8. Kuldīgas pusmaratons un 7. Cēsu velo maratons

SEB 8. Kuldīgas pusmaratons

Gada karstākais pusmaratons šogad ieguva pavisam citu noskaņu. Kuldīgā jauna trase un līdz ar to arī skriešanai daudz patīkamāki laika apstākļi. Bet par visu pēc kārtas. Tātad lai paspētu plkst. 12:00 uz startu jau 8:00 komplektējāmies mašīnā. Es vēl izgājis no mājas atceros, kā divus iepriekšējos gadus devos uz Kuldīgas pusmaratonu. 2011. gadā tikpat agrā, tiesa gan saulainākā rītā, devos uz krastmalu, kur gaidīja Evita ar Juri. Pirmais brauciens uz pusmaratonu kopā ar noskrieniešiem. Toreiz aizbraucām, noskrējām (es savu līdz šim pēc laika sliktāko oficiālo pusmaratonu) un drīz vien jau devāmies atceļā. Pirms gada izmetu nelielu līkumu caur Ventspili. Tur uz pilsētas svētkiem gadījās arī Prāta Vētras tūres koncerts. Sacensību rītā Guna paķēra mani mašīnā, kuru pēc pusmaratona dabūju stūret uz lielpilsētu. 2013. gads līdzīgi kā 2011 gadā, jo tuvāk Kuldīgai, jo nomācies un pat uzlīst. Pa ceļam gan runājam, ka skrējiena laikā nelīšot un tas izrādīsies taisnība. Vēl pa ceļam apspriežam kaut ko no jaunā Maratona žurnāla numura un runājam par pārtiku un ēšanu. Kuldīgā ieradāmaies nedaudz pēc desmitiem. Dodamies izņemt starta numurs. Vienā t-kreklā ir gana vēsīgs. Pozitīvais aspekts, ka aploksnē ir tikai viss nepieciešamais - numurs, čips, putras talons un saspraužamās adatas. Nekādu reklāmu. It īpaši jau reklāma par nākamo pusmaratonu uz kuru tāpat jau esmu pieteicies. Seko noskrieniešu savākšanās zem estrādes finiša zonā, bernu starti un kopfoto. Tad tik vien kā laika atlicis, lai aizietu uz mašīnu saģērbties un iesildošā riksī dotos uz startu.

Vēl valsts himna un novēlējumi un tad jau tiek dots starts. Pirmajā aplī uzdevums pavisam vienkāršs - atrast savu komfortablo tempu, izpētīt jaunās trases apli un pieskatīt, lai Artūrs neapdzen. Tas pēdējais jau vairāk tāds pa jokam uzdevums, jo katrs jau pēc savas trenētības arī skrienam. Pašam likās, ka šajā dienā skrienot varētu ieskriet 1h:37min. Saules nav, lietus nelīst un atliek vien pie labas un ļoti lielas gribēšanas uzstādīt personisko rekordu, kam nu ļoti gribas un kas daudziem arī izdosies. Pirmais aplis paiet mierīgi. Paspēju aprunāties ar dažiem skrējējiem un man pievienojas viens no noskrieniešiem. Aprunājāmies par šīs dienas mērķiem un tā arī turpinājām. Laiku pa laikam tiek kāds apdzīts, kāds apdzen mūs. Un tā pirmais aplis pieveikts skrienot uz 4:30 min/km.

Kopā ar "spānieti"

Necik jau metrus pēc starpfiniša otrajā aplī mani apdzen Artūrs, kuru vēl līdz otrā apļa beigam izdodas paturēt redzamā attalumā. Otrais aplis arī nāk komplektā ar sen nesajustām nepatīkamām sajūtām vēderā. Analītiski domājot - pie vainas pirms starta izdzertais VivaSport dzeriens, kas manam kuņģim šodien ne cik labi nepatīk. Atliek vien turpināt skriet un klausīties sevī, vai izdosies tikt līdz finišam. Temps vēl nemazinās un grozās ap 4:36 min/km. Arī trešajā aplī sajūtas vēderā nav mazinājušas, taču skrienam jau par kādām 10 sekundēm uz kilometru lēnāk, bet arvien varam paspēt 1:40 iekļauties, jo ir iekrāta rezerve. Pēc dzeršanas punktiem, kuros dzeru tikai ūdeni, saprotu, ka jauna ūdens pieplūdums situāciju tikai uz brīdi pasliktina. Trešā apļa sākumā mūs sak apdzīt līderi, bet apļa beigās mūs apdzen Jeļena. Usākot ceturto apli pēc 17 km esmu spiests skriet jau uz 5:00-5:10 min/km. Uzsaucu, lai mans līdzskrējējs neizlaiž no acīm priekšā skrienošo Ozons kreklā tērpto pārstāvi un sāku no viņa atpalikt. Apļa vidū pie trases tiesneša painteresējos par iespējamo tualetes atrašanas vietu, bet šādu informāciju viņs nevarēja sniegt. Arī tuvējā publiskā tualete esot maksas un vienīgās būdiņas bija tikai starpfinišā. Tas arī kā viens no mīnusiem, ka nav padomāts par to, ko apļa vidū, kas ved pa pilsētas centru darīt sportistam, kuram nepieciešama tualetes pauze. Neies jau skriet kāda kafejnīcā. Būdiņai ir jabūt. Ātrumu mazinu un mierīgu sirdi skatos, kā mani apdzen tie, kuriem nekāda kaite nav piemeklējusi. Kadu pusotru km pirms finiša mani apdzen Raimonds Soopargs no veiakla maratons. Gaidu arī kad komandas biedrs Ilmārs mani panāks un apdzīs, bet nekā. Apendiksā (vita, kurā ir ari pretīm skrienošā kustība uz vienas ielas) var ļoti labi redzēt cik kurā tālu priekšā vai aiz muguras. Aptuveni 500 m pirms finiša mani apdzen cienījamie kungi - Batars un Regulatus, kuriem kā izskatijās sīva spekošanās bija. Pēdējos 50m gan jutu, ka kritiski nav un uzskrēju ātrāk, lai neļautu vairs nevienam sevi apdzīt. Pēc skrējiena jauna medaļa, jo ierastais Kuldīgas rats jau nedaudz bija apnicis. Jaunā medala ar tiltu - ļoti skaista un nekādu plastmasas detaļu - tīrs metāls. 

Pēc finiša jau likās, ka vēders nomierinās, jo slodzes vairs nav, bet tomēr mazmājiņu nācas apmeklēt un tikai atceļā uz Rīgu manī atrgriezas manāms optimisms pret dzīvi. Tāpēc šogad izpalika putras ēšana. Noskatījos vēl gan apbalvošanu un tad uz mājām. Krīzes momentā pēc finiša uzmācās doma, ka nākamajā rītā jau nu tik agri atkal celties ļoti negribēsies, lai brauktu uz Cēsim uz velo pusmaratonu. Bet pusstundas laikā pirms gulētiešanas samotivēju sevi, salikdams visu nepieciešamo svētdienas startam un devos gulēt.

Secinājumi par Kuldīgu: jaunā trase patiak labak nekā iepriekšējā. Likās pat psihologiski daudz vieglāk skrienama un arī kāpumu zinā šķita saudzīgāka. Bija iespēja apsatīt ko citu no pilsētas. Estrādē, kur bija sacensību centrs vispar nebiju bijis. Vienīgi šogad izpalika Ventas rumbas aplūkošana un apmeklējums.

Vecas dzirnavas stadiona malā Cēsīs

7. Cēsu velomaratons

Apbrīnojamā kārta kādas 10 minūtes pēc izslēgta modinātāja pamodos un vēl nebiju neko nokavējis. Paspēju apēst brokastis un 6:20 jau sēdeju vilcienā, kurš mani un manu velo veda uz Cēsīm. Paspēju gan pagulēt vēl, gan grāmatu palasīt. Pusdeviņos jau biju klāt. Pilsēta īpaši nav zināma, bet sacensību centru izdevās atrast nemeklējot. Tad nedaudz izmetu dažus līkumus pa pilsētas centru, veicu dažus momentfoto un atradu veikalu, kurā tiku pie savām otrajām brokastīm. Bija kļuvis nedaudz siltāks un devos laiku pavadīt sacensību centrā, kur arī paspēju palasīt grāmatu (grāmata startp citu par Māršalu Ulrihu un viņa skrējienu pāri Amerikai no rietumu krasta uz austrumu krastu), noskatīt sev iztrūkstošo velo apģērba ekipējumu. Uz 11;00 jau klāt bija arī komandas biedri un mierīga garā gatavojāmies startam.
Gan maratonam, gan pusmaratonam tiek dots tehniskais starts stadionā. Tehniskais starts nozīmē, ka pirmso 2 km pa priekšu brauc policijas auto un to apdzīt nedrīkst, jo tad var saņemt +5 minūtes pie finiša laika. Atšķiribā no citiem vivus.lv posmiem, kad pusmaratona starts ir 13:30, Cēsīs starts ir 12:30. (Un līdz es finišēju maratona līderi vēl nebija pabraukuši garām) Pirmie divi kilometri pa pilsētu lejā no kalna pa ielu un tad jau mežā iekšā. Lai gan no rīta bija uzlijis un arī vakar iespējams lija, tad trase nebija pārāk dubļaina un arī tehniski ne tik sarežģīta, kā Smiltenes posmā. Samērā ātra trase un visgarakā no visām. Mans Garmin samērīja gandrīz 32 km. Līdz šim Cēsis nebiju braucis un nekāda priekšstata īsti nebija, tik cik nojautu, ka pilsēta atrodas pakalnā. Pilis jau ielejās nebuvē. Pēc sajūtām izdevās nobraukt samēra baudāmas sacensības, bet dažbrīd likās, ka pietrūkst spēka, kurš atkal laiku pa laikam atgriezās. Izdevās arī daudz vairāk kāpumos uzbraukt nevis lekt nost un stumties. Bija diezgan daudz sakņu un apļa pusē varēja nodot sveicienu Gaujai. Finišā ar laiku 1h:32min un 69 vieta no vairāk nekā 200 dalībniekiem.

Pēc finiša sekoja velo mazgāšana, pusdienas (kāposti, desiņa, ola un maize) un apbalvošanas noskatīšanās. Cēsīs izteikti jūtams rudens tuvums. Par to liecināja arī dzeltenās lapas brauktuves malā. Uz prom došanās laiku atkal pār Cēsīm savilkās lietus mākoņi. Atceļā arī piedzīvojām 5 minūšu "balto sienu" lietus veidā, kad mašīnas stajās šosejas malā.

Pēc finiša.

Brīvdienas aizvadītas divos sportiskos pusmaratonos.

Sincerely,

Me - the man who was there and then wrote this ...