2. Liepājas pusmaratons

"Telefonisti stabos sēž ..." Pilsētā kurā piedzimst vējš

Pusmaratonista ikdiena. Svētdiena. Pulkstens ir jau teju pusnakts. Pēc 8 stundām jāseko modinātāja vokālam un jadodas uz darbu. Istabā izkrāmēju somu. Izlieku žāvēties skrienamās drēbes un slapjās peldbikses. Soma tiek iztīrīta līdz absolūtajam minimumam. Tiek apskatīti vēl oficiālie rezultāti un var doties gulēt. Aivadītas divas lieliskas brīvdienas. Lai to visu saprastu ir jāaizbrauc uz Liepāju un jānoskrien pusmaratons. Tātad sāksim tomēr no piektdienas vakara.

VSK Noskrien - Skriendieviņš

Piektdiena.

Soma sakravāta. Špikeris ar tempa laikiem sagatavots un nodrošināts pret lietus iespējamību. Tiek noprecizēts par trasportu, jo rezerves variantā ir gandrīz četru stundu brauciens autobusā. Noskaidrojas, ka tomēr braucam ar mašīnu un būsim trijatā - kā trīs musketieri. Uzlādēju pozitīvas emocijas ar vairākiem 80-to gadu roka klasikas gabaliem un uz šīs poziīvā nots arī dodos gulēt. Ja neksaita, ka jau otro nakti sapņoju par skriešanu un sacensībam, tad miegs ir gana labs.

Sestdiena.

Ballīte var sākties. Kad atrisinātas komunikācijas problēmas un visi esam satikušies varam doties projām no Rīgas, kur laiks ir nomācies un krīt retas lietus lāses. Kā reiz, lai paskrietu. Līdz Liepājai nedaudz vairāk par 200 km, kas paiet nemanot sarunās par un ap skriešanu. Pa ceļam aiz Skrundas redzam austrieti, kurš skrien no Liepajas uz Api. Domās viņu atbalstam un vēlam veiksmīgi noskriet. Iebraucot Liepājā ir manāmas skaidras debesis. Un pirmā pieturvieta ir Doka Pica, kur tiekamies ar Liepājas noskrieniešiem un pārējiem, kas arī jau atbraukuši no citām pilsētām. Katrs pieveicam pa picas gabalam. Pēc tam dodamies rokkafejnīcu pēc numuriem un čipiem. Tālāk seko ekskursija pa Liepāju. Sākumā uzkāpām Svētās Trīsvienības baznīcas tornī un palūkojamies uz Liepāju no augšas. No rietumiem pilsetu ieskauj Baltijas jūra, bet no austrumiem Liepajas ezers. Tad dodamies uz Karaostu uz katedrāli, un uz ziemeļu molu. Tā, kā nebijām atbilstoši ģērbusies, tad katredrālē tiek piesaukts pats augstākais. "O gospaģi" - šo mēs atcerēsimies vēl kādu labu laiciņu. Tālāk 1.8 km garā mola iekarošana un foto sesija tā galā un pa vidu. Mols tāds, kuru pat rūdīts baskājis nelabprāt mēro basām pēdām.

Uz mola starp kaijām, enkuriem un amebām ...

Stundas lido vēja spārniem un kā gan ne. Pilsētā tomēr piedzimst vējš, kā tas tiek vestīts dziesmā. Ap 19:00 šturmējam RIMI un sagatavojamies "pasta party". Noskrieniešu Liepājas HQ vietas pietiek visiem un katrs pieliek roku, lai darbi rit uz priekšu un pat iztikām bez sērkociņu vilkšanas. Tiek apzīmēti baloni, sagriezts tempa turēšanas laiku maisiņš, virtuvē tiek griets, vārīts, un cepts. Party for everybody. Skaļākie biedri apmainās ar viedokļiem ļoti piezemētās diskusijās.

Mēs jautrie pavāri

Ap 22:00 es un komandas biedrene dodamies un naktsmājām. Saorganizējam guļamplačus. Man uz miegu prāts vēl nenesās, tāpēc nolēmu vēl aiziet līdz jūrai, pabradāt pa pludmales smiltīm un izbaudīt silto ūdeni, kas skalojās uz kājām. Ap pusnakti piesaucu arī pērkona dievus un lietusgāzi pilnā godībā. Kad jau pavisam izlijis raitā solī dodos vieglā skrējiena garām trases starta punktam, par rītdienas notikumu liecina vien divi mikroautobusi, kuros šoferi, glābdamies no lietus, īsina laiku kaut ko cītīgi spaidot telefonā. Nedaudz pirms vieniem arī es jau esmu satinies guļammaisā un kā par skādi atkal sapņoju par sacensībām. Trešo nakti, cik tad var?

Svētdiena.

Pamostamies ap 8. Līdz startam vēl piecas stundas. Rīta cēlienu iesākam ar brokastīm un inventāra sagatavošanu. Piestiprināju šipu pie kreisās kajas "kedas". Numuru arī piespraužu, bet saprotu vēlāk, ka nebija vērts, jo uzvelkot kreklu ir skaidrs, ka kārtējo reizi numurs ir pielikts šķībi un tas ir jāpārsprauž. Mamma atsūta sms ar jautājumu vai dēļ iepriekšējās nakts vētras pasākums vēl ir spēkā. Atbildu, ka noteikti viss notiks. lai tik brauc lūkot manas ātrās kājas. Brokastīs apēdu divus banānus un trīs AXA paciņas ar melleņu gabaliņiem. Možumam tiek izdzerta liela tējas krūze. Tā, kā šodien plāns skriet mierīgi un pēc finiša uzskriet vēl kādus 5-7 km, tad gatavojos garam treniņam un taisu "iskiati" - čia sēklu želeju ar laimu. Šoreiz pievienoju klāt arī godži ogas un dažus marmelādes gabaliņus. Papildus tam vēl 460 ml sporta dzēriens.

Tālāk nav skaidrs, ko lai dara. Laika gana. Uz startu dosimies tikai ap pusdivpadsmitiem, tāpēc tiek nolemts, ka jāpalasa kāda literatūra. Man iekrita acīs Ziedoņa "Krāsainās pasakas", kuras tad arī visas izlasīju. Vēlreiz notiek ātrs "reality check" vai nekas nav aizmirsts un raitā solī vēja pavadīti dodamies uz trasi. Pa ceļam pielabojam kādu diezgan naglainu žogu, kas droši vien cietis nakts negaisā. Starta zonā, protams, viss notiek. 

Šampanieti studijā! Un kādus 10 litrus.

Tiek iemūžināts foto pie Gagarina kausa. (Uz jautājumu - Vai var arī pieskarties? tika saņemta momentāla atbilde - "Rokas nost!") Komandas beidrene dodas pēc draudzenes numura, kura nepilnu stundu pirms starta ir 90km attalumā vēl, bet es jau skatos, kur mūsu virtuāla skrējēju komanda nobāzējusies. Stunda aizrit nemanāmi. WC, kopbilde, balonu un citu aksesuāru pieāķēšana pie krekla, apsveicināšanās ar komandas biedriem un plānu pārrunāšana. Vēl tiek uz ātru roku sakonfigurēts pulsometrs, atkal WC un jau stāvu starta koridorā līdzās ar savu tempa turešanas partneri. Patiesība esam trīs TT, bet ar atpazīšanas aksesuāriem esam divatā. Šodien plāns ir pavisam vienkāršs  (Nē, šoreiz tas nav saistīts ar mēness nozagšanu, kā tas bija multenītē "Nejaukais es"). Noskriet pusmaratonu pa 3. apļus garo trasi ar sarkaniem baloniem uz kuriem virsū rakstīts "2:00" stundas. Pauls Timrots, protams auto un moto sacīkstēs nevienu braucam ar baloniem un turam tempu nav redzējis, tāpēc pārjautā vai tiešām tie cilvēki skries ar tiem baloniem. Šoreiz VSK Noskrien brīvprātīgie tempu nodrošina uz laiku 1:50, 2:00 un 2:15. Man tempa turēšanas (jeb TT) amatā debija. Vēl tik jānobildējas ar mammu un varam doties uz startu.

Kopfoto ar mammu.

Starta šāviens, sākam laika atskaiti un es personīgi uzsāku savu desmito pusmaratonu. Laika apstākļi ir ideāli. Skrienu pagajušā gada seriāla kreklā un drošibai esmu uzlicis cepurīti. Ja nu tomēr sāk karsēt saule, kas tiešām, šad tad izlīdīs no mākoņiem. Pirmie divi kilometri aiziet pieregulējot tempu. Skrienas viegli. Ap mūsu TT veidojas dažu cilvēku grupiņa. Baloni uz 1:50 pazūd ar aci netveramās tālēs. Tiekamies vien trases "apndicītā", kur sanāk aptuveni 0,5 km skriet pretīm. Pēc nakts lietiem trasē var veiklā trīssoli doties garam peļķēm. Saņēmam uzmundrinājumus no trases malas. Apļa beigās mani uzmundrina mamma un citi radi. Pēc pirmā apļa arī no mums aiztraucas tie, kuri finišēt vēlas ātrāk par 2h. ik pa laikam ar Laumu salīdzinām tempu. Skrienam ar nelielu rezervi. Jūrmalas pusē kur pieejama duša, karstgalvīgakie skrējēji atveldzējas. Pie 10 km mūs arī apdzen līderi. Tagad jābut uzmanīgam un bieži jāskatās atpakaļ, lai savlaicīgi saorganizetu skrējējus līderu garampalaišanai. Pēc otrā apļa pieveikšanas šāda nodarbe jau vairs nav aktuāla. Esam jau palikuši krieti mazākā bariņā un trasē skrējēji ir ļoti izretojušies. Arvien vēl skrienam ar rezervi. Pēc "apendicīta" vējš uzpūš tik stipri, ka trasi norobežojošās metāla barjeras dodas pretīm mūsu bariņam un apturēt tās steidz zemessargi. Paldies Jums puiši par to, vēlreiz! Labi, ka arī medpunkts turpat uz vietas. Par laimi tā ampelēšanās gāja secen. Tuvojamies jau finišam. Man jau Garmi samērījis 20 km distanci. Pēc šiem datiem ejam pēc laika, bet trasē 20 km atzīme vēl tikai tuvojas. Te nu arī ir skaidrs, ka nekādu sprintu taisit uz finišu nav verts un ieradīsiemies ar kādu minutes vai divu nokavēšanos, kas arī notika. Bet tomēr prieks par paveikto. Uzreiz pēc finiša dodos vēl vienā 5km aplī. Ežu komanda trenējas ne pa jokam. Mierīgi noskrējām vienu aplīti un pārliecinājāmies, ka trasē neviens vairs nav palicis. Pēdējais finišētajs ātrāko TT pavadībā finišēja jau pirms 10 minūtēm.

Aprunājos vēl nedaudz ar mammu, draugiem, kas atnākuši atbalstīt. Noskatījos apbalvošanu un zvanīju Gunai, kura tobrīd ķēra vēju pludmalē, lai tak nāk uz apbalvošanu, jo viņai 3. vieta savā vecuma grupā (arī izskrieta 3. sporta klase). Tikmēr, pēdu siltu putriņu un devāmies jau posties atpakaļceļam.

Jūra ir tur, ka es jums saku!

Afterpārtijs un ceļš atpakaļ.

Atceļā uz Rīgu vēl nedaudz jāpaviesojas Edgara lauku mājā, kur sapulcējies ne mazums skrējēju. Visi iekārtojušies pie galdiem ar savu groziņu, tiek dārzā cepta gaļa un notiek kārtējās sarunas par skriešanu, pusmaratona iespaidiem. Ir iespēja arī ievingrināt roku šaujot pa finiera ruksi. Ilgi gan mūsu kompānija neuzkavējas, jo svētdienas vakarā jādodas tālāk. Ceļš līdz Rīgai paiet mierīgi. Vēl iebraucot Rīgā sekoja pelde Pinķos. Aizvedām mājās Gunu, tad Matīss izsēdināja mani un sekoja rakstā iesākumā minētas darbības. Ar to arī Skrien Latvija seriālam viducis ir klāt. Nākamais posms - Kuldīgas pusmaratons. Paldies visiem, kuri piedalījās, viss bija lieliski!

Tā finišē tempa turētāji

P.S. Īss atskats uz sacīksti no skrējēja skatu punkta.

TT perspektīvā tas viss izskatās citādi. Pulss -155. Ātrums - 5:41 min/km. Dzirdināšana divos punktos izvietota vienmērīgi - trešajā un septītajā apļa kilometrā. Padzēros gan tikai dažreiz, jo tā ļoti neprasījās. Trasē vienīgais troksnis ir vēja skaņas, "apendicītā" pretīm skrienošie komandas biedru uzmundrinājumi, savstarpējās sarunas, trases peļķu reklāma, kāda aizgājušo laiku meldija parkā un troksnis starta/finiša zonā. Klusi, klusi esam visu noskrējuši. Divu stundu zonā un aiz tās finišējošie ir izretojušies savstarpēji pa vairākām sekundēm. Finišējot redzamas jau brūnas lapas pa ielu. Rudens laikam arī klāt.

Lai skrietu gan garam, gan prātam ir jāsaglabā tā šaurā robeža starp skaitļiem un izjūtam. Citi brauc makšķerēt (un es viņus lieliski saprotu), es dodos skriet. Aizbraukt, sacensties, noskriet ... Ir labi tur kur tu cilvēks esi.

From Liepaja with love!