Zemgales dziesma kurzemnieka izpildījumā

24. jūnijā pie Jāņa viss ir forši (kā reiz kādā LNT humoršovā mēdza teikt). 2014. gada 28. jūnijā pie Valtera Tērvetē viss ir vēl foršāk. Zemgales līdzenumi Tērvetē sastop pakalnus un skrējējus.

Kopbilde

Jau trešo gadu pēc kārtas Kalna klinģeru saimnieks aicina skriet gribētajus izskrieties par Tērvetes dabas parku, daļu pasaku meža un aplūkot un sasmaržot gan rapsi, gan citus graudaugus (tikai ne rudzus) un nebeidzamu ziedu un zālīšu kori, kas rātni izkārtojušies laukmalēs un ceļmalās. Ceļš uz Kroņauci un Kalna Klinģeriem katram ir savs. Pirms gada (2013.gadā) rakstīju - "... Ir gan vēl tādi, kuri ar velo atbrauc, ir tādi, kuri ar auto ierodas. Atskriet neviens šogad neatskrēja gan. ...". Tad šogad atskrēja gan un skriet uz Tērvetes pusi skrien gan no tuvās Jelgavas, gan no tālākās Rīgas. Arī ar velo brauc. Var teikt, ka vasaras sākums Tērvetē ar šo pasākumu ir "Valtera marka". Un ko tik šeit nevar izbaudīt - 5 dažādas distances, gardas zupas, gan gaļas cienītājiem, gan atturībniekiem. Katra paša līdzpanemtus gardumus. Lielā telts zem sevis pēc skrejiena pulcē kuplu skaitu. Dīķis pie pirtiņas, kurā iečurkstēt pēc karsēšanās uz lāvas, kur tiek relaksētt pēc skrējiena. Visapkārt zeme zied.

Kenijas vāveres

Jau nedēļas sākumā dalībnieki tiek ik dienas informēti par pasākuma norises vietas notikumiem un pieejamo inventāru (daļu mātes dabas gādātu un saimnieka rūpīgi koptu). Tiek pļauts mauriņš, gādāts aliņš, celta lielā telts. Droši vien pats saimnieks intervijā varētu pastāstīt vislabāk.

Pašiņš ar velokomandu no Jelgavas uz Kroņauci.

Ja vēl neesi bijis - tad šis ir pasākums, kurš iespēju robežās jāpakārto jebkam citam un jāliek nākamā gada kalendārā. Pats sõgad ar velo devos turp no Jelgavas sestdienā un atgriezos lietus pavadīts svetdien no Tervetes uz Rīgu. Varianti ir. Iespējams, ka jūsu auto pat savāks kāds noskrieniešu autoevakuators. Te visur ir stāsti. :)

Papildus informācija un atsauksmes: Noskrien.lv

Trases:

• 7,1 km. http://tinyurl.com/omzymk5
• 11,6 km. http://tinyurl.com/6rwm5dd
• 18,0 km. http://tinyurl.com/7mysxl7
• 25,4 km. http://tinyurl.com/85nsmxx
• 33,6 km. http://tinyurl.com/nlt37bz

Nedēļas laikā no Kalna kliņģeriem uz Bērzpurviem.

Tā nu sanācis, ka pēc atpūtas zemajā galā jau pēc nedēļas Liepājā notiek pusmaratons, kurš šogad nav Skrien Latvija posms. Pusmaratona mērķi ir nekonkrēti. Laiks ir karsts un noskriets tiek mierīgā tempā paskrienot te ar vienu, te otru noskrienieti. Iepazīstot kādu jaunu, paturot tempu tempa turētājiem. Cimds tiek mests skrējienam minimālajos apavos un tas tiek veikts godam. Pirmais oficiālais pusmaratons Vibramos pieveikts. Kājas jūtas labi. Pēc pasakuma jādodas ar velo uz Bērzpurviem, kur notiek pēcballīte. Noskrieniešī kuplā pulkā bauda dažādus gardumus, dodas ekskursijā pa vietējo apkārtni, kuru izrāda Edgars un pats galvenais - uzlādējas svētdienas lielajam izaicinājumam. Ir radies tāds izaicinājums apskriet 10 lielākos Latvijas ezerus. Manā kontā ĶĪšezers jau ir un parcik vienu reizi gadā kāds Liepājas ezeru apskrien un vismaz viens no pērnā gada kompānijas piedalās arī nākamajā gadā, tad šogad iniciatīvu uzņēmos es un 3 velo pavadībā svētdienas rītā 5 skrējēji devās aptuveni 50 km garā ceļojumā. Es, Guna, Imants, Kristaps un Chingons un uz velo: Inese, Edgars & Edgars.

Pirms starta ap 10:00 no rīta. 2014 gada komanda.

Lielākā daļa būs jāskrien pa grants cēļiem ar atsevišķiem alfalta posmiem. Edgars uzņēmās fotogrāfa un videooperatora pienākumus. Vītiņu pļavas, Otaņķi, Rude ir daļēji manas saknes, bet bērnībā tur dažu reizi braucot ar velo nebūt nevarēju iedomaties, ka reiz tur skriešu.

Ieskrējušies. Pa ceļam arī pāris čūskiņas ceļa malā.
Pretīm brauc velosipēdisti ar intervālu treneriem (suņiem).

Ap pusmaratonu gaidāma Bārtas upe pie Nīcas un ilgi gaidītā veldze.

Manam aicinājumam izskriet aplīti pa Rudes skolas stadionu neviens neatsaucas. Asfaltētais posms ved uz Nīcu. Kā lieli marķieri ezera krastos ir divi vēju ģeneratori.

Tiek mainīti skrējēji un velosipēdi. Pievienojas arī Dace. Gunu būšot jānes :0

Vēl pat nav pusceļš.

Tālāk lauku ceļš gar dambi ved uz Liepāju. Cīngons uztankojas no veloeskorta. Parādās pirmās vļēmes par uzkodam Liepājas RIMI, bet pa ceļam vēl ekskursija pa Liepājas Svētās Trīsvienības katedrāli un skats uz jauno koncertzāli. 

Lauki un siena ruļļi.

Ar taku elementiem.

Kārtējais starpfinišs.

Liepājas teātris.

Chingons vēlas aizlidot līdz visam lielām lidmašīnām.

Finišā jau esam nedaudz izretojušies, bet pārak liela attāļumā. Dace finišē vēl pirms lidostas. Cīngons ar Edgaru izmet loku. Es ar Kristapu dodamies uz finišu pa taisnāko ceļu. 5h apskriets aypkārt ezeram. Mēs tur bijām un to izdarījām. trīs gadus pēc kārtas kads to ir izdarījis. Kāda būs 2015, gada komanda un kad?

2014. gada versija

Atceļā šoferis ļāva uzņemt dažnedažādus B vitamīnu saturošos dzerienus, kā rezultātā nemaz nepamanījām kā pienāca Rīgā. Katrā ziņā ļoti saturīga nedēļas nogale.

Rapšos un rudzupuķēs.

2013 sezonas pusmaratoni un ne tikai - 2. daļa

Blonde hair blowing in the summer wind

A blue eyed girl playing in the sand
 
I've been on a trail for a little while
 ...

(The Killers - Runaways)

Jau otrā gada puse iesākusies, bet nav tā īsti pat punkts uz gada pirmā mēneša i burtiem uzlikts. Tomēr lai nebūtu gari jāraksta, tad par katru notikumu, kurš palicis neaprakstīts neliela retrospekcija vai/un foto. Par dažiem notikumiem varbūt bus tā pasausāk uzrakstīts, bet tas jau bija sen un galvenais ir neaizmirst. Pārējais jau viss ir arvien atmiņās dzīvs. Arī virtuālajos foto albumos šogad sakrajušās gana daudz bildes.

• Biķernieku pusmaratons
• 1. maija Sieviešu skrējiens Mežaparkā.
• Dzo godināšanas 24h stafete.
• Lielā veloekskursija
• Tartu 23,4 km
• NRM 2013
• MTB Apē
• Baložu bizons 2013
• Olaines apļi
• Zelta keda
• Krosduatlons
• MTB Talsos
• The Killers koptreniņš
• Dziesmusvētku pusmaratons
• MTB Smiltenē

Biķernieku pusmaratons.

Var teikt ka sacensības mājās trasē. Nav jāmeklē transports un līdz ar to iztrūkst neliela kopības sajuta turpceļā un dalīšanās iespaidos atceļā. Izpaliek arī daži rituāli. Visi tiekas trasē. Laiks skriešanai piemērots. Jāpieveic 4 apļi un pēc apbalvošanas var doties mājās ēst vakariņas. Pirmie kilometri paiet apsveicinoties ar neredzētajiem un noskaidrojot dienas mērķus. Pirmo apli nofinišēju apdzenot Aivaru tieši uz starpfiniša līnijas. Simbolisks jociņš. Kādu brīdi skrienu kopā ar Martu un Miķeli. Lielāko trases daļu pēcāk turpinu viens, jo sākums šķiet bijis par ātru un nedaudz jūtamas sāpes vēderā. Regulējot elpošanu un nedaudz piebremzējot, ko var redzet arī apļu laikos, izdodas tikt līdz komforta zonai. Finišs ar laiku - 1:38:03

Škiet, ka trešo apli jau riņķoju

1. maija Sieviešu skrējiens Mežaparkā

Beidzot ir iespēja neskriet bez attaisnojumiem. Piedalās tikai dāmas. Nolēmu pabūt un palūkot kas tad notiek trases malā no trases tiesneša puses. Aģitēju arī biedrus skrējējus, bet kā šķiet bez alus nekas nenotiek. Pieteicos uz vienkāršāko darbu - ūdens padošanu. Neilgi pirms 9:00 ierados Mežaparkā, kur pēdējie sagatavošanās darbi rit pilnā sparā. Mani savervē par trases tiesnesi, izsniedz kreklu un rāciju. Izrādās esmu norīkots pie dzeršanas punkta. Dzeršanas komandas organizatorei paskaidroju, ka esmu pārvilināts citā nometnē, tomēr pēc mirkļa atzvanu un saku, ka būšu turpat uz vietas un kā varēšu tā palīdzēšu. Noskatījos daļu bērnu skrējiena un devos uz pļavu. Tur manam skatam paveras 6 gana īsi galdi un daudz dzērienu pakas. Tad nu ķēros pie darba - pakas atvērt un tiklīdz ieradās atbalsta komanda, tā ķēramies pie glāzīšu saliešanas. Daļu glāzīšu salikām arī otra pusē, lai varētu tās grābt un pasniegt  cik vien operatīvi iespējams. Vēl rācijas check-in un gaidam startu. Par līderes paskriešanu garam punktam (man CP-7) japaziņo rācijā. Uz vietas ir arī mediķi, kuriem šodien darba nebus, lai gan diena gana karsta. Tā nu aptuveni stundu pastrādāju gan par trases tiesnesi, gan arī atbalstu trases malā. Pēc pēdējā dalībnieka došanās tālāk trasē pēc kontrolpunkta trasi jau operatīvi novāca personāls un es devos palīgā pie estrādes, kurs bija nepieciešams nodrošināt koridoru skrējējiem no gājēju plūsmas, kas šaja diena bija gana liela, jo Mežaparkā notika sporta dienas pasākumi.

Lielais karogs.

Secinājumi - brīvpratīgie pasākumos ir vajadzīgi kā ūdens skrējiena laikā. Savdabīgi likās, ka savstarpēji atbildīgie nekautrējas viens otram nocelt brīvprātīgos un katra paša ziņā ir ļauties vai nē. Bet šī bija pieredze, kuru noteitki gribēšu kādu reizi atkārtot, jo skriešana nav tikai kilometri treninos un sacensībās. Bez atbalsta no trases malas nekas no tā tik vienkārši nenotiktu. Tāpēc varu vien pateikt lielu paldies tiem, kuri velta savu laiku, lai būtu tur - trases malā.

Lielā veloekskursija

Bija daži pieturas punkti, kurus gribēju apmeklēt un kāda sestdiena tam kā reiz bija radīta. Izpētiju maršrutu, lai maksimāli pa "granteni" sanāktu braukt, paņēmu līdzi "Edmundu", lai neapmaldītos paķēru nedaudz provianta un devos ceļā. Pēc 30 m brokastoju Cenas purvā. Tad līdz Jaunolainei cauri mežam un purvam. Tālāk uz Baldoni uz Riekstukalnu. Tad sekoja Ķeguma apskate un cīņa ar pretvēju Ogres un vēlāk arī Rīgas virzienā. Finišs Rīgā pēc 10h un nomītiem 170 km.

Brokastu postenis Cenas tīrelī gar kuru iet vecais kara ceļš.

Tartu 23,4 km

Pirms gada tā iepatikās šīs krosa skrējiens, ka šogad nelaidu garām iespēju atgriezties un pie viena apciemot atkal draugus, kuri Tartu gada laika kļuvuši arvien vairāk. Dienu iepriekš izņēmām numurus, nedaudz pastaigājām pa pilsētu, pabraukājāmies ar velo un devāmies kaut cik savlaicīgi gulēt. No rīta ap 7:00 jau cēlāmies un devāmies uz busu, kurš aizvedīs uz Otepes stadionu. Tur tad gaidīšana. Ierodas arī citi skrējēji no Latvijas. Komentētājs teic, ka skaita ziņā latvieši ir trešie pārstāvētākie (vismaz es tā izrēķināju). Priekšā vien Krievijas pārstāvji un, protams, igauņi. Izdevās uzlabot rezultātu par vairāk kā 10 minūtēm. Redzēju skrienošas žirafes un paspeēu vēl maija vidū sniegu redzēt. Atceļā pievienojāmies ekipāžā kluba biedriem. Turpceļs tiak mērots ar autobusu.

NRM 2013

Gada pasākums Rīgā Nr.1 Man kā pusmaratonistam galvenais saprast tempu pie attiecīgajiem laika apstākļiem un attiecīgi veikt priekšdarbus. Dienu iepriekš jāizņem numurs un jāapmeklē arī kaimiņos notiekošā - piparkūku ballīte, kas šoreiz ietver pastas ēšanu. Uz šīs mierīgās nots arī samērā laicīga gulēt iešana un agrs rīts, kas iesākās ar ko netipisku. Putras vietā kā atceros apēdu vien divus banānus. Rīts ir samēra silts. Ir jāpaspēj uz lielo kopbildi un tad jau jādodas ieņemt starta koridorā vieta. Šogad jau kuro reizi izeju uz starta bez konkrēta finiša laika padomā. Doma par kopsoli ar TT uz 1:45:00 un maratonam 3:30:00 škiet piemērota dienas tempam.
Pēc starta pirmajos 2-3km TT vēl ir jānoķer un tad jau kopsolī nogaršojam trases kilometru pēc kilometra. Tā arī finišēju uz 1:45:00. Nebiju īpaši pārcenties un pārcepies saulē. Finišā pāris vārdi tika pārmīti ar Martu, kura pusmaratonā tureja tempu. Atdevu viņai finiša maisinu, medaļu, numuru un devos uz Vanšu tilta apakšu gaidīt Laumu. Garām paskrien TT uz 4:15 maratonā un turpat skrien arī Lauma. Tā nu beidzot izbaudīju kāda ir NRM pilnā trase. Temps ar kārtu lēnāks nekā pirmajos 21 km. Uzturu sarunu, nobaudo ko no galda. Staipu līdzi rezerves ūdens pudeli. Gadījās arī nomazgāt seju ar izotonisko dzerienu, kas nebut nebija patīkams moments. Baudīju arī visas iespējamās strūklakas trases malā. Pēc 4h un 30 minūtem beidzot tika finišēts. Pirmais maratons Laumai pieveikts. Man tāds pagaraks treniņš izvērtās. Finišā uzņemam atpakaļ kalorijas, fotogrāfējamies, fotogrāfējam citus. Kad jau dodos uz mājām redzu kā finišē noslēdzošais dalībnieks - kāds onka no Vācijas. Patiesi saviļņojoš brīdīs.

MTB posms Apē

Pārsteigumu pasākums. Visu man izstāstīja, tik ne to, ka upei pāri jābrien līdz celim būs. Gaisa temperatūra ap 14 un diena diezgan sadrūmusi. Lijis jau vairākas dienas, tāpēc trasē varētu iet smagi. Pusmaratonistus arī nepalaiž pa kādu pļavu, kura pēc maratonistu starta vairs neesot bijusi veicama/braucama. Samērā ātra trase tomēr izvērtās. Aptuveni 3km pirms finiša arī Vaidavas šķērsošana. Pēc finiša tomēr izdevās atrast risinājumu sausām kājām, kaut gan rezerves apavu līdzi nebija.

Baložu bizons 2013
Šī gada prasīgākais skriešanas seriāls. Kura seriāla dēļ gan vēl kāds brauc 10 km (citi pat vairāk) turp un tad pēc noskrietiem 4km atkal atpakaļ? Bet ir tā vērts aizbraukt un izlikt tur ne tikai dvēseli, bet arī sirdi vistiešākājā nozīmē. Pulss ap 180. No četriem posmiem esmu piedalījies trijos un izdevies beidzot finišēt zem 20 minūtēm.  Ar 12. augustu atsākas seriāla otrā puse. Vēl četri posmi līdz finišam.
Vairāk informacijas: http://www.balozubizons.lv/

Olaines apļi
Diena bija brīva un pēc skata 10 km distance likās pieņemama skriešanai. Ar vilcienu aizbraucu uz netālo Olaini un uz 700 m attālo startu no stacijas devos skriešus kopa ar vēl kādu sacensību centra meklētāju. Apsveicinājos ar klasesbiedru, kurš startē 5 km distancē (bija vēl arī 7 km distance). Dalībnieku skaits nav liels, bet izdodas satikt arī vēl kādu pazīstamu seju. Sanāca jau kuro reizi skrējiena sākumu uzsākt par ātru. Palēnām priekšā redzamie skrējēji kaut kur aizmuka un apdzīt kādu izdevas vien pirms finiša, kur ja sanāca atkal kopā visas trīs trases. Bet kamēr ar Māri atsildījamies un diskutējām par skrējienu radās nojauta, ka varbuūt vecuma grupā pat kaut kas sanak un sanāca ar.

Pirmais pjedestāls dzīve - 3. vieta. Un krūzīte.

Zelta keda

Ar šo pasākumu viss bija vienārši. Tas sevi pozicionē kā stilīgāko skrējienu Rīgā. Attiecīgi arī saģērbos. Un stilīgs nebiju es viens. Skrēju tāda kā rezerves režīmā. Nakamajā dienā paredzēta dalība krosduatlonā. Un arī diena nekāda vēsā nebija. Finišā, ēnas ieskauti, gaidījām apbalvošanu, jo kā runā, tad noskrieniešu biedriem šodien pjedestāls stratēģiski sadalīts.

"Zelta keda 2013" - stilīgākais skrējiens Rīgā, tāpēc man basketbola šorti,
 Stalones saulenes un noskrien lakat-krekls ap galvu.

Krosduatlons

Siguldā noskatīju vienu no Latvijā reti notiekošajiem duatloniem. Šoreiz ar krosa elementiem. Vēl pērnajā rudenī savā pirmaja duatlonā riņķoju pa Bikernieku trasi un īstenu garšu neguvu par šī skriešanas-braukšanas-skriešanas sporta veidu kombināciju. Izrādās atslēgas vārds slēpjas salikteņa pirmajā pusē - kross. Skriešana gan pirms, gan pēc veloposma bija ar diezgan vienmērīgu tempu. Veloposms bija izšķirošais un tur arī zuda minūtes. Kad devos skriešanas pirmajā apli pēc velo posma, tad līderis skrēja man kādus 200 metrus pa priekšu, bet jau otrajā - finiša aplī. Arī par izbrīnu otrais velo aplis padevās nedaudz lēnāks, kaut gan tas jau bija zināms. Pati diena bija ļoti karsta. Uz un no Siguldas atbraucām ar vilcienu. Finišā izrādās uzradusies arī Daina, kura atbraukusi no Rīgas ar velo un nolēma pafanot ieraugot dalībnieku sarakstā pazīstamus vārdus un uzvārdus.

Kamēr Lauma uz pjedestāla saņem balvu es te pasmaidu.

... sekoja 2 nedēļu pauze starp sacensībām ...

Dzo godināšanas 24h stafete

Pagājis nedaudz kopš PČ 24h skrējienā, kurā krita LV rekords. Lai godinātu Dzo un 24h laikā noskrietu tādu pat distanci tika noorganizēta 24h stafete pa Rīgu. Starts piektdien 18:00 un finišs sestdien 18:00. Pieteicos uz posmu piektdien 22:00. Kopā stafetes ietvaros noskrēju 15 km. Uz finišu neizdevas būt, jo devos uz laukiem, bet pēc bildēm spriežot bijis grandiozs pasākums.

Tāds krietns bariņš skrien.

MTB Talsos

Sanāca tik veiksmīgi, ka ar visu komandu uzkāpām uz goda pjedestāla otrā pakāpiena pusmaratona komandu kopvērtējuma 3. posma ietvaros. Pati trase no līdz šim baudītajām patika vislabāk, kaut gan likās ka pie 10 km gals jau drīz būs klāt. Trase gan 26 km gara vien bija un nacās vien tikt līdz finišam. Otro reizi (pirmā bija startā) kalnā pirms finiša vairs neuzbraucu. Tomēr pēdējos 15 metrus atkal kāpu uz velo un finišēju braucot.

MTB Talsos. Pusmaratonisti jau gaida startu. Man ar tur jādodas.

The Killers koptreniņš

Izdevās uz koncertu sapulcēt vairākus interesentus, kuri labprāt bija gatavi gan paskriet, gan klausīt koncertu no trases. Kad beidzot grupa kāpa uz skatuves bijām jau krietni paskrējuši un pēc pirmajam 6 dziesmām es finišēju ar pusmaratonu. Bija interesanti riņkot pa aptuveni 2 km garo aplīti ap estrādi un skatīties, kā sarūk rindas, kas gaidīja iekļūšanu estrādes teritorijā. Pirmais koncerta apmeklējuma koptreniņs aizvadīts. Gaisā virmo doma par dziesmusvētku koptreniņu, kas pēc 10 dienām. Vai tas būs, to mēs uzzināsim pec 10 dienām.
P.S. Viens no apļiem veikts arī ar basām kājām.

Dziesmusvētku pusmaratons

Svētdien arvien pa galvu pinās doma par pusmaratonu noslēguma koncerta laikā. Dienu iepriekš pie cita kalendāra ieraksta biju izteicies par šo skrējienu un guvu pat apstiprinājumu dalībai. Tatad bija pamats izteikt piedāvājumu. Un atkal trasē tikās jau iepriekšējā koptreniņā redzētas sejas. Skrējeji ir ļoti kulturāli, kā izrādā. Mērķis pavisam skaidrs - noskriet pusmaratonu un doties mājup ar sajūtu, ka ņemta dalība pašā dziesmusvētku gala koncertā. Tā veicot 4 apļus pa Mežaparku, kurš bija cilvēkiem un dziesmotām balsim pilns pusmaratons tika noskriets. Pa ceļam uzēdām meža zemenes, pabarojām dažu labu odu uzdziedājām arī paši.

MTB Smiltenē.
Pirmais kritiens, nedaudz izsists ritms un mierīgs turpinājums pārdomajot, eksperimentējot un atgūstot pasapziņu. Piecus km līdz finišam jau saprotu,ka nav ko taupitie sun apdzenu dazus garam palaistos braucejus. Kad līdz finišam atlikuši vien 3km un pirms nelielas upītes šķeršošanas esmu dabūjis auksta ūdens spaini sānā manāmi palielinās turpat netalu esošo brauceju skaits un norisinās sīva cīņa par jebkuru vietu kolonnā. Un tad jau finišs. Starts 13:20. Diena karsta, bet  precīzu temperatūru nevaru pateikt, bet tuvu tā kā 30 grādiem pēc celsija bija. Pati trase diezgan pasmaga un reljefaina. Vislielaka kāpuma summa šajā trasē esot. Maratonistiem pat ap 1km. Tā kā šoreiz komandu pārstāvējam divatā, tāpēc pjedestāls izpalika. Vēl atlikuši divi posmi.

Pēdējais kilometrs līdz finišam. Vieglāk nemēdz būt.

Sezona ir iesilusi. Atlicis vien pastāstīt vēl dažus garos stāstus un dzīves grāmatai varēs uzšķirt jaunas lappuses. Nākamais pusmaratons - Kuldīgas pusmaratons.

Vasaras skaņa

Vasara kalendārā skatījumā ir baudāma jau 3. nedēļas, bet jūlijs jau pusē. Šis ir festivālu laiks gan piejūras pilsētās, gan arī vairāk iekšzemē. Jau otro gadu mūzikas festivāli tikai ar uzaicināto mūziķu sastāvu mani neuzrunā. Tur kaut kam ir jābūt ... vairāk. Savukārt uzrunā piedzīvojums. Šis ir piedzīvojuma kuģa žurnāla ieraksts, jo pats žurnāls ir paredzēts lasītājiem, kuriem saturs rada emocijas ar pievienotu pozitīvo vertību.

2012. gads

Pirms gada Tervetē Valters uzsauca skrējējiem koptreniņu ar iespēju pieveikt vienu no 3 izvēlētajām distancēm, pirti finišā, gardu zupu un telpu sarunām par un ap skriešanu, kas kaut kā noved pie sarunām arī par ēšanu un katra paša izpratnē veselīgu dzīves veidu. Bijām sabraukuši ap 30 skriet gribētāju un plkst. 15:00 pēc Renāra Rozes novadītā iesildīšanas posma devāmies trasē. Pēc pirmajiem kilometriem jau izdalījās grupiņas, kurās skrien kopā divi vai vairāk cilvēki. Noskrējam bez liekas apstājas 35 km 3h un 30 minūtēs. Tas viss pateicoties Aivara703 mudinājumam apskriet ap Gulbju dīķi vēlreiz, paša vēlmei sasniegt jaunu garakās distances robežu un svaigumam pēc noskrietiem 16-17 km. Pēdējos 5 km knapi vilkām kājas, bet vidēji noskrējām uz ~6:00 min/km (tas tāds sapratīgs un cienījams skriešanas temps večiem un jauniem puikiem). Viss bija līmenī un noskrienieši ne tik vien slavejā par lielisko organizētību, bet arī jau aicināja atzīmēt šo pasākumu ik gadu gluži kā vasaras saulgriežus.

2013. gads

Šis gads dzīvē, saprotams, viesis arī kaut kādas korekcijas. Trenētības līmenis ir ar kārtu pieaudzis, Lai apmierinatu piedzīvojuma kāri nepieciešami arvien jauni izaicinājumi un bērītis arī uzticams ir iejājis manā veloparkā. Tiklīdz parādījās pirmās ziņas par koptreniņa iespējamajiem datumiem, tā pasviedu savu ideju par aizkļūšanu ar velo plašākai publikai. Opcijas dažādas: sāc kur gribi, bet finišā Tev jābūt Tērvetē. Neliela diskusija divu nedēļu garumā un tika norunāts piektdienas vakarā mīt pedāļus posmā Rīga-Tērvete. Arī laikapstākļi bija tam labvēlīgi un 4h:20min ar visu veikala ("Cielaviņas" Tērvetes veikalā nebija) apmeklējumu un nelielajām pauzem bijam finišā, kur jau mūs gaidīja pirts, fantastiska sarkano lēcu un tomatu zupa, kā arī alus (ja Jums šķiet, ka alus ir s... (nedzerams), tad pamēģiniet to pēc vairāku stundu fiziskas slodzes. Visticamāk tas garšos lieliski, bet ja arvien teiksiet, ka nedzerams, tad tā arī ir). Bijām pirmie dalībnieki un savlaicīgi arī centāmies tad doties pie miera, lai atjaunotu spēkus  nākamajai dienai.

Zemgales līdzenumos jau jūtama rudens smarža. 

Ssākot no 12:00 sāk ierasties viens pēc otra citi skriet gribētāji. Sarkanais paklājs ir atvērts. Ir gan vēl tādi, kuri ar velo atbrauc, ir tādi, kuri ar auto ierodas. Atskriet neviens šogad neatskrēja gan. Un kā jau teicu par korekcijām, kuras spēj ieviest 12 mēneši. Šogad krietni liels pulks jaunās paaudzes arī līdzi atvestas, kamēr vecākā paaudze dodas noskriet kādu no nu jau 5 pieejamajam distancēm, lai pēc tam baudītu līdzpaņemtos gardumus, divas piedāvatās zipas (šogad arī veģetāriešiem pagatavota īpaša zupa), pēc slodzes atjaunotos pirtī un izpeldētos dīķī. Ja tā padomā, tad tāds liels dārza pasakums vien sanāk, kas zem viena telts jumta sapulcējis krietni vairāk par 50 dalībniekiem.

Kad arvien sapratīgu argumentu kāpēc neskriet neesam radusi, tad plkst. 15:00 pasākuma organizators nodod pēdējās instrukcijas, apstāsta par iespējam sastapt četrkājainos zvērus, iepazīstina ar trasēm un piedavā trases maršruta shēmu paņemt līdzi, lai neapmaldītos. Tiek izdalītas kartes. Dzeltenā trase pati isākā - vien 7 km skrienami - neviens pat roku nepaceļ, kur nu vēl botas ies smēret pa lielceļa putekļiem uz tik īsu distanci, taču lielajam baram aizskrienot, tomēr arī šai distancei ir piekritēji un tā tiks noskrieta. Bez lieka starta šāviena dodamies trasē. Pirmie 3,5 km garāko distanču veicējiem kopā skrienami. Ir jau priekšgalā izvirzījušies ātrāki skrējēji. Es pa vidu vēl aprunājos ar tiem, kuri skries īsakās distances un tad lūkoju pēc kompanjona uz garākās distances veikšanu. Kopsolī ar Imantu tad arī devamies Tērvetes apkārtni aplūkot. Laukos kviešu un rudzu vārpas zeļ. Grāvmalē magones. Tērvetes apkārtnē gan Zemgales līdzenumus īsti neredzēt. Pakalni un ielejas, kas pilsētas līdzenumu skrējējiem ir labs papildus treniņš (Te arī Imantam stāstīju par to, ka Latvijā ir iespēja uzrīkot lielisku ultra skrejienu gar ziedošajiem laukiem). Ap desmito kilometru ir kāda kļūme ar trases norādēm. Arī šogad neizpalika garakās trases pagarināšana par dažiem kilometriem, tiesa ne manā, bet gan citu skrējēju izpildījumā. Man bija tas gods pieveikt garāko trasi par visiem 100%. Atkal ar vidējo tempu ~6:00 min/km un pieveiktiem 33.77 km nogāžos sētas mauriņā un kādu minuti atgūt elpu. Tad jau seko pirts apmeklējums, ēšana un arī ceļasomas kravāšana, jo ir nolemts svētdienu pavadīt laiski un bez steigas, tāpēc šogad jau ap 20:00 sakām ardievas kopīgo kilometru biedriem un dodamies ar velo vēl uz netālo Jelgavu, lai ar pēdējo reizu nokļūtu Rīgā un apmeklētu nakts tirgu. Pa ceļam mums nekautrējās uztaurēt citi pasākuma dalībnieki, kuri arī devas mājup ar motorizētajiem transportiem.

Manas relikvijas no Zemgales līdzenumiem.

Pēc šadas fiziki aktīvas nedēļas nogales, kad piektdienā nomīti ~85 km, sestdien noskrieti 33,77 km un tikpat daudz arī nomīti līdz Jelgavai, apetīte ir arvien liela ari svētdienā. Tāpēc treniņu postulātam pievienoju vēl vienu būtisku nosacījumu - Būtiska treniņu sastāvdaļa ir ne tikai atpūta, bet arī ēšana.

Šī ir tikai viena nots vasaras melodijā ...

Kāda ir Tava vasaras skaņa, šovasar un kādi vēl "instrumenti" tajā spēlēs?

Koptreniņš. Rīga - Valmiera 2012

"I'm a cowboy, on a steel horse I ride ..." (John Bon Jovi - Wanted dead or alive)

Skriešana ir piedzīvojums! Tā būtu īsa atbilde uz jautājumu, kuru es uzdevu pie 90. kilometra atzīmes pitstopā Arvim un pārējiem. Jautājums - Kam tas ir vajadzīgs?

Īsa vēsture.

Šādu skrējienu 1988. gadā esot skrējuši daudzi skrējēji un tas noticis piecus gadus pēc kārtas. Šogad kopš pēdējā skrējiena aprit 20 gadi. Prieks piedalīties un atdzīvināt pasākumu.

Vēl īsāka (ne tik sena) vēsture.

Pirms kāda laika, kāds puisis pievarēja šo distanci ar ļoti interesantu stāstu. Un tad forumā parādījās ideja par koptreniņu šajā distancē ar iespēju veidot komandu un piedalīties stafetē. Likās interesanti, bet pēdējo reizi tā nenopietni no manas puse par to tika runāts Liepājas pusmaratona pēcballītē un šādam pasākumam pats nebiju nobriedis. Zīmīgajam datumam tuvojoties nolēmu, ka uz startu noteikti jāaizbrauc un jānovēl jautri kilometri. Pēcāk jau radas doma paskriet sākumā līdzi. Vairs tikai nedēļu pirms pasākuma izlasīju, ka Arvis meklē komandas biedru. Ātri piemetu galva dažus ciparus un uzrakstīju vēstuli. Divas dienas klusums. Jau sliecos, ka būs vien jāpaskrien sākumā, bet ... Māra lēma citādi un tika apzināts, kas tādā distancē, nepieciešams (tas arī tika sagādāts), tika nedaudz izrunāta stratēģija un noskaidroju kaut ko vairāk arī par organizēšanos. Uz šīs nots dienu pirms skrējiena nācas Skrien Latvija Ežu komandas koptreniņu veikt uz velo.

Ekipējums un 'degviela'

Vispār jau varēja nopirkt kādu kilogramu cukura, piecus litrus ūdens un doties trasē. Būtu lētāk. Es gan tā vietā no RIMI izstiepu attelā redzamo. Kopsummā uz 14 Ls un vēl papildus pāņēmu līdzi citus krājumus. Turpinot par attēlā redzamo saldumu kalnu (pārsvara ir nepieciešami ogļhidrāti, jo tā ir galvenā degviela), tad kaloritāte tika rēķināta un aptuveni (jo banāniem tā īsti neatcerējos un meklēt nelikās aktuāli) sanāca ap 8000 kkal (ieskaitot vēl enerģijas želeju rezerves). Pēc man vien kaut kur zināmās un izlasītas matemātikas centos arī saprast, cik tad uz tādu 107 km distanci varētu iztērēt. Pēc vispārējas statistikas organisms no partikas stundas laikā spēj paņemt līdz 300 kkal. Uz paredzēto distanci un laiku (virs 10 h), tas ir aptuveni 3000 kkal. Sanāca, ka ap 4000 kkal būs nepieciešamas, ko arī Garmin bija samērījis skrejiena beigās. Bet neskatoties uz to paņēmu līdzi pilnīgi visu izņemot tās tilpumietilpīgās rīsu galetes. Ja jautāsies, kur tad trūkstošās 1000 kkal? Tās jau manī iekšā. Uz startu var ieziet ar 2000 kkal rezervi, kuru organisms sevī uzkrājis.

Tā izskatās 8000 kkal

Bez pārtikas, līdzi ņēmu 2x pa 460 ml (Piena spēka pudelītes) linsēklu želeju un 2x pa 460 ml Čia sēklu želeju ar laimu un izšķidinātu 200g paciņu marmlādes. Tā tā saucamā Iskiate. Tad jau pieminētie 3l Darida ūdens. 2l SIS izotonisko elektrolīta dzerienu, kas arī uz Darida bāzes sajaukts. 0,6 l Darida ūdens Solomon jostas pudelē. Savu 4x 170ml jostu uzpildīju ar High5 IsoGel, kas jau ir uz ūdens bāzes ar apelsīnu garšu. Sanāca 170 ml tīras želajas un divas pudelītes, kur katrā pa vienai želejai ar ūdeni vēl. Ceturto pudelīti pielēju ar to pašu SIS izotonisko elektrolītu dzērienu. Rezervē vēl paņēmu SIS ko atjaukt uz 2l ūdens.

No citam lietām, līdzi - galvas lukturītis, atstarotāji, atstarojošā veste, velo(to man laipni aizlienēja dzīvokļa kaimiņiene Jolanta), kurš aprīkots ar atstarotājiem kā arī priekšas un aizmugures lampiņu, oglīti, kaut kādas zāles, ja nu veders sadumpojas, ūdeņraža pārskābi, līmlentu pret tulznām (tā arī neuzlīmēju, bet rezultatā tikai viena liela tulzna bija), četrus skrienamos kreklus (varēja iztikt ar diviem), u.c. sīkumus. Tas vedrgraižu zāles atbraucot tomēr atradu atstājis mājas. Labi vien ir ka neievajadzējās.

No partikas rezultātā sanāca tā, ka

Izlietoju:

• 2 marcipānus
• 6 Nestle musli batoniņus
• Izdzēru visu izņemot vienu 1,5l Darida.
• Neapēsti palika tikai 3 banāni.
• 1 linsēklu želeju.
• 1 Iskiati.

Neizlietoju:

• šerbertu
• Rimi batoniņus
• Milka šokolādi
• 2 marcipānus
• 1 Nestle musli batoniņus
• Abus sāļos CLUBS krekerus, kas sevī vien slēpj teju jau 2000 kkal. Tas ir vairāk nekā pusmaratons
• 4 hematogen batoniņus
• Un 1,5l Darida, ko gardi dzēru pēc finiša

Rīga

Piektdien pamodos dažas minutes pēc astoņiem, kas jau ierasta lieta. Plānots, ka uzreiz pēc darba jādodas mājās un kādas 4h jānosnaužas. Rezultatā nācās vēl aizbraukt pec dzirdināšanas sistēmas un pagulēju tikai kādu pusotru stundu. Sāku visu pakot, vēl uzēdu "brokastis" un tā tik vien bija, lai 23:20 dotos āra no mājas apkrāvies ar divām somām, divām jostam un vēl maisiņu plecā, nemaz nerunājot par kedam, kuras uzsviedu uz velo ragiem. Sazvanījos ar Arvi, jo telefona numuru man citu no organizatoriem nebija. Pie Brīvības pieminekļa pieripo Laumiic. Aizbraucu sasveicināties. Pēc brīža parādās Artūro un Aivars. Dodamies uz mašīnu atstat liekas mantas. Šajā brīdī manā prātā valda neliels apjukums, jo jāpārgrupē nepieciešamās lietas. Tas tāpēc ka lielos smagumus var sakraut mašinā un uz velo līdzi somu nevajadzēs ņemt. To tad raiti izdaram. Kopīgs foto un dodamies uz pieminekļa pusi. Tur vēl piebiedrojas skrējēji un pulksten 0:04 tiek uzņemts kopfoto. Ar to arī tiek dots starts. Es vēl meklēju pie Bastejkalna tikmēr miskasti, kur atstāt banānu mizas. Arvim atļāvu skriet pirmos 10 km āra no Rīgas. Es tikmēr uz velo.

Starta fotomirklis

Rīga-Valmiera

Kopumā japieveic 107 km distance. Pirmos 40 km veiksim uz maiņām ik pa 10 km mainoties. Arvis aizskrien līdz Juglai un maināmies gāzes uzpildes stacijā pirms Brīvdabas muzeja. Tur arī beidzas apgaismotie trotuāra posmi. Kādā brīdī arī beidzās trotuārs un tipināju gar šosejas malu pa iemītu taciņu. Apdzen Arvis, satieku maiņas punktā Aivaru. Vel nav pats vēsums uznācis, bet dzestrums jutams. Skrienas labi. temps nedaudz pāri 6 min/km. Vēl mani panāca Artūro un tad jau savu posmu biju veicis. 20 km jau aiz muguras. Pie mašinās paņēmu dzeramsomu, kur arī salikti graudu batoniņi. Jau otro reizi jāieskrien zaļaja pieturā. Vismaz ir skaidrs, ka dehidrācija nav iestajusies un ūdens tiek uzņemts pietiekami. Nākamos 10 km noripinu sastādot kompāniju Laumai un skrējējai, kas noslēdz skrējienu un drīz dosies atpakaļ uz Rīgu. Saprotu arī, ka uz velo tomēr prasās līdzi vējjaka, jo ir tāds pavēss. Pie 30 km ierados diezgan laicīgi. Apmeklējot kārtējo zaļo pieturu saslapināju grāvja pārvarēšanā labo kedu. Būs papildus svaigums (attiecīgi nākamaja maiņas punktā pie 40 km atzīmes mainīšu ne tikai krekliņu, bet arī zeķes). Guncha, kurš arī līdz šim skrējis līdzi griežas atpakal uz Rīgu. Paliekam vien divas velo-skrējēju komandas un auto komanda. Esmu vēl otrajā pozīcijā, bet Artūro mani panāk. Pedējos tumsas mirkļus aizvadīju kedu atstarotjājos tverot Aivara lukturīša gaismu, ik pa brīdim savu lukturīti jau izslēgdams, lai lieki netērētu baterijas. Mums arī ar Aivaru pagrieziens uz Valmieru no šosejas un pirmais kāpums pie Murjāņiem. Otrais desmits skrējās jau kaut kā grūtak. Ātrumu nemainīju, bet pulss uzlēca uz 170 sitieniem. Iespējams tas dēļ tā, ka bija kļuvis manāmi vēsāks. Te pie mašinās ātri iekožu. Izdzeru arī linseklu želeju, apēdu laikam arī banānu un kedas pārmetis pār ragiem, minu kalnā. Sak jau svīst gaismiņa, pa ceļam ir remonti un uzmanīgi jāizvelās braucamā puse. Pa retai mašīnai arī aiztraucas rīta miglājos un pie 45 km Arvis jau rosina pāriet uz maiņu ik pēc 6km. Pie 48 km nomainos, kad arī Artūro un Aivara maiņa notiek. Sanāca tā, ka turpmāk maiņas notiks kopīgā punkta un pa pariem sadalījāmies es un Aivars, Artūro un Arvis. Auto komandas skrējēji ieguvuši krietnu handikapu.

Šādi mūs sveica no Valmieras puses austošā saule netālu pirms 60 km. Pulkstens bija aptuveni 5:30 no rīta.

48-54 km noskrēju atkal viegli. Pulss atgriezās (un tā ari paliks) normas robežās pie 155. Cik vien iespējams skrienu pa neasfaltēto ceļa daļu. Tad nododu stafeti Arvim. Atkal zaļā pietura un pa zirgiem (tas ir velo). Pie 60 km esmu aizrāvies ar kārtīgu brokastošanu, bet Aivars jau ir atkritis auto bagažas nodalījumā uz snaudienu. Arvis pārsteidz nesagatavotu (esmu nočammajies) un pirmos 400 m sprintoju pakaļ Aivaram. Šoreiz vēl izdodas iedzīt.

Kaut kur aiz 60 km robežas.

Tā nu esam jau vairāk kā pusi distances noskrējuši un Valmierieši jau sak uztraukties, ka nemaz nepaspēs mums pievienoties pēdejos kilometros, jo mēs skrienot pārāk ātri. Tā gan nenotika. Starp 60 un 80 kilometru notika komunikācija, lai papildinātu skrējēju rindas. 66-72 kilometrs uz velo ar pieturpunktu pie auto. Ik pa brīdim notiek dzirdināšanas trauku uzpilde un tiek ēsti krājumi. Skriešanas somu pēc 60 km arī atstāju mašinā, lai skriešana vieglāka. Tiek ieskandēts pa kādai dziesmai. Populārākās ir Queen - Riteņbraukšanas dziesma un mūsu pašu Laika dziesmiņa, kura Aivaram atgādināja atsakt laika uzskaiti. 72-78 kilometrs atkal jāskrien man. Tā jau 5 maiņa skrienot. Plācī pasveicinājām vietējo kungu, lai viņam rīts priecīgāks. Par to, kas priekšā nevienā mirklī netiek domāts. Jāskrien tik, jo noguruma nav un miegs arī nelauž nost.

Straupē piestāju uz piena glāzi, bet vēl nebija izslaukta gotiņa

Pie pagrieziena uz Cesim uz ceļa redzu ezīti (nav veiksmīgi šķersojis ceļu, diemžēl, mazais adatainis).Un te man kaut kas arī sāk jukt ar to kā bija tālāk. 78-84 kilometrs uz velo. 84-90 skrienot. Šķiet ka šajā posmā arī noskrēju ātrāk par Aivaru un pie mašīnas uzdevu savu retorisko jautājumu, kuru pieminēju raksta sākumā. Kārtējais pitstops. Pļavā netālu ganās govis, cepina arvien vairāk. Škiet ka šis bija arī tas mirklis, kad izdzēru savus pēdējos enerģijas želejas krājumus un nesmādeju arī Iskiati. Aptuveni pie 95 km pievienojās arī slavenais valmierietis Didzis. Tā, kā atskrēju ātrak, tad Arvis trasē devās viens, bet Artūro viņu panāca, jo saule sāk kausēt skrējējus un palika grūti. Pie 96 km atzīmes krietnu brīdi ar Aivaru sēdējām uz soliņa un nācās jau atkauties no miega, līdz ieradās mūsu maiņa uz velo. Pie tam vēl sapratu, ka cepurīti esmu aizmirsis Laumas velo groziņā. Nu nekas, 4 km vēl noskries un pie 100 km jau būs pieturas punkts (tad arī izķeksēju no groziņa savu cepurīti), kaut vēl pēc tam jāveic 2 km. No 100 km skrejēju bariņš jau tapis kuplāks skaitā un Valmiera plānots ieskriet kopīgi. Man kaut kāda čakra atverās un tos 2 km līdz maiņas punktam aiznesos visiem pa priekšu.

Valmiera

Sanāk, ka pēdejais posms atkal uz Arvja kedām. Aivars jau ir pilsetā ar velo, jo viņa komandai pēdējais "lāpas" posms pieder Artūro. Taču pēc dažiem kilometriem Stasiks piesakās uz manu velo un man tas gods ieskriet Valmiera tomēr iekrīt. Smuki nofinišējam pie Sīmaņa baznīcas, kur uzreiz sniedzām interviju vietējam laikrakstam. Finiša laiks nav minūte minūtē precīzs, bet pēc mana Garmin tas bija zem 10h un 30 minūtēm. Skrienot pieveiktā distance - 51.75 km. Uz velo 57.36. Kopa Garmin samērījis vairāk par tiem 107 km.

Jau finišējuši un gatavi atpūtai

Pēc finiša visi devāmies pie Certas uz sarūpēto pirtiņu, alu un gardu zupu. Didzis piegādāja picas. Kārtīgi iestiprinājāmies un veldzējāmies ēnā, jo šajā sestdienā ne viens vien karstuma rekords Latvija kritīs. Sarunas norisinās par skriešanu, par senākiem laikiem, par olimpiādi. Nogurušie prāti arīdzan domā ka uz Rīgu tikt atpakaļ. Un te es savu plānu pastāstīju Arvim un Artūro. Artūro izrādījās ieinteresēts. Tatad nedaudz pagulēt, pagaidīt, lai karstums norimstas un doties ar velo atpakaļ maršrutā Valmiera-Cēsis-Rīga. Tiek sapakotas mantas. Daļa tiek iedota tiem, kas uz Rīgu dosies ar autobusu. Tiek uzpildīta dzeramsoma un kad jau Aivars un Lauma (Laumai vēl cik zinams svetdien startēšana Cēsīs velomaratonā.) 17:00 dodas ar autobusu uz Rīgu, tad es un Artūro startējam no RIMI nezināmajā. Nezināmais vismaz man.

Valmiera-Cēsis

Šajā pusē esmu pirmo reizi un drīz vien Arvja teiktais izrādas balta patiesība. Kalni un lejas, un pretvējš. Pēc nobrauktiem 18 km iepauzējam Lodē. Neiet tik raiti, kā Valmierā uz vispārējā pacēluma viļņa likās. Arvja prognozētā 8h distance varētu būt tīra patiesība. Man sāk parādīties sāpes labaja celī, kas nav jūtamas minot pedāļus, bet pēc apstāšanās liek sevi manīt. Artūro jau laicīgi brīdinu, ka Cesīs novērtējam situāciju. Netālu pirms Cēsīm 6% kāpums. Artūro vēl uzminās. Es paļaujos uz savām kājām un dabūju uzstumties. Pēc pusotras stundas esam Cēsīs un dodamies uz vilciena staciju. Trāpījām kā reiz uz to pašu vilcienu ar kuru no Valmieras būtu braukuši. Kompānijā iekāpā arī vecpuišu ballīte, kurai tika VSK Noskrien nozīmīte un vecmeitu ballīte, no kuras mums ar Artūro pa končai. Nedaudz pēc pulksten deviņiem bijām Rīgā. Vel bija jāaizmin pie Aivara atdot velo un jāpaņem mantas. Pēc tam jau viss tā relaksēti un mierīgi. Nokāvos vēl stundu pie datora ar miegu lasot komentārus forumā, līdz ap pusnakti devos pie miera, jo ar Artūro tika runāts par LSC kārtu Mežaparkā svētdien.

Rezumē

Ļoti labi pavadīta sestdiena.

Kilokaloriju izlietojums: (tiek aprēķināts)