Vasaras skaņa

Vasara kalendārā skatījumā ir baudāma jau 3. nedēļas, bet jūlijs jau pusē. Šis ir festivālu laiks gan piejūras pilsētās, gan arī vairāk iekšzemē. Jau otro gadu mūzikas festivāli tikai ar uzaicināto mūziķu sastāvu mani neuzrunā. Tur kaut kam ir jābūt ... vairāk. Savukārt uzrunā piedzīvojums. Šis ir piedzīvojuma kuģa žurnāla ieraksts, jo pats žurnāls ir paredzēts lasītājiem, kuriem saturs rada emocijas ar pievienotu pozitīvo vertību.

2012. gads

Pirms gada Tervetē Valters uzsauca skrējējiem koptreniņu ar iespēju pieveikt vienu no 3 izvēlētajām distancēm, pirti finišā, gardu zupu un telpu sarunām par un ap skriešanu, kas kaut kā noved pie sarunām arī par ēšanu un katra paša izpratnē veselīgu dzīves veidu. Bijām sabraukuši ap 30 skriet gribētāju un plkst. 15:00 pēc Renāra Rozes novadītā iesildīšanas posma devāmies trasē. Pēc pirmajiem kilometriem jau izdalījās grupiņas, kurās skrien kopā divi vai vairāk cilvēki. Noskrējam bez liekas apstājas 35 km 3h un 30 minūtēs. Tas viss pateicoties Aivara703 mudinājumam apskriet ap Gulbju dīķi vēlreiz, paša vēlmei sasniegt jaunu garakās distances robežu un svaigumam pēc noskrietiem 16-17 km. Pēdējos 5 km knapi vilkām kājas, bet vidēji noskrējām uz ~6:00 min/km (tas tāds sapratīgs un cienījams skriešanas temps večiem un jauniem puikiem). Viss bija līmenī un noskrienieši ne tik vien slavejā par lielisko organizētību, bet arī jau aicināja atzīmēt šo pasākumu ik gadu gluži kā vasaras saulgriežus.

2013. gads

Šis gads dzīvē, saprotams, viesis arī kaut kādas korekcijas. Trenētības līmenis ir ar kārtu pieaudzis, Lai apmierinatu piedzīvojuma kāri nepieciešami arvien jauni izaicinājumi un bērītis arī uzticams ir iejājis manā veloparkā. Tiklīdz parādījās pirmās ziņas par koptreniņa iespējamajiem datumiem, tā pasviedu savu ideju par aizkļūšanu ar velo plašākai publikai. Opcijas dažādas: sāc kur gribi, bet finišā Tev jābūt Tērvetē. Neliela diskusija divu nedēļu garumā un tika norunāts piektdienas vakarā mīt pedāļus posmā Rīga-Tērvete. Arī laikapstākļi bija tam labvēlīgi un 4h:20min ar visu veikala ("Cielaviņas" Tērvetes veikalā nebija) apmeklējumu un nelielajām pauzem bijam finišā, kur jau mūs gaidīja pirts, fantastiska sarkano lēcu un tomatu zupa, kā arī alus (ja Jums šķiet, ka alus ir s... (nedzerams), tad pamēģiniet to pēc vairāku stundu fiziskas slodzes. Visticamāk tas garšos lieliski, bet ja arvien teiksiet, ka nedzerams, tad tā arī ir). Bijām pirmie dalībnieki un savlaicīgi arī centāmies tad doties pie miera, lai atjaunotu spēkus  nākamajai dienai.

Zemgales līdzenumos jau jūtama rudens smarža. 

Ssākot no 12:00 sāk ierasties viens pēc otra citi skriet gribētāji. Sarkanais paklājs ir atvērts. Ir gan vēl tādi, kuri ar velo atbrauc, ir tādi, kuri ar auto ierodas. Atskriet neviens šogad neatskrēja gan. Un kā jau teicu par korekcijām, kuras spēj ieviest 12 mēneši. Šogad krietni liels pulks jaunās paaudzes arī līdzi atvestas, kamēr vecākā paaudze dodas noskriet kādu no nu jau 5 pieejamajam distancēm, lai pēc tam baudītu līdzpaņemtos gardumus, divas piedāvatās zipas (šogad arī veģetāriešiem pagatavota īpaša zupa), pēc slodzes atjaunotos pirtī un izpeldētos dīķī. Ja tā padomā, tad tāds liels dārza pasakums vien sanāk, kas zem viena telts jumta sapulcējis krietni vairāk par 50 dalībniekiem.

Kad arvien sapratīgu argumentu kāpēc neskriet neesam radusi, tad plkst. 15:00 pasākuma organizators nodod pēdējās instrukcijas, apstāsta par iespējam sastapt četrkājainos zvērus, iepazīstina ar trasēm un piedavā trases maršruta shēmu paņemt līdzi, lai neapmaldītos. Tiek izdalītas kartes. Dzeltenā trase pati isākā - vien 7 km skrienami - neviens pat roku nepaceļ, kur nu vēl botas ies smēret pa lielceļa putekļiem uz tik īsu distanci, taču lielajam baram aizskrienot, tomēr arī šai distancei ir piekritēji un tā tiks noskrieta. Bez lieka starta šāviena dodamies trasē. Pirmie 3,5 km garāko distanču veicējiem kopā skrienami. Ir jau priekšgalā izvirzījušies ātrāki skrējēji. Es pa vidu vēl aprunājos ar tiem, kuri skries īsakās distances un tad lūkoju pēc kompanjona uz garākās distances veikšanu. Kopsolī ar Imantu tad arī devamies Tērvetes apkārtni aplūkot. Laukos kviešu un rudzu vārpas zeļ. Grāvmalē magones. Tērvetes apkārtnē gan Zemgales līdzenumus īsti neredzēt. Pakalni un ielejas, kas pilsētas līdzenumu skrējējiem ir labs papildus treniņš (Te arī Imantam stāstīju par to, ka Latvijā ir iespēja uzrīkot lielisku ultra skrejienu gar ziedošajiem laukiem). Ap desmito kilometru ir kāda kļūme ar trases norādēm. Arī šogad neizpalika garakās trases pagarināšana par dažiem kilometriem, tiesa ne manā, bet gan citu skrējēju izpildījumā. Man bija tas gods pieveikt garāko trasi par visiem 100%. Atkal ar vidējo tempu ~6:00 min/km un pieveiktiem 33.77 km nogāžos sētas mauriņā un kādu minuti atgūt elpu. Tad jau seko pirts apmeklējums, ēšana un arī ceļasomas kravāšana, jo ir nolemts svētdienu pavadīt laiski un bez steigas, tāpēc šogad jau ap 20:00 sakām ardievas kopīgo kilometru biedriem un dodamies ar velo vēl uz netālo Jelgavu, lai ar pēdējo reizu nokļūtu Rīgā un apmeklētu nakts tirgu. Pa ceļam mums nekautrējās uztaurēt citi pasākuma dalībnieki, kuri arī devas mājup ar motorizētajiem transportiem.

Manas relikvijas no Zemgales līdzenumiem.

Pēc šadas fiziki aktīvas nedēļas nogales, kad piektdienā nomīti ~85 km, sestdien noskrieti 33,77 km un tikpat daudz arī nomīti līdz Jelgavai, apetīte ir arvien liela ari svētdienā. Tāpēc treniņu postulātam pievienoju vēl vienu būtisku nosacījumu - Būtiska treniņu sastāvdaļa ir ne tikai atpūta, bet arī ēšana.

Šī ir tikai viena nots vasaras melodijā ...

Kāda ir Tava vasaras skaņa, šovasar un kādi vēl "instrumenti" tajā spēlēs?