Bratislava, Rēzekne, Mežaparks - trīs ziemīgākie pusmaratoni 2013. gadā un vēl nedaudz 1. daļa

Ziema 2013. gadā diezgan smagi ir ievilkusies. Šodien (kaut kad aprīļa vidū) dzirdēju ziņās, ka ledus gan beidzot sācis iet upēs. Tad jau ziema beidzot zaudējusi cīņā ar pavasari. Par pavasari jau arī dzirdēti nostāsti, kāpēc uz robežas aizturēts Lieldienās par olu kontrabandu. Līdz Skrien Latvija otrajam posmam Biķerniekos, kur notiks 3. Rīgas pusmaratons palikušas divas nedēļas un lai tur vai ar fēnu būs jāžāvē trase, bet skriesim beidzot pa asfaltu. Tikmēr ir laiks atkal ļaut pirkstiem liegi pārslīdet pār klaviatūru un pavēstīt par jau paveikto.

Šajā sezonā jau aizvadīti 3. pusmaratoni. Divos no kuriem skrēju, bet pēdējā biju fotoreportieris un pedāļu minējs-tempa turētājs. Par katru no tiem turpinājumā.

Bratislavas pusmaratons (1:40:50)

Karte, lai neapmaldītos.

No Krakovas līdz ...

Krakova. Mājīgākā virtuvīte hosteļos, kadu
 gadījies redzēt un lietot.

Jau 15. reizi izgāju uz oficiāla pusmaratona starta. Lai arī ne visi skrējieni kvalificējas 21.097 km garai distancei, jo ir bijis arī 23.4 km garais skrējiens Igaunijā, kuru organizatori nosaukuši par pusmaratonu, tad tomēr savā klasifikācijā Bratislavas pusmaratonu skaitu kā piecpadsmito. Un ar šo trešo ārzemju pusmaratonu sākas 2013. gada skriešanas sezona. Likās, ka sezonu jau varētu atklāt ar tādu laicīgu pavasara pusmaratonu, kas kā izrādās šogad grūti paveicams. Ziema valda arī Bratislavā, kur vēl divas nedēļas pirms zīmīgas dienas gaisa temperatūra bija virs +10 grādiem dienā. Izejot uz starta ir ap +1 un vairs nesnieg.

Bratislavas pils.

Pēdējā laikā maratontūrisms ir ieguvis zīmīgus apgriezienus un arī es nekautrējos apvienot lietderīgo, kas šaja gadījuma ir kaut kā jauna apskatīšana, ar patīkamo, kas ir skriešana. Gada sākumā painteresējos vai uz jau it kā izpārdoto braucienu, kuram rindas gals rēgojās teju vai uz lidmašīnas trapa, nav pieejama kāda brīva vieta vai vismaz, ja tāda parādītos, es piedalītos. Galu galā tiku sarakstā un atlika vien nomaksāt brauciena dalības maksu, kas sevī ietvēra gan dalību pusmaratonā, gan braucienu ar autobusu, gan palikšanu viesnīcās. Atlika vien trenēties un aizbraukt noskriet, ko arī ļoti labprat darīju.

Izbraucām ceturtdienas vakarā plkst. 20:00 no Rīgas, kur jau puspilno autobusu aizpildīja arī zināmas sejas no VSK noskrien klubiņa. Nokļušana līdz Bratislavai prasīja pacietību un teju diennakti. Ar pieturvietu un nakšņošanu Krakovā. Bratislavā ieradāmies sestdienas pēcpusdienā, kur tad pēc iežurnalēšanās viesnīcā devamies uz EXPO zonu pēc numuriem, paēdam pastu bezmakas pasta party, kā arī devamies nelielā ekskursijā pa pilsētu. Bratislava ir skaista un uz pakalniem veidojusies pilsētā. Ko redzēt tur ir un atrodas tikai stundas brauciena attalumā no Vīnes. Sestdienas vakars pagāja ātri un svētdienas rīts, kad jau +5 grādu vietā, kas bija sestdien, solīja gan -3, gan sniegu, pienāca nemanot. Solītās dabas veltes tiktiešām bija klātesošas. Vienīgais satraukums bija par to vai trase būs slidena vai nē. Pārējais jau nobaudīts iepriekš.

Jau ap 8:30 lielākā daļa bija sapulcējusies pie viesnīcas reģistratūras un kopīgi devamies uz starta zonu. Pasākumu atbalsta ne tikai ČSOB banka, bet arī vietējais lielveikals, kurā tad sildīties bija salīduši vairums skrējēju. Jau sadalījušies mazākos pulciņos gaidām liktenīgo stundu plkst. 11:00. Vēl top daži foto. Apēdu iepriekšējā dienā saņemto enerģijas želeu ar agaves garšu. Uz starta izejot daudzi ir saģērbušies maisos, kurus tad drīz pirms starta vai kādu kilometru pec metīs nost. Ir tikai simbolisks koridors elites skrējējiem, bet pārejie var sastāties kā vien vēlas. Tā nu nemaz tik talu no starta nebijām, kaut gan tipināšana pēc starta šāviena līdz paklājiņam aizņēma teju vai minūti.

Skrējēju vērotājs Bratislavas vecpilsētā.

Jāskrien pusmaratonistiem ir tikai viens aplis. Laika apstākļi labam rezultātam ir pateicīgi. Tiesa pirmais pusmaratons sogad tāpēc pieņemu, ka pēc ziemas tomēr varētu but kāds solis atpakaļ un nevar zināt kad finišēšu. Sakumā pamanu kādu no tautiešiem. Pārmijam pāris vardus un dodos tālāk. Sakumā pirmie 3 km jāskrien pa trīs kvadrāta malām un tad trase aizvijas ar nelielu kāpumu uz tramvaja galapunktu. Šajā posmā sanāk vairakus kilometrus skriet pretkustībā, tiaki abas joslas sadala zaļā zona un sliedes. Skrienu lielā vientulībā. Pie pirmā dzeršanas punkta izdodas atri saprast kur ir silta tēju un to tad arī visur pēc iespējas padzeros, jo aukstu ūdeni negribas. Nelīst un nesnieg arī. Uz kādu brīdi par tempa turētajiem izvēlos kādu puisi un meiteni, kuri skrien un filmē, tomēr vini no manis aizmūk. Tad cītigi skatos trases pretējā pusē, kad skries lideri un kā veicas tautiesu ātrākajām kājām. Atceļa atkal mēģinu sazīmēt tos, kas skrien nedaudz lēnāk par mani. Neizdodas. Jau tuvojoties 16 km mani apdzen kāds latvietis, kas ieradies individuāli. Apdzenot mani vēl uzmundrinaja un projām bija. Tiesa ap 18 km viņu apdzīšu, jo izskatijās, ka krampis nomocījis kāju, kā dēļ nācies pāriet soļos.

Maratonlogo

Pēdējie 5km jau iet pa vecpilsētu ar nelielu kāpumu pirms pilsētas vārtiem-torņa. Tur panācu Lieni, bet viņai škiet izdevās nepadoties un finišēt kādu gabaliņu man priekšā. Pēc vecpilsētas vēl 3km. Jānoskrien gar pili, apkārt kādai biroja ēkai un gar upes krastmalu uz finišu. Te es uz brīdi sajutu, ka pēdējais kilometrs šķitis par grūtu, bet tomēr finišs ir tuvu un var jau arī mieŗīgi noskriet. Pēdēja puskilometrā vēl iemetās sānā kaut kāda sāpe, kā rezultātā finiša sprintu neizdevas paņemt, kaut gan tas būtu bijis skaisti.
Finišā patīkams parsteigums ir metāla kāpnes, kuras ieŗīkotas, lai pamaestu finiša zonu. Ilgi kavēties arī tur nevar jo dalībnieki turpina finišēt.

McDonald's kungu istaba.

Pēc finiša ātri vien sagaidīju Laumu un devamies uz hoteli nodušoties un kamēr vēl gaišs iekarot vakar nsokatīti kalnu, no kura pavērās skaists skats uz pilsētu. Vēl daži foto un suveniri un tad pelnītā atpūta, jo nakamajā rītā jau jāceļas un vēl nedaudz jāpaviesojas Vīnē. Vīnē sabijām 4h un kaut ko jau ari no centra paspējām redzēt, bet tur var braukt vēl.

Kopsaucējs:
Sezonu izdevās iesākt par 2 nedēļām ātrāk nekā tas būtu skrienot "Skrien Latvija" pirmajā pusmaratonā Rēzeknē un saprast sezonas sākuma ātrumu, kas izrādās ir gana labsm bet stipri atpaliek no vēlamā finiša laika pusmaratonā.
Ar maratontūrismu ir visādi. Man patīk apskatīt vietas uz kuram es dodos un pabaudīt tās no pašizpētes skatu punkta, kad pats iepazīsti vietas, ielas, mājas, objektus. Tāds tesiens uz sacensībām un atpakaļ ir pieļaujams tikai paša zemē, kur tomēr var aizbraukt arī ārpus sacensībām pabaudīt kādu pilsetu, kas gan tāpāt izdodas reti. Šis brauciens man patika, jo tiešām redzēju 3 skaistas pilsētas. Tiesa gan ziemīgi tie laika apstākļi bija, bet tomēr es tur biju.

Interesants hosteļa sienu noformējums.

Rēzeknes pusmaratons (1:40:49)

VSK Noskrien Ežu 2013. gada pavasara komplektācija

"Labs asfalts uz ceļa nemētājas." - teica kāds no ežu komandas, kad bijām jau tuvu Rēzeknei. Nedaudz vairāk kā 3h ilgais ceļš no Rīgas agrā 6. aprīļa sestdienas rītā bija beidzies. Sekoja pajūga novietošana pie bijušā SELVER lielveikala un došanās pēc starta numuriem un čipa. Neliela drūzmēšanās rindā. Sasveicināšanās ar skriesanas entuziastiem un jau jādodas uzģērbt ko skriešanai piemērotāku. Līdz startam vien 15 minūtes, kas tiek aizvadītas iesildoties un aplūkojot kāpumu apļa beigās.

Var aplūkot manu muguras profilu

12:00 tiek dots starts. Skrien Latvija seriala pirmais pusmaratons, bet man šogad jau otrais un laik aapstākļi gandrīz identiski. Latvijā gan vairāk saules un sniega trases malā. Tā kā sogad jauna trase un ari pērnā rudens trasi nebiju redzejsi, tad pirmais aplis aizrit izpētot apli. Rēzeknē jāskrien 5 apļi. Tātad arī pirmsfiniša kalniņā piecas reizes. Pasākums patiešām jautrs, bet jūtams pavasara tuvums. Skrienas salīdzinoši labi. Kadus divus apļus paskrienu kopā ar Kuku, tad nedaudz nolūztu. Turpinu savā tempā. Sanāca necik talu aŗi aiz Kuka finišēt ar finiša spurtu, jo sajutu atbalstu finiša taisnē trases mala no saviem kaimiņiem. Finišā visiem pa folija segai, kura ietīties. Seko sarunas, pārģērbšanās, ēšana un apbalvošana un mājupceļs var sākties, tik cik vien vēl novada augstākais punkts jāapmeklē.

Mākoņkalna pakāje.

Atceļš paiet jautrā nosaņojumā. Komanda izrādās ir divas solistes. Vēl tiek piestats Liepkalnu maiznīcā, kur tiek iegādāta gardā maizīte. Vēlu vakarā pēc padsmit stundu prombūtnes esam Rīgā. Diena ir izdevusies.

LSC pusmaratons (labas sajūtas)

LSC pusmaratona starts.

Dienu iepriekš devos nelielā veloizbraucienā uz Vecāķu pludmali skatīties vai ledus arī jūrā sācis iet. Vēl neiet. Pa ceļam izmetu nelielu līkumu pa LSC skriešanas apli un secināju, ka trasē tikai lielākā puse ir afaltēta un ar peļķēm, bet daļa vēl ir sniegota, slidīga, kas arī mazināja apetīti sestdien iziet uz starta. Gaisa temperatūras apstākļi gan bija ļoti teicami, lai ietu uz personīgo rekordu, ko daudzi arī sestdien sacensībās izdarīja.

Mājās sēdēt tomēr nebiju sataisījies un tieši uz startu ierados, lai dokumentētu pasākumu caur fotokameru un braucot līdzi ar velo (pietrūka vien uzraktsta "Līderis") atbalstītu un uzmundrinātu skrējējus. Pāris stundas svaigā gaisā, ar dubļiem nošķiestas bikses. Finišā sagaidīti kluba biedri. Abalvošana. Lai arī nedaudz sadrūmusi un atkušņa noskaņās aizvadīta, tad tomēr skrienoša un pozitīva diena. Un nemazākās nožēlas par pieņemto lēmumu šo pusmaratonu šogad neskriet, lai gan pirmo gadu dalīja arī medaļas.

nobeiguma vietā ...

Ilgi gan šis raksts nevarēja piedzīvot savu nobeigumu, bet tas tad beidot ir noticis, ja jau Tu lasītāj esi ticis līdz šaij rindiņai.

Ceļš līdz laimei. Varbūt lāci vajag? Lāci! Šurp Laimes lāci!