2013 sezonas pusmaratoni un ne tikai - 2. daļa

Blonde hair blowing in the summer wind

A blue eyed girl playing in the sand
 
I've been on a trail for a little while
 ...

(The Killers - Runaways)

Jau otrā gada puse iesākusies, bet nav tā īsti pat punkts uz gada pirmā mēneša i burtiem uzlikts. Tomēr lai nebūtu gari jāraksta, tad par katru notikumu, kurš palicis neaprakstīts neliela retrospekcija vai/un foto. Par dažiem notikumiem varbūt bus tā pasausāk uzrakstīts, bet tas jau bija sen un galvenais ir neaizmirst. Pārējais jau viss ir arvien atmiņās dzīvs. Arī virtuālajos foto albumos šogad sakrajušās gana daudz bildes.

• Biķernieku pusmaratons
• 1. maija Sieviešu skrējiens Mežaparkā.
• Dzo godināšanas 24h stafete.
• Lielā veloekskursija
• Tartu 23,4 km
• NRM 2013
• MTB Apē
• Baložu bizons 2013
• Olaines apļi
• Zelta keda
• Krosduatlons
• MTB Talsos
• The Killers koptreniņš
• Dziesmusvētku pusmaratons
• MTB Smiltenē

Biķernieku pusmaratons.

Var teikt ka sacensības mājās trasē. Nav jāmeklē transports un līdz ar to iztrūkst neliela kopības sajuta turpceļā un dalīšanās iespaidos atceļā. Izpaliek arī daži rituāli. Visi tiekas trasē. Laiks skriešanai piemērots. Jāpieveic 4 apļi un pēc apbalvošanas var doties mājās ēst vakariņas. Pirmie kilometri paiet apsveicinoties ar neredzētajiem un noskaidrojot dienas mērķus. Pirmo apli nofinišēju apdzenot Aivaru tieši uz starpfiniša līnijas. Simbolisks jociņš. Kādu brīdi skrienu kopā ar Martu un Miķeli. Lielāko trases daļu pēcāk turpinu viens, jo sākums šķiet bijis par ātru un nedaudz jūtamas sāpes vēderā. Regulējot elpošanu un nedaudz piebremzējot, ko var redzet arī apļu laikos, izdodas tikt līdz komforta zonai. Finišs ar laiku - 1:38:03

Škiet, ka trešo apli jau riņķoju

1. maija Sieviešu skrējiens Mežaparkā

Beidzot ir iespēja neskriet bez attaisnojumiem. Piedalās tikai dāmas. Nolēmu pabūt un palūkot kas tad notiek trases malā no trases tiesneša puses. Aģitēju arī biedrus skrējējus, bet kā šķiet bez alus nekas nenotiek. Pieteicos uz vienkāršāko darbu - ūdens padošanu. Neilgi pirms 9:00 ierados Mežaparkā, kur pēdējie sagatavošanās darbi rit pilnā sparā. Mani savervē par trases tiesnesi, izsniedz kreklu un rāciju. Izrādās esmu norīkots pie dzeršanas punkta. Dzeršanas komandas organizatorei paskaidroju, ka esmu pārvilināts citā nometnē, tomēr pēc mirkļa atzvanu un saku, ka būšu turpat uz vietas un kā varēšu tā palīdzēšu. Noskatījos daļu bērnu skrējiena un devos uz pļavu. Tur manam skatam paveras 6 gana īsi galdi un daudz dzērienu pakas. Tad nu ķēros pie darba - pakas atvērt un tiklīdz ieradās atbalsta komanda, tā ķēramies pie glāzīšu saliešanas. Daļu glāzīšu salikām arī otra pusē, lai varētu tās grābt un pasniegt  cik vien operatīvi iespējams. Vēl rācijas check-in un gaidam startu. Par līderes paskriešanu garam punktam (man CP-7) japaziņo rācijā. Uz vietas ir arī mediķi, kuriem šodien darba nebus, lai gan diena gana karsta. Tā nu aptuveni stundu pastrādāju gan par trases tiesnesi, gan arī atbalstu trases malā. Pēc pēdējā dalībnieka došanās tālāk trasē pēc kontrolpunkta trasi jau operatīvi novāca personāls un es devos palīgā pie estrādes, kurs bija nepieciešams nodrošināt koridoru skrējējiem no gājēju plūsmas, kas šaja diena bija gana liela, jo Mežaparkā notika sporta dienas pasākumi.

Lielais karogs.

Secinājumi - brīvpratīgie pasākumos ir vajadzīgi kā ūdens skrējiena laikā. Savdabīgi likās, ka savstarpēji atbildīgie nekautrējas viens otram nocelt brīvprātīgos un katra paša ziņā ir ļauties vai nē. Bet šī bija pieredze, kuru noteitki gribēšu kādu reizi atkārtot, jo skriešana nav tikai kilometri treninos un sacensībās. Bez atbalsta no trases malas nekas no tā tik vienkārši nenotiktu. Tāpēc varu vien pateikt lielu paldies tiem, kuri velta savu laiku, lai būtu tur - trases malā.

Lielā veloekskursija

Bija daži pieturas punkti, kurus gribēju apmeklēt un kāda sestdiena tam kā reiz bija radīta. Izpētiju maršrutu, lai maksimāli pa "granteni" sanāktu braukt, paņēmu līdzi "Edmundu", lai neapmaldītos paķēru nedaudz provianta un devos ceļā. Pēc 30 m brokastoju Cenas purvā. Tad līdz Jaunolainei cauri mežam un purvam. Tālāk uz Baldoni uz Riekstukalnu. Tad sekoja Ķeguma apskate un cīņa ar pretvēju Ogres un vēlāk arī Rīgas virzienā. Finišs Rīgā pēc 10h un nomītiem 170 km.

Brokastu postenis Cenas tīrelī gar kuru iet vecais kara ceļš.

Tartu 23,4 km

Pirms gada tā iepatikās šīs krosa skrējiens, ka šogad nelaidu garām iespēju atgriezties un pie viena apciemot atkal draugus, kuri Tartu gada laika kļuvuši arvien vairāk. Dienu iepriekš izņēmām numurus, nedaudz pastaigājām pa pilsētu, pabraukājāmies ar velo un devāmies kaut cik savlaicīgi gulēt. No rīta ap 7:00 jau cēlāmies un devāmies uz busu, kurš aizvedīs uz Otepes stadionu. Tur tad gaidīšana. Ierodas arī citi skrējēji no Latvijas. Komentētājs teic, ka skaita ziņā latvieši ir trešie pārstāvētākie (vismaz es tā izrēķināju). Priekšā vien Krievijas pārstāvji un, protams, igauņi. Izdevās uzlabot rezultātu par vairāk kā 10 minūtēm. Redzēju skrienošas žirafes un paspeēu vēl maija vidū sniegu redzēt. Atceļā pievienojāmies ekipāžā kluba biedriem. Turpceļs tiak mērots ar autobusu.

NRM 2013

Gada pasākums Rīgā Nr.1 Man kā pusmaratonistam galvenais saprast tempu pie attiecīgajiem laika apstākļiem un attiecīgi veikt priekšdarbus. Dienu iepriekš jāizņem numurs un jāapmeklē arī kaimiņos notiekošā - piparkūku ballīte, kas šoreiz ietver pastas ēšanu. Uz šīs mierīgās nots arī samērā laicīga gulēt iešana un agrs rīts, kas iesākās ar ko netipisku. Putras vietā kā atceros apēdu vien divus banānus. Rīts ir samēra silts. Ir jāpaspēj uz lielo kopbildi un tad jau jādodas ieņemt starta koridorā vieta. Šogad jau kuro reizi izeju uz starta bez konkrēta finiša laika padomā. Doma par kopsoli ar TT uz 1:45:00 un maratonam 3:30:00 škiet piemērota dienas tempam.
Pēc starta pirmajos 2-3km TT vēl ir jānoķer un tad jau kopsolī nogaršojam trases kilometru pēc kilometra. Tā arī finišēju uz 1:45:00. Nebiju īpaši pārcenties un pārcepies saulē. Finišā pāris vārdi tika pārmīti ar Martu, kura pusmaratonā tureja tempu. Atdevu viņai finiša maisinu, medaļu, numuru un devos uz Vanšu tilta apakšu gaidīt Laumu. Garām paskrien TT uz 4:15 maratonā un turpat skrien arī Lauma. Tā nu beidzot izbaudīju kāda ir NRM pilnā trase. Temps ar kārtu lēnāks nekā pirmajos 21 km. Uzturu sarunu, nobaudo ko no galda. Staipu līdzi rezerves ūdens pudeli. Gadījās arī nomazgāt seju ar izotonisko dzerienu, kas nebut nebija patīkams moments. Baudīju arī visas iespējamās strūklakas trases malā. Pēc 4h un 30 minūtem beidzot tika finišēts. Pirmais maratons Laumai pieveikts. Man tāds pagaraks treniņš izvērtās. Finišā uzņemam atpakaļ kalorijas, fotogrāfējamies, fotogrāfējam citus. Kad jau dodos uz mājām redzu kā finišē noslēdzošais dalībnieks - kāds onka no Vācijas. Patiesi saviļņojoš brīdīs.

MTB posms Apē

Pārsteigumu pasākums. Visu man izstāstīja, tik ne to, ka upei pāri jābrien līdz celim būs. Gaisa temperatūra ap 14 un diena diezgan sadrūmusi. Lijis jau vairākas dienas, tāpēc trasē varētu iet smagi. Pusmaratonistus arī nepalaiž pa kādu pļavu, kura pēc maratonistu starta vairs neesot bijusi veicama/braucama. Samērā ātra trase tomēr izvērtās. Aptuveni 3km pirms finiša arī Vaidavas šķērsošana. Pēc finiša tomēr izdevās atrast risinājumu sausām kājām, kaut gan rezerves apavu līdzi nebija.

Baložu bizons 2013
Šī gada prasīgākais skriešanas seriāls. Kura seriāla dēļ gan vēl kāds brauc 10 km (citi pat vairāk) turp un tad pēc noskrietiem 4km atkal atpakaļ? Bet ir tā vērts aizbraukt un izlikt tur ne tikai dvēseli, bet arī sirdi vistiešākājā nozīmē. Pulss ap 180. No četriem posmiem esmu piedalījies trijos un izdevies beidzot finišēt zem 20 minūtēm.  Ar 12. augustu atsākas seriāla otrā puse. Vēl četri posmi līdz finišam.
Vairāk informacijas: http://www.balozubizons.lv/

Olaines apļi
Diena bija brīva un pēc skata 10 km distance likās pieņemama skriešanai. Ar vilcienu aizbraucu uz netālo Olaini un uz 700 m attālo startu no stacijas devos skriešus kopa ar vēl kādu sacensību centra meklētāju. Apsveicinājos ar klasesbiedru, kurš startē 5 km distancē (bija vēl arī 7 km distance). Dalībnieku skaits nav liels, bet izdodas satikt arī vēl kādu pazīstamu seju. Sanāca jau kuro reizi skrējiena sākumu uzsākt par ātru. Palēnām priekšā redzamie skrējēji kaut kur aizmuka un apdzīt kādu izdevas vien pirms finiša, kur ja sanāca atkal kopā visas trīs trases. Bet kamēr ar Māri atsildījamies un diskutējām par skrējienu radās nojauta, ka varbuūt vecuma grupā pat kaut kas sanak un sanāca ar.

Pirmais pjedestāls dzīve - 3. vieta. Un krūzīte.

Zelta keda

Ar šo pasākumu viss bija vienārši. Tas sevi pozicionē kā stilīgāko skrējienu Rīgā. Attiecīgi arī saģērbos. Un stilīgs nebiju es viens. Skrēju tāda kā rezerves režīmā. Nakamajā dienā paredzēta dalība krosduatlonā. Un arī diena nekāda vēsā nebija. Finišā, ēnas ieskauti, gaidījām apbalvošanu, jo kā runā, tad noskrieniešu biedriem šodien pjedestāls stratēģiski sadalīts.

"Zelta keda 2013" - stilīgākais skrējiens Rīgā, tāpēc man basketbola šorti,
 Stalones saulenes un noskrien lakat-krekls ap galvu.

Krosduatlons

Siguldā noskatīju vienu no Latvijā reti notiekošajiem duatloniem. Šoreiz ar krosa elementiem. Vēl pērnajā rudenī savā pirmaja duatlonā riņķoju pa Bikernieku trasi un īstenu garšu neguvu par šī skriešanas-braukšanas-skriešanas sporta veidu kombināciju. Izrādās atslēgas vārds slēpjas salikteņa pirmajā pusē - kross. Skriešana gan pirms, gan pēc veloposma bija ar diezgan vienmērīgu tempu. Veloposms bija izšķirošais un tur arī zuda minūtes. Kad devos skriešanas pirmajā apli pēc velo posma, tad līderis skrēja man kādus 200 metrus pa priekšu, bet jau otrajā - finiša aplī. Arī par izbrīnu otrais velo aplis padevās nedaudz lēnāks, kaut gan tas jau bija zināms. Pati diena bija ļoti karsta. Uz un no Siguldas atbraucām ar vilcienu. Finišā izrādās uzradusies arī Daina, kura atbraukusi no Rīgas ar velo un nolēma pafanot ieraugot dalībnieku sarakstā pazīstamus vārdus un uzvārdus.

Kamēr Lauma uz pjedestāla saņem balvu es te pasmaidu.

... sekoja 2 nedēļu pauze starp sacensībām ...

Dzo godināšanas 24h stafete

Pagājis nedaudz kopš PČ 24h skrējienā, kurā krita LV rekords. Lai godinātu Dzo un 24h laikā noskrietu tādu pat distanci tika noorganizēta 24h stafete pa Rīgu. Starts piektdien 18:00 un finišs sestdien 18:00. Pieteicos uz posmu piektdien 22:00. Kopā stafetes ietvaros noskrēju 15 km. Uz finišu neizdevas būt, jo devos uz laukiem, bet pēc bildēm spriežot bijis grandiozs pasākums.

Tāds krietns bariņš skrien.

MTB Talsos

Sanāca tik veiksmīgi, ka ar visu komandu uzkāpām uz goda pjedestāla otrā pakāpiena pusmaratona komandu kopvērtējuma 3. posma ietvaros. Pati trase no līdz šim baudītajām patika vislabāk, kaut gan likās ka pie 10 km gals jau drīz būs klāt. Trase gan 26 km gara vien bija un nacās vien tikt līdz finišam. Otro reizi (pirmā bija startā) kalnā pirms finiša vairs neuzbraucu. Tomēr pēdējos 15 metrus atkal kāpu uz velo un finišēju braucot.

MTB Talsos. Pusmaratonisti jau gaida startu. Man ar tur jādodas.

The Killers koptreniņš

Izdevās uz koncertu sapulcēt vairākus interesentus, kuri labprāt bija gatavi gan paskriet, gan klausīt koncertu no trases. Kad beidzot grupa kāpa uz skatuves bijām jau krietni paskrējuši un pēc pirmajam 6 dziesmām es finišēju ar pusmaratonu. Bija interesanti riņkot pa aptuveni 2 km garo aplīti ap estrādi un skatīties, kā sarūk rindas, kas gaidīja iekļūšanu estrādes teritorijā. Pirmais koncerta apmeklējuma koptreniņs aizvadīts. Gaisā virmo doma par dziesmusvētku koptreniņu, kas pēc 10 dienām. Vai tas būs, to mēs uzzināsim pec 10 dienām.
P.S. Viens no apļiem veikts arī ar basām kājām.

Dziesmusvētku pusmaratons

Svētdien arvien pa galvu pinās doma par pusmaratonu noslēguma koncerta laikā. Dienu iepriekš pie cita kalendāra ieraksta biju izteicies par šo skrējienu un guvu pat apstiprinājumu dalībai. Tatad bija pamats izteikt piedāvājumu. Un atkal trasē tikās jau iepriekšējā koptreniņā redzētas sejas. Skrējeji ir ļoti kulturāli, kā izrādā. Mērķis pavisam skaidrs - noskriet pusmaratonu un doties mājup ar sajūtu, ka ņemta dalība pašā dziesmusvētku gala koncertā. Tā veicot 4 apļus pa Mežaparku, kurš bija cilvēkiem un dziesmotām balsim pilns pusmaratons tika noskriets. Pa ceļam uzēdām meža zemenes, pabarojām dažu labu odu uzdziedājām arī paši.

MTB Smiltenē.
Pirmais kritiens, nedaudz izsists ritms un mierīgs turpinājums pārdomajot, eksperimentējot un atgūstot pasapziņu. Piecus km līdz finišam jau saprotu,ka nav ko taupitie sun apdzenu dazus garam palaistos braucejus. Kad līdz finišam atlikuši vien 3km un pirms nelielas upītes šķeršošanas esmu dabūjis auksta ūdens spaini sānā manāmi palielinās turpat netalu esošo brauceju skaits un norisinās sīva cīņa par jebkuru vietu kolonnā. Un tad jau finišs. Starts 13:20. Diena karsta, bet  precīzu temperatūru nevaru pateikt, bet tuvu tā kā 30 grādiem pēc celsija bija. Pati trase diezgan pasmaga un reljefaina. Vislielaka kāpuma summa šajā trasē esot. Maratonistiem pat ap 1km. Tā kā šoreiz komandu pārstāvējam divatā, tāpēc pjedestāls izpalika. Vēl atlikuši divi posmi.

Pēdējais kilometrs līdz finišam. Vieglāk nemēdz būt.

Sezona ir iesilusi. Atlicis vien pastāstīt vēl dažus garos stāstus un dzīves grāmatai varēs uzšķirt jaunas lappuses. Nākamais pusmaratons - Kuldīgas pusmaratons.