uzēdu "brokastis" un tā tik vien bija, lai 23:20 dotos āra no mājas apkrāvies ar divām somām, divām jostam un vēl maisiņu plecā, nemaz nerunājot par kedam, kuras uzsviedu uz velo ragiem. Sazvanījos ar Arvi, jo telefona numuru man citu no organizatoriem nebija. Pie Brīvības pieminekļa pieripo Laumiic. Aizbraucu sasveicināties. Pēc brīža parādās Artūro un Aivars. Dodamies uz mašīnu atstat liekas mantas. Šajā brīdī manā prātā valda neliels apjukums, jo jāpārgrupē nepieciešamās lietas. Tas tāpēc ka lielos smagumus var sakraut mašinā un uz velo līdzi somu nevajadzēs ņemt. To tad raiti izdaram. Kopīgs foto un dodamies uz pieminekļa pusi. Tur vēl piebiedrojas skrējēji un pulksten 0:04 tiek uzņemts kopfoto. Ar to arī tiek dots starts. Es vēl meklēju pie Bastejkalna tikmēr miskasti, kur atstāt banānu mizas. Arvim atļāvu skriet pirmos 10 km āra no Rīgas. Es tikmēr uz velo.

Starta fotomirklis

Rīga-Valmiera

Kopumā japieveic 107 km distance. Pirmos 40 km veiksim uz maiņām ik pa 10 km mainoties. Arvis aizskrien līdz Juglai un maināmies gāzes uzpildes stacijā pirms Brīvdabas muzeja. Tur arī beidzas apgaismotie trotuāra posmi. Kādā brīdī arī beidzās trotuārs un tipināju gar šosejas malu pa iemītu taciņu. Apdzen Arvis, satieku maiņas punktā Aivaru. Vel nav pats vēsums uznācis, bet dzestrums jutams. Skrienas labi. temps nedaudz pāri 6 min/km. Vēl mani panāca Artūro un tad jau savu posmu biju veicis. 20 km jau aiz muguras. Pie mašinās paņēmu dzeramsomu, kur arī salikti graudu batoniņi. Jau otro reizi jāieskrien zaļaja pieturā. Vismaz ir skaidrs, ka dehidrācija nav iestajusies un ūdens tiek uzņemts pietiekami. Nākamos 10 km noripinu sastādot kompāniju Laumai un skrējējai, kas noslēdz skrējienu un drīz dosies atpakaļ uz Rīgu. Saprotu arī, ka uz velo tomēr prasās līdzi vējjaka, jo ir tāds pavēss. Pie 30 km ierados diezgan laicīgi. Apmeklējot kārtējo zaļo pieturu saslapināju grāvja pārvarēšanā labo kedu. Būs papildus svaigums (attiecīgi nākamaja maiņas punktā pie 40 km atzīmes mainīšu ne tikai krekliņu, bet arī zeķes). Guncha, kurš arī līdz šim skrējis līdzi griežas atpakal uz Rīgu. Paliekam vien divas velo-skrējēju komandas un auto komanda. Esmu vēl otrajā pozīcijā, bet Artūro mani panāk. Pedējos tumsas mirkļus aizvadīju kedu atstarotjājos tverot Aivara lukturīša gaismu, ik pa brīdim savu lukturīti jau izslēgdams, lai lieki netērētu baterijas. Mums arī ar Aivaru pagrieziens uz Valmieru no šosejas un pirmais kāpums pie Murjāņiem. Otrais desmits skrējās jau kaut kā grūtak. Ātrumu nemainīju, bet pulss uzlēca uz 170 sitieniem. Iespējams tas dēļ tā, ka bija kļuvis manāmi vēsāks. Te pie mašinās ātri iekožu. Izdzeru arī linseklu želeju, apēdu laikam arī banānu un kedas pārmetis pār ragiem, minu kalnā. Sak jau svīst gaismiņa, pa ceļam ir remonti un uzmanīgi jāizvelās braucamā puse. Pa retai mašīnai arī aiztraucas rīta miglājos un pie 45 km Arvis jau rosina pāriet uz maiņu ik pēc 6km. Pie 48 km nomainos, kad arī Artūro un Aivara maiņa notiek. Sanāca tā, ka turpmāk maiņas notiks kopīgā punkta un pa pariem sadalījāmies es un Aivars, Artūro un Arvis. Auto komandas skrējēji ieguvuši krietnu handikapu.

Šādi mūs sveica no Valmieras puses austošā saule netālu pirms 60 km. Pulkstens bija aptuveni 5:30 no rīta.

48-54 km noskrēju atkal viegli. Pulss atgriezās (un tā ari paliks) normas robežās pie 155. Cik vien iespējams skrienu pa neasfaltēto ceļa daļu. Tad nododu stafeti Arvim. Atkal zaļā pietura un pa zirgiem (tas ir velo). Pie 60 km esmu aizrāvies ar kārtīgu brokastošanu, bet Aivars jau ir atkritis auto bagažas nodalījumā uz snaudienu. Arvis pārsteidz nesagatavotu (esmu nočammajies) un pirmos 400 m sprintoju pakaļ Aivaram. Šoreiz vēl izdodas iedzīt.

Kaut kur aiz 60 km robežas.

Tā nu esam jau vairāk kā pusi distances noskrējuši un Valmierieši jau sak uztraukties, ka nemaz nepaspēs mums pievienoties pēdejos kilometros, jo mēs skrienot pārāk ātri. Tā gan nenotika. Starp 60 un 80 kilometru notika komunikācija, lai papildinātu skrējēju rindas. 66-72 kilometrs uz velo ar pieturpunktu pie auto. Ik pa brīdim notiek dzirdināšanas trauku uzpilde un tiek ēsti krājumi. Skriešanas somu pēc 60 km arī atstāju mašinā, lai skriešana vieglāka. Tiek ieskandēts pa kādai dziesmai. Populārākās ir Queen - Riteņbraukšanas dziesma un mūsu pašu Laika dziesmiņa, kura Aivaram atgādināja atsakt laika uzskaiti. 72-78 kilometrs atkal jāskrien man. Tā jau 5 maiņa skrienot. Plācī pasveicinājām vietējo kungu, lai viņam rīts priecīgāks. Par to, kas priekšā nevienā mirklī netiek domāts. Jāskrien tik, jo noguruma nav un miegs arī nelauž nost.

Straupē piestāju uz piena glāzi, bet vēl nebija izslaukta gotiņa

Pie pagrieziena uz Cesim uz ceļa redzu ezīti (nav veiksmīgi šķersojis ceļu, diemžēl, mazais adatainis).Un te man kaut kas arī sāk jukt ar to kā bija tālāk. 78-84 kilometrs uz velo. 84-90 skrienot. Šķiet ka šajā posmā arī noskrēju ātrāk par Aivaru un pie mašīnas uzdevu savu retorisko jautājumu, kuru pieminēju raksta sākumā. Kārtējais pitstops. Pļavā netālu ganās govis, cepina arvien vairāk. Škiet ka šis bija arī tas mirklis, kad izdzēru savus pēdējos enerģijas želejas krājumus un nesmādeju arī Iskiati. Aptuveni pie 95 km pievienojās arī slavenais valmierietis Didzis. Tā, kā atskrēju ātrak, tad Arvis trasē devās viens, bet Artūro viņu panāca, jo saule sāk kausēt skrējējus un palika grūti. Pie 96 km atzīmes krietnu brīdi ar Aivaru sēdējām uz soliņa un nācās jau atkauties no miega, līdz ieradās mūsu maiņa uz velo. Pie tam vēl sapratu, ka cepurīti esmu aizmirsis Laumas velo groziņā. Nu nekas, 4 km vēl noskries un pie 100 km jau būs pieturas punkts (tad arī izķeksēju no groziņa savu cepurīti), kaut vēl pēc tam jāveic 2 km. No 100 km skrejēju bariņš jau tapis kuplāks skaitā un Valmiera plānots ieskriet kopīgi. Man kaut kāda čakra atverās un tos 2 km līdz maiņas punktam aiznesos visiem pa priekšu.

Valmiera

Sanāk, ka pēdejais posms atkal uz Arvja kedām. Aivars jau ir pilsetā ar velo, jo viņa komandai pēdējais "lāpas" posms pieder Artūro. Taču pēc dažiem kilometriem Stasiks piesakās uz manu velo un man tas gods ieskriet Valmiera tomēr iekrīt. Smuki nofinišējam pie Sīmaņa baznīcas, kur uzreiz sniedzām interviju vietējam laikrakstam. Finiša laiks nav minūte minūtē precīzs, bet pēc mana Garmin tas bija zem 10h un 30 minūtēm. Skrienot pieveiktā distance - 51.75 km. Uz velo 57.36. Kopa Garmin samērījis vairāk par tiem 107 km.

Jau finišējuši un gatavi atpūtai

Pēc finiša visi devāmies pie Certas uz sarūpēto pirtiņu, alu un gardu zupu. Didzis piegādāja picas. Kārtīgi iestiprinājāmies un veldzējāmies ēnā, jo šajā sestdienā ne viens vien karstuma rekords Latvija kritīs. Sarunas norisinās par skriešanu, par senākiem laikiem, par olimpiādi. Nogurušie prāti arīdzan domā ka uz Rīgu tikt atpakaļ. Un te es savu plānu pastāstīju Arvim un Artūro. Artūro izrādījās ieinteresēts. Tatad nedaudz pagulēt, pagaidīt, lai karstums norimstas un doties ar velo atpakaļ maršrutā Valmiera-Cēsis-Rīga. Tiek sapakotas mantas. Daļa tiek iedota tiem, kas uz Rīgu dosies ar autobusu. Tiek uzpildīta dzeramsoma un kad jau Aivars un Lauma (Laumai vēl cik zinams svetdien startēšana Cēsīs velomaratonā.) 17:00 dodas ar autobusu uz Rīgu, tad es un Artūro startējam no RIMI nezināmajā. Nezināmais vismaz man.

Valmiera-Cēsis

Šajā pusē esmu pirmo reizi un drīz vien Arvja teiktais izrādas balta patiesība. Kalni un lejas, un pretvējš. Pēc nobrauktiem 18 km iepauzējam Lodē. Neiet tik raiti, kā Valmierā uz vispārējā pacēluma viļņa likās. Arvja prognozētā 8h distance varētu būt tīra patiesība. Man sāk parādīties sāpes labaja celī, kas nav jūtamas minot pedāļus, bet pēc apstāšanās liek sevi manīt. Artūro jau laicīgi brīdinu, ka Cesīs novērtējam situāciju. Netālu pirms Cēsīm 6% kāpums. Artūro vēl uzminās. Es paļaujos uz savām kājām un dabūju uzstumties. Pēc pusotras stundas esam Cēsīs un dodamies uz vilciena staciju. Trāpījām kā reiz uz to pašu vilcienu ar kuru no Valmieras būtu braukuši. Kompānijā iekāpā arī vecpuišu ballīte, kurai tika VSK Noskrien nozīmīte un vecmeitu ballīte, no kuras mums ar Artūro pa končai. Nedaudz pēc pulksten deviņiem bijām Rīgā. Vel bija jāaizmin pie Aivara atdot velo un jāpaņem mantas. Pēc tam jau viss tā relaksēti un mierīgi. Nokāvos vēl stundu pie datora ar miegu lasot komentārus forumā, līdz ap pusnakti devos pie miera, jo ar Artūro tika runāts par LSC kārtu Mežaparkā svētdien.

Rezumē

Ļoti labi pavadīta sestdiena.

Kilokaloriju izlietojums: (tiek aprēķināts)