Par Nike Riga Run 2013? ...

... ok, bet īsi. Kāpēc īsi? Lai Tev mans draugs mazāk jālasa šoreiz.

Tātad pieteicos kaut kad vasaras vidū. Šogad diezgan cītīgi nolēmu savākt nepieciešamas uzlīmes (15 gab ) koptreniņos, kas notika gan Mežaparkā otrdienas un cetrutdienās, gan Uzvaras parkā pirmdienās, un piepildīt vienu no sapņiem - aizbraukt apskatīt Stokholmu (vēlams bez skriešanas). Lai arī patīkams hobijs, tad tomēr ar mēru. Un atkal citējot Imantu, šogad jau otro reizi - "Skriešana jau tikai tāds iemesls, lai kopā savāktos." Doma uztverama. Un atliek vien noskriet, lai saņemtu iespēju aizbraukt uz Zviedrijas galvaspilsētu kaut kad rudenī.

Bet atgriešoties pie NRR 2013 skrējiena un treniņiem. Kā jau teicu, tad treninus apmeklēju diezgan regulāri sākot no jūnija beigām. Otrdienās intervali, bet cetrutdienās spēka treniņi. Labuma tas pilnīgi noteitki gāja un cerēju jau rezultātu ieraudzīt Kuldīgas pusmaratonā, bet tur cita kaite patrauceja saprast vai pusmaratonā šogad esmu pietuvojies 1h:30min robežai. Svētdienas skrējiens lika saprast, ka neesmu gan, ja nu vienīgi bez saules un pie plus padsmit grādiem. Kopumā jāteic, ka treniņi man patikaun ari labi motiveja, kaut gan dažkārt likās, ka slinkojam un varētu vēl, bet par to nevar gausties, jo katram spējas individuālas un prieks, ka treneri savu darbu darīja cītīgi. Pēdējās reizes, kad apmeklēju treniņus jau iekļāvu krosa skrējienu pa Mežaparka takām kamēr visi pie ZOO ieejas iesildījās.

Pats skrējiens izvērtās par diezgan lielu sacensību man pašam ar sevi. Diena kartsa lai stādītu personīgos rekordus, bet starta koridors ļoti izdevīgs. Stāšanas pēc numuriem un man 215 numurs. Dienu iepriekš vēl biju pabijis Siguldas pampakos un treniņā noskrējis 33 km. Pirms gada noskrēju 30 km LSC šosejā. Tradīcijas jāturpina un zināju, ka gadījumā, ja pēc sestdienas nebūs iekšā vienmēr var piebremzēt un tempu nomest. Pēc starta ik pa laikam pie domas par tempa nomešanas atgriezos, bet zināju, ka varu izturēt. Šodien ne visi ātri skriet sataisījušies, jo ar nelielu izbrīnu apdzinu dažus, ko parasti nekad tā arī neredzu priekšā, jo viņi skrien gana ātri. Centos kādu uzmundrinošu frāzi pateikt un turpināju, kā nu temps bija uzņemts. Finišēju ar laiku 43min:50sek un čipa laiku (jeb tā saukto tīro laiku) 43min:39sek. Pagājušā gada rezultāts uzlabots par teju vai 3 minūtēm. Par to protams prieks un prieks arī par citu veikumu.
Vienīgais šogad man ieplānotais 10 km skrējiens sacensībās. Devos uz startu ar domu, ka skrējiens cēlam mērķim, noskrēju kā jau latvijas čempionatā šosejas skriešanā varēju. Sev no tā vien paliek atziņa, ka labie darbi jādara daudz biežāk un vairāk, kad vien tas ir iespējams un ar hobijiem jānodarbojas, lai nezustu prieks dzīvot.